HES, vēja un saules elektrostacijās pērn saražots par 23% vairāk elektroenerģijas  (1)

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, primārās elektroenerģijas ražošana² palielinājās par 23 % jeb par 1,8 PJ – hidroelektrostacijās (HES) par 23,5 %, saules elektrostacijās par 54,5 % (par 6 TJ) un vēja elektrostacijās par 82 TJ (par 14,8 %). Kopā HES, vēja elektrostacijas un saules mikroģeneratori saražoja 2 785 GWh, attiecīgi 2 603 GWh, 177 GWh un 5 GWh.

Pēdējos gados novērotas energoresursu kopējā patēriņa struktūras izmaiņas – samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram, palielinās AER īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā. Desmit gadu laikā no 2011. gada līdz 2020. gadam dabasgāzes patēriņš samazinājies par 29,3 % jeb 15,8 PJ un tā īpatsvars samazinājās par 8,7 procentpunktiem. 2020. gadā dabasgāzes īpatsvars bija 20,6 %, savukārt AER – 37,5%.

Naftas produktu īpatsvars kopējā patēriņā pērn bija 32,7%, pārējo energoresursu īpatsvars bija 9,2 %. Vienlaicīgi kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars desmit gadu laikā palielinājās par 6,9 procentpunktiem un pagājušajā gadā veidoja 32,4%. 2020. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš saražotās kurināmās šķeldas daudzums samazinājās par 1,7 PJ (par 5,7 %), bet koksnes granulu daudzums pieauga par 1 PJ (par 2,5 %), un granulu eksports pieauga par 1,3 PJ jeb 3,3 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas AER izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim – līdz 2020. gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 40 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā. Latvijā ir piektais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES), 2019. gadā tas bija 40,97 % (ES – vidēji 18,9 %). ES dalībvalstīm jānodrošina, ka līdz 2020. gadam 10 % no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2019. gadā Latvijā AER īpatsvars transportā bija 5,1 %, ES – vidēji 8,9 %.

Pārveidošanas sektorā³ 2020. gadā patērēja 47,9 PJ energoresursu un saražoja 37,6 PJ enerģijas (no tās 27 PJ siltumenerģijas un 10,6 PJ elektroenerģijas), kas ir par 13,8 % mazāk salīdzinājumā ar 2019. gadu. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā pārsvarā izmanto fosilo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās: 2010. gadā – 81 %, 2019. gadā – 55,6 % un 2020. gadā 49,5 %. Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars pieaudzis par 10,7 procentpunktiem un 2020. gadā sasniedza 50,2 %. Tas ir svarīgs rādītājs, ņemot vērā, ka AER, kurus izmanto pārveidošanas sektorā, ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa. Energoresursu patēriņš pārveidošanas sektorā salīdzinājumā ar 2019. gadu, palielinājās naftas produktiem par 9 TJ un biogāzei, salmiem un citai biomasai par 30 TJ, savukārt samazinājās dabasgāzei (par 7,8 PJ), cietiem kurināmiem (par 0,1 PJ), kurināmai koksnei (par 1 PJ).

Energoresursu galapatēriņš 2020. gadā bija 167 PJ, kas ir par 4,6 % mazāk nekā 2019. gadā. Desmit gadu laikā nav novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā. Lielākie energoresursu patērētāji pērn bija mājsaimniecības, kas patērēja 48,2 PJ (28,9 % no galapatēriņa), transports (47,1 PJ jeb 28,2 %) un rūpniecība (39,4 PJ jeb 23,6 %).

Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn energoresursu galapatēriņa pieaugums ir vērojams koksnes, koka izstrādājumu ražošanā (par 2,8 %), savukārt energoresursu patēriņa samazinājums par 2,5 % novērots pārējiem patērētājiem. COVID-19 noteikto ierobežojumu dēļ pasažieru un arī kravas pārvadājumos ievērojamāks energoresursu galapatēriņa samazinājums bija transportā – par 6,9 PJ jeb 12,8 % .

Piecu gadu laikā energoresursu patēriņš transportā ir samazinājies par 2,7 PJ (par 5,4 %) un 2020. gadā bija 47,1 PJ. Tas veido aptuveni trešo daļu no Latvijas energoresursu patēriņa, un gandrīz pilnībā balstās uz naftas produktu importu, jo elektroenerģijas un biodegvielas īpatsvars transportā ir salīdzinoši niecīgs. Dīzeļdegviela ir galvenais transportā izmantotais energoresurss, un tās īpatsvars 2020. gadā bija 69,3 %. 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu dīzeļdegvielas patēriņš transportā samazinājās par 2,4 PJ jeb 6,9 %. Pēdējos gados transportā novērots sašķidrinātas naftas gāzes patēriņa īpatsvara pieaugums. 2011. gadā tās patēriņš bija 1,2 PJ, bet 2020. gadā – 1,8 PJ. Sašķidrinātas naftas gāzes patēriņš ir samazinājies par 0,2 PJ jeb 9,6 %.

Auto benzīna patēriņš transportā piecu gadu laikā samazinājies par 16 %, 2020. gadā sasniedzot 7 PJ, kas ir par 3,8 % mazāk nekā 2019. gadā. Elektroenerģijas patēriņš transportā 2020. gadā bija 339 TJ, kas ir par 6,6 % mazāk nekā 2019. gadā (363 TJ).

Pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, elektroenerģijas patēriņš samazinājās dzelzceļa transportā un cauruļvadu transportā, attiecīgi par 18 TJ jeb 7,4 % un par 8 TJ jeb34,8 %. Elektroenerģijas patēriņš autotransportā pieauga par 2 TJ jeb 2,1 %.

Piecu gadu laikā energoresursu patēriņš rūpniecībā pieauga par 5,6 PJ jeb 16,3 %, un salīdzinājumā ar 2019. gadu palielinājies par 1,3 PJ jeb 3,3 %, 2020. gadā veidojot 39,6 PJ. Lielākais energoresursu patēriņš 2020. gadā bija koksnes, koka, korķu izstrādājumu ražošanas nozarē – 21,2 PJ jeb 53,7 % no energoresursu galapatēriņa rūpniecībā. Pēdējo piecu gadu laikā naftas produktu patēriņš rūpniecībā palielinājies par 9,3 %. Energoresursu gala patēriņš ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē 2020. gadā bija 0,7 PJ, kas ir par 75 % vairāk nekā 2019. gadā (0,4 PJ).

Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās 2020. gadā bija 48,2 PJ, kas ir par 3,1 % mazāk nekā 2019. gadā. Mājsaimniecībās energoresursu patēriņa struktūra pēdējos gados būtiski nemainās – pārsvarā bija izmantota kurināmā koksne. Salīdzinājumā ar 2019. gadu dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībās samazinājies par 49 TJ (par 1,1 %). Savukārt elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecībās salīdzinājumā ar 2019. gadu pieauga par 366 TJ jeb 6,2 %, ko ietekmēja Covid-19 noteiktie ierobežojumi – attālinātais darbs un dīkstāve.