"Brakšķu" poligonā un šķirošanas stacijā nonāk sadzīves atkritumi no visas Jelgavas, Jelgavas novada un citām pašvaldībām. Daļu samaļ un tā kļūst par no atkritumiem iegūto kurināmo jeb NAIK, daļa tiek virzīta tālākai pārstrādei. Savukārt daļa tiek apglabāta poligonā.
Plucis atgādināja - Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka no 2035.gada poligonos jāapglabā tikai 10% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Gandrīz viss - 90% - jānodod tālākai pārstrādei. Viņš uzskata, ka šā mērķa sasniegšanai nepieciešama arī ražotāju atbildība. Pēc Pluča paustā, pašlaik atbildība gulstas tikai uz poligoniem, atkritumu apsaimniekotājiem un iedzīvotāju sirdsapziņas.
"Iepakojumu un preču ražotājiem jau produkta izstrādāšanas un dizainēšanas stadijā būtu jādomā, kas notiks ar šo mantu, kad tā nonāks atkritumos. Piemēram, papīra maisiņš ar plastikāta lodziņu. No vienas puses forši - mēs redzam, kāda tur smalkmaizīte iekšā. Bet kā to iepakojumu pārstrādāt?" atzina poligona vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka šajā gadījumā maisiņš nav papīrs un nav arī plastmasa.
"Mūsdienās arvien vairāk ražo iepakojumus un preces, ko nav iespējams izmantot atkārtoti - skaisti izskatās veikalu plauktos, labāk tirgojas, bet sarežģītais iepakojums, kas sastāv no vairākiem materiāliem, padara pārstrādi gandrīz neiespējamu. Daļa no tā visa neder arī NAIK sagatavošanai," skaidroja Plucis.
Viņš uzver, ka sabiedrībā un politiķu starpā valda pārliecība, ka poligoni paši ar visu tiks galā.
"Sašķirot mēs varam visu ko, bet jautājums, kur tas aizies tālāk. Pēc depozīta sistēmas ieviešanas pie mums paliks arvien nekvalitatīvāks materiāls, daļu no kura vispār nav iespējams nodot pārstrādei," pārliecināts "Brakšķu" vadītājs.
Pašlaik no pārstrādātājiem ir pieprasījums pēc tīrām un sausām PET pudelēm, metālu. Drīz Latvijā darbosies depozīta sistēma, un tad dzērienu iepakojums vairs gandrīz nenonāks poligonā. Taču jādomā arī, ko iesākt ar citiem izstrādājumiem, komentēja Plucis.
"Piemēram, zinu no pārstrādātajiem, ka lielas problēmas ir ar ziepju vai šampūna iepakojumu. Oārstrādes rūpnīcā tāda pudele var veidot divu metru putu slāni un uz pāris stundām paralizēt ceha darbību. Tās mazgājot, rodas arī citas problēmas, piemēram, ar notekūdeņiem," klāstīja Plucis.
Pēc viņa paustā, vēl viena rūpe ir jogurta un margarīna trauciņi. Rūpnīcas tos nevēlas pieņemt, jo tauku atliekas kaitē rūpnieciskajām līnijām.
Atkritumu apsaimniekotāji uzskata, ka, jo sarežģītāks iepakojums vai materiāls, jo grūtāk to pārstrādāt vai arī pārstrāde vispār nav iespējama. Tādēļ Plucis ir pārliecināts, ka jāievieš arī ražotāja atbildība, lai ceļā uz apglabāto atkritumu apjoma samazināšanu iesaistītos visas puses - ražotāji, lietotāji un patērētāji un apsaimniekotāji.
"Brakšķus" apsaimnieko Jelgavas pašvaldībai daļēji piederošā SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi". "Jelgavas komunālie pakalpojumi" 2020.gadā strādāja ar 3,974 miljonu eiro apgrozījumu un 267 380 eiro peļņu, liecina informācija "Firmas.lv".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
