Ekonomisti: apstrādes rūpniecībā arī turpmāk sagaidāms ievērojams pieaugums  (3)

Līdzīgi kā nesen publicētie mazumtirdzniecības dati, arī apstrādes rūpniecības maija rezultāti, "Luminor" makroekonomikas eksperte Pētera Strautiņa skatījumā, ir vienlaikus gan iepriecinoši, gan apbēdinoši. Ražošanas apjoms salīdzinājumā ar pērno maiju ir pieaudzis par 11%, bet salīdzinājumā ar aprīli samazinājies par 2,4%. Nozares apgrozījums, kas tiek rēķināts naudas, nevis apjomu izteiksmē, gada laikā pieaudzis par 25,7%, tai skaitā eksportā par 30,7%.

Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne koncentrējas uz pozitīvo: "Pagājušā gada pavasara ražošanas apjomu kritums glaimo šī gada salīdzinājumam, taču apstrādes rūpniecības gadījumā runa nav tikai par sliktu fonu. Maijā gada griezumā reģistrēts produkcijas apjomu pieaugums par 11%, taču, arī salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi,statistika neapbēdina – izaugsme 3.2% apmērā. Kamēr vairumā nozaru dati no pēc-ierobežojumu blaknēm ir izkāpuši vien ar vienu kāju, apstrādes rūpniecība – izlekusi ar abām." Mēneša griezumā novērotais nelielais samazinājums 2.4% apmērā viņu nepārsteidz, ņemot vērā, ka "salīdzinām ar aprīlī reģistrēto visu laiku izlaides apjomu rekordu."

Spēcīgs ārējais pieprasījums veicina Latvija rūpniecības pieaugumu, uzsver bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. "Pasaules ražošanas sistēma šobrīd turpina izjust COVID-19 pandēmijas izraisīto satricinājumu sekas, kā rezultātā pieprasījums daudzās nozarēs joprojām pārsniedz ražošanas, un, pēc manām prognozēm, rūpniecības pieaugums Latvijā šogad pārsniegs 5%," aplēsis ekonomists.

"Mēneša griezumā divreiz lielāks ir sarukušo nozaru īpatsvars – starp tām, par kurām CSP publicē datus, tostarp divās svarīgās nozarēs – metālapstrādē un ķīmijā, kritums ir vairāk nekā par 10%, mīnusi ir arī divās lielākajās nozarēs – koksnes un pārtikas pārstrādē. Tas liek domāt, ka pretēja kustība ir bijusi "neredzamajās" nozarēs jeb elektronikā un farmācijā, ja jau mēneša dati ir puslīdz "noturējušies rāmjos"," spriež Strautiņš.

Acīmredzot aprīļa dati bija īpaša sakritība, kad bija maksimāli labvēlīgs bāzes efekts (salīdzinājums ar pērnā gada attiecīgo mēnesi), kā arī ekonomisko politikas stimulu ietekmes virsotne. "Gaidāmā attīstības dinamika turpmākajos mēnešos ir drīzāk labvēlīga, tā kā nozares noskaņojums ir labvēlīgs, taču aprīlī redzēto "uguņošanu" nozares datos vairs neredzēsim," viņš gan piebilst.

Atsevišķās nozarēs arī maija dati liek plati ieplesties acīm, akcentē Strautiņš. Piemēram, autorūpniecībā gada pieaugums bija 70%. Šajā nozarē kritums pērn bija dziļš un ilgs. "Ķīmijas rūpniecībā bija vienlaikus 19,1% pieaugums gada, bet 20,7% kritums mēneša laikā. Vērtējot šo nozari, jāpatur prātā, ka tajā pērn nebija liela krituma, tāpēc pieaugums par piektdaļu gada laikā ir ļoti apsveicams. Par 47,3% pieaugusi mēbeļu ražošana. Šajā nozarē krīze pērn bija jūtama, taču pērnā gada bāzi nevarētu saukt par ļoti zemu. Reti kurā nozare vēsturiski ir bijusi noturīgāka vilšanās par šo – it kā ir visi priekšnosacījumi – izejvielas, ražošanas un dizaina prasmes, bet attīstība bijusi lēna. Cerēsim, ka šis pacēlums ir sākums jaunam izaugsmes spurtam. Divi nozares lielākie uzņēmumi paplašina savu ražošanas ģeogrāfiju – Lizumā bāzētais "Avoti SWF" veido jaunu ražotni Rēzeknē, bet Mālpilī strādājošais "Kvist" paplašinās Liepājā. Trešais nozares līderis "Daiļrade koks" aktīvi iegulda jau esošajās ražotnēs," pauž ekonomists.

Apstrādes rūpniecības izaugsmi balsta gan vietējais, gan eksporta tirgus pieprasījums, taču straujākais kāpums apstrādes produkcijas apgrozījumā bijis tieši eksportā, akcentē Orleāne. Pagājušajā mēnesī apstrādes rūpniecības apgrozījums vietējā tirgū pieaudzis par 16.7%, bet eksporta tirgū par 30.7%. Lieliskais rezultāts eksportā nav pārsteigums – arī mūsu galvenajā tirdzniecības partnerī Eirozonā apstrādes rūpniecība jūtas lieliski.

Ekonomiste arī norāda uz to, ka tā saucamais PMI rūpniecības noskaņojuma indekss Eirozonai jūnijā ceturto mēnesi pēc kārtas uzrādīja rekord-augstu līmeni, un ar to roku rokā iet ražošanas cenas – Eirozonā reģistrēts visstraujākais pieauguma temps indeksa vēsturē. Latvijā pēdējos pieejamajos datos par maiju ražotāju cenas pieaugušas par 8.3%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Par galveno iemeslu ražošanas cenu pieaugumā lielākoties kalpo spēcīgais pieprasījums un nepietiekamais piedāvājums. Pēc straujā atvēršanās viļņa ar laiku normalizēsies daļa no piegādes ķēžu problēmām – piemēram, ostu noslodze kā arī konteineru trūkums. Pēdējos mēnešos arī novērots, ka uzņēmumi, uztraucoties par piegāžu sarežģījumiem un mēģinot nodrošināties nākotnes pieprasījumam, kāpināja savus izejmateriālu un komponenšu uzkrājumus, tādējādi radot vēl lielāku spiedienu uz piegāžu ķēdēm. Noliktavām piepildoties, šī tendence mazināsies, kas arī normalizēs pieprasījumu un mazinās spiedienu uz cenām.

Arī Āboliņš norāda uz globālajiem procesiem: COVID-19 pandēmijas izraisītā krīze ir bijusi unikāla, un pasaules rūpniecībā pēc strauja pieprasījuma krituma pērn, šogad ir izveidojies pat zināms preču deficīts. Apjomīgie valstu ekonomikas atbalsta pasākumi ir nodrošinājuši cilvēkiem ienākumus, kamēr pakalpojumu ierobežotā pieejamība ir mainījusi patēriņa struktūru. "Piemēram, ASV ekonomikā šī ir pirmā recesija vēsturē, kad ir pieaudzis ilglietojuma preču patēriņš. Nedz ražotāji, nedz tirgotāji pandēmijas sākumā šādu situāciju nebija gaidījuši. Tas kopā ar COVID-19 izraisītajiem fiziskajiem ražošanas un loģistikas pārrāvumiem ir būtiski samazinājis daudz preču krājumu līmeni. Faktiski šobrīd pasaules rūpniecība cenšas apmierināt gan tekošo pieprasījumu, gan atjaunot krājumus noliktavās. Tā rezultātā ražotāju noskaņojums ir vēsturiski rekordaugstos līmeņos, piegādes daudzās nozarēs kavējas, cenu spiediens aug, un šāda situācija varētu saglabāties līdz nākošā gada pirmajai pusei," komentē analītiķis.

Spēcīgais ārējais pieprasījums ir pozitīva ziņa Latvijas ražotājiem, lai arī ražotājiem izaicinājumu rada transporta cenu kāpums un neskaidrība par izejmateriālu pieejamību. Taču patērētājiem jārēķinās ar ilgstošām piegādēm un iespējams Ziemassvētku dāvanas šogad jāgādā laicīgāk nekā parasti, viņš iesaka.

"Augošais optimisms eksporta tirgos turpina balstīt arī Latvijas ražotāju noskaņojumu, kas jūnijā piedzīvoja kāpumu. Stabilais pieprasījums un uzlabojumi epidemioloģiskajā situācijā arī turpmāk veicinās pieaugumu saražotajos apjomos apstrādes rūpniecībā," rezumē Orleāne.

Tikmēr Āboliņš pauž, ka īstermiņa indikatori par elektrības patēriņu un jaunajiem eksporta pasūtījumiem liek domāt, ka rūpniecības pieaugums tuvākajos mēnešos Latvijā saglabāsies spēcīgs, un rūpniecības pieaugums Latvijā šogad pārsniegs 5 %. Savukārt nākamgad izaugsme, visticamāk, būs lēnāka, jo krīzes ietekmē pasaulē ir būtiski pieaudzis parādu līmenis un valstīm būs jādomā par fiskālo deficītu mazināšanu. Papildus tam COVID-19 pandēmijai atkāpjoties atkal ir gaidāma patēriņa struktūras maiņas par labu pakalpojumiem, kas kopā ar augstāku krājumu līmeni varētu nozīmēt mazāku pieprasījumu rūpniecībā 2022. un 2023. gadā, pieļauj analītiķis.