Ekonomisti: dodamies arvien dziļāk cenu kāpuma posmā  (50)

Jau ziņots, ka 2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"Saprotams, ka pēc zemas inflācijas posma, notiekošais rada pieaugošu rezonansi, jo ietekmē pirktspēju, kas nenoteiktības apstākļos pastiprina stresu," saka AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis. Izmaiņu krasumu veido arī tas, ka pērn daudzos segmentos cenas burtiski sabruka, īpaši energoresursiem.

Reģistrētie inflācijas dati Latvijā turpina uzrādīt vidējā cenu līmeņa kāpumu gada griezumā, un jūlijā savu devumu inflācijā sniegs arī Latvijas gāzes paaugstinātie tarifi, paredz "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne.

Tomēr pēc jūlija galvenajām produktu grupām krasi cenu lēcieni nav gaidāmi, uzskata "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Iespējams, ka cenas pieaugs elektronikai un sadzīves tehnikai. Elektronikas ražotāji ceļ cenas, jo apmēram par desmito daļu ir augušas vidējās komponentu iepirkšanas izmaksas. Sadzīves tehnikas ražotājiem būs jākompensē gan elektronikas, gan metāla dārdzība. Taču šo produktu cenas ilgstoši ir bijušas drīzāk lejupejošas, jo īpaši mērot attiecībā pret kvalitāti un sniegumu. Ledusskapju un televizoru cenu kāpums sociālo krīzi neradītu.

Jūnijā reģistrētie dati skaidri lielākoties atspoguļo vidējā patēriņa cenu līmeņa rāpšanos ārā no pagājušajā gadā reģistrētās bedres. Gada griezumā vidējais cenu līmenis paaugstinājies par 2.7%, bet, salīdzinot ar maiju, reģistrēta vien 0.3% izaugsme.

Gada griezumā vislielākais inflācijas vilcējs bija degvielas cenas (+19.9%), kam par iemeslu kalpo pasaulē vēl joprojām augošās naftas cenas. Cenu līmeni pagājušajā mēnesī ievērojami ietekmēja arī pārtikas preces (+2%), kas seko pasaulē augošajām pārtikas cenām. Pārtikas pamatproduktu cenu pieaugums skar gan ražotājus, gan gala patērētāju un, visticamāk, turpināsies arī vismaz tuvākajā nākotnē, veicinot vidējā patēriņa cenu līmeņa augšupeju.

Citas preču kategorijas, kas jūnijā virzīja vidējo cenu līmeni bija apģērbi un apavi (+4%), kā arī alkohola un tabakas izstrādājumi (+2.1%). Gada griezumā savu lomu spēlējušas arī kultūras un atpūtas (+1.7%), kā arī ēdināšanas kategorijas. Arvien jaunām ekonomikas nozarēm pamazām atveroties, redzam kāpumus arī šo nozaru tirgoto preču un sniegto pakalpojumu cenās. Sagaidāms, ka atvēršanās vilnim beidzoties, cenu līmeņa pieaugums mazināsies.

Pasaulē runas par inflāciju turpinās nenogurdamas. Eirozonā jūnijā gada griezumā inflācija reģistrēta 1.9% apmērā. Tāpat kā iepriekš, arī jūnijā inflāciju virzīja pieaugums enerģijas cenās - 12.5% apmērā. Tikmēr pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas, jūnijā bijusi ļoti vārga - mazliet zem 1% atzīmes. Gada sākumā novērotais inflācijas kāpums veicināja gan pieaugumu spekulāciju daudzumā par tālāku cenu līmeņa attīstību, gan pieaugumu jūnija Eiro zonas iedzīvotāju aptaujā par tuvāko 12 mēnešu inflācijas gaidām. Tās otro mēnesi pārsniedz ilgtermiņa vidējo rādītāju.

Arī otrpus okeānam runas par inflāciju nerimstas. ASV patēriņa cenu līmenis maijā sasniedza 5% atzīmi, un gaidāms, ka jūnija dati uzrādīs pat par pāris desmitdaļām augstāku ciparu. Jūnija otrajā pusē ASV centrālā banka signalizēja, ka procentu likmes plāno celt 2023. gada beigās – gadu ātrāk kā plānots iepriekš. Straujā ekonomikas atlabšana un ievērojamie fiskālie stimuli veicina domas par monetāro stimulu mazināšanu.

Reģistrētie inflācijas dati Latvijā turpina uzrādīt vidējā cenu līmeņa kāpumu gada griezumā. Jūlijā savu devumu inflācijā sniegs arī Latvijas gāzes paaugstinātie tarifi. Cenu augšupeju veicina gan ekonomikas atvēršana un spējais pieprasījuma vilnis, gan arī joprojām aktuālās piegādes ķēžu problēmas un pasaules izejvielu cenu kāpums. Tomēr gaidāms, ka, pasaules ekonomikai atgūstot zaudēto līdzsvaru, šo faktoru loma mazināsies.

"Swedbank Latvija" prognoze 2021. gada inflācijai ir 1.8%, kamēr 2022. gadā patēriņa cenu līmeņa kāpums sasniegs 3%.

Pēc jūlija galvenajām produktu grupām krasi cenu lēcieni nav gaidāmi. Iespējams, ka cenas pieaugs elektronikai un sadzīves tehnikai. Elektronikas ražotāji ceļ cenas, jo apmēram par desmito daļu ir augušas vidējās komponentu iepirkšanas izmaksas. Sadzīves tehnikas ražotājiem būs jākompensē gan elektronikas, gan metāla dārdzība. Taču šo produktu cenas ilgstoši ir bijušas drīzāk lejupejošas, jo īpaši mērot attiecībā pret kvalitāti un sniegumu. Ledusskapju un televizoru cenu kāpums sociālo krīzi neradītu.

Nopietni būtu uztverams strauja pārtikas cenu kāpuma risks, ja vien tāds būtu. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe 5. jūnijā teica, ka gaidāms "straujš un šokējošs" cenu kāpums pārtikai, atsaucoties uz enerģijas un algu izmaksu kāpumu. Šāda ziņa rada nevajadzīgu stresu. Enerģijas cenas attiecībā pret pandēmijas zemāko punktu pieaug, taču nav augstas attiecībā pret vēsturisko līmeni. Algu kāpums sadārdzina pārtiku, taču vienlaikus uzlabo tās pirktspēju.

Savukārt starptautiski tirgojamo pārtikas izejvielu cenas kopumā ir diezgan augstas, taču lielākajai daļai produktu tās nav rekordlīmenī. Turklāt jau notiek atsevišķu strauji sakāpušu cenu korekcija. Piemēram, kviešu cenas vairākus gadus svārstījās nedaudz zem 200 eiro par tonnu un bija apbrīnojami stabilas, pērn augustā sākās kāpums, kas līdz aprīļa beigām aizveda cenu gandrīz līdz 260 eiro par tonnu, bet jau maijā tā atgriezās pie 200 eiro, un šajā līmenī arī ir šobrīd. Vājpiena pulvera cenas ir augstas uz pēdējo septiņu gadu fona, bet 2013.-2014.gadā tās brīžiem bija pat par trešdaļu augstākas. Ir viens svarīgs produkts, kas šobrīd ir ļoti dārgs – tā ir cūkgaļa, dārgāka īslaicīgi tā bija tikai 2014. gadā. Savukārt cukura cenas var saukt par vidējām uz pēdējas desmitgades fona.

Pasaules tirgu situāciju rezumējošais ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) indekss ir tuvs 2010.-2014. gada vidējam līmenim, kā arī 2008. gada cenu pīķim. Taču Latvijas iedzīvotāju ienākumi kopš tā brīža ir ievērojami auguši, tātad šim kāpumam nevajadzētu radīt pārtikas pieejamības krīzi. Turklāt FAO indekss jūnijā jau nedaudz samazinājās pret maiju, kad tas bija par 40% augstāks nekā pirms gada, kas savukārt bija zemākais punkts kopš 2016. gada sākuma.

Kāpēc biržas cenām ir nozīme? Tas pārtikas cenas veikalos ietekmē caur izmaksu kāpumu un t.s. savienoto trauku principu. Graudu cenu kāpums pasaules tirgū nenozīmē, ka aug graudu audzētāju izmaksas, bet viņiem parādās izdevīgākas pārdošanas iespējas citur. Piena pulveru cenu kāpums nenozīmē, ka augs piena pulvera cenas veikalos – patērētājiem šis produkts neinteresē, bet svaigā piena pārstrādātājiem var parādīties izdevīgāka alternatīva svaigpiena pārstrādei patēriņa produktos. Savukārt cūkgaļas ražotājiem graudu cenu kāpums izmaksas ietekmē tieši un nozīmīgi.

Latvijā un citās augstu ienākumu valstīs ir biezi buferi starp pārtikas biržas cenām un cenām veikalos. Liela daļa izmaksu ir vietējas un atkarīgas no vietējo algu līmeņa. Nabadzīgajās valstīs daudzi cilvēki var atļauties tikai izejvielas – graudus, miltus, eļļu u.t.t., tad gatavo paši, tādēļ viņiem biržas cenu svārstības var būt postošas. Latvijā graudu cenas veido vien apmēram desmito daļu maizes cenas. Tāpēc šis ir īstais brīdis atkārtot Latvijas politikas klasiķa ģeniālo tēzi: "Ir jābaidās nevis no lieliem izdevumiem, bet no maziem ienākumiem". Tā ir pareizā stratēģija šobrīd. Ir milzīgs pieprasījums eksporta tirgos un iespēja Latvijas uzņēmumiem pelnīt vairāk. Tuvākajā laikā būs arī straujš aktivitātes kāpums darba tirgū, tātad būs iespēja nopelnīt vairākumam iedzīvotāju. Atliek vien ar Latvijas ekonomikas struktūras maiņas palīdzību kāpt augšā pa pasaules pievienotās vērtības trepītēm, vai, kā ekonomisti mēdz ciniski teikt, jātuvojas barības ķēdes virsotnei.

Jūnijā patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,7%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada laikā bija cenu kāpumam par transportu, pārtikai, apģērbiem un apaviem, alkoholam, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Inflācijas kāpums jūnijā ir bijis salīdzinoši rāms, salīdzinājumā ar lēcienu, kas uzrādīsies jūlijā. Tomēr ilgāka termiņa tendence iezīmējās jau gada sākumā un notiekošais nepārsteidz. Šobrīd mēs dodamies arvien dziļāk sakāpinātas un nejaukas inflācijas posmā, kad regulāri pienāks ziņas par cenu pieaugumu, radot viļņošanos sabiedrībā.

Saprotams, ka pēc zemas inflācijas posma, notiekošais rada pieaugošu rezonansi, jo ietekmē pirktspēju, kas nenoteiktības apstākļos pastiprina stresu. Izmaiņu krasumu veido arī tas, ka pērn daudzos segmentos cenas burtiski sabruka, īpaši energoresursiem. Šobrīd tās pārlec iepriekšējo līmeni un tā veidojas milzīgais pieaugums. Ja pērn cenas nemazinātos, bet pie normāla scenārija turpināt pieaugt, pašreizējais kāpums būtu mazāk šokējošs. Sliktā ziņa, ka kāpums ir straujš un joprojām veidojas apstākļi tam, lai energoresursu cenas turpinātu augt. Tomēr nevar izslēgt arī to, ka kādā mirklī tās var atkal sarukt.

Visnejaukākais tuvākajā laikā varētu būt attiecībā uz pārtikas cenām, kur jau veidojas daudzu faktoru kopums, lai tā sadārdzinātos. Apstākļi pārtikas sadārdzinājumam veidojās jau pirms COVID krīzes, piemēram, Āfrikas cūku mēra plosīšanās Ķīnā, ASV un Ķīnas tirdzniecības strīdi. Šobrīd klāt nāk faktori, kas skar iepriekšējo ierobežojumu ietekmi uz ražošanu un darbinieku pieejamību, kā arī piegādes ķēžu traucējumi un augošās produktu transportēšanas izmaksas. Sausums un spekulācijas ir cēlušas izejvielu cenas, bet energoresursu kāpums ir licis strauji augt ražotāju cenām. Tomēr ne vienmēr uzskaitītie faktori uzreiz nozīmē gala cenas kāpumu, jo sadārdzinājums var tikt jau iecenots iepriekš, vai visā ķēdē līdz patērētājam var izlīdzināties. Ekonomika atdzīvojas un viena no lielākajām problēmām varētu būt tieši darbinieku pieejamības grūtības pārtikas nozarē pasaulē, kas liek celties algām, kā dēļ daļa ietekmes līdz veikalu plauktiem tomēr nonāks. Algu un attiecīgi izmaksu kāpums turpināsies arī pakalpojumos.

Aktuālākais jautājums ir, cik augstu inflācija kāps un cik ilgi šādā stāvoklī tā noturēsies. Globālo CB vadītāju skatījums joprojām ir samērā relaksēts. ECB vadītāja Lagarda norāda, ka vērojamais kāpiens ir īslaicīgs un balstās bāzes efekta, pārejošu faktoru un enerģijas cenu pieauguma kombinācijā. Ir skaidrs, ka vēl paies vairāki ceturkšņi līdz pieprasījums un piedāvājumu nostabilizēsies, tik pieregulēti globālie stimuli un pārvarēti pārrāvumi. Uz gada beigām varēsim jau novērtēt vairāk, kuri faktori ir pārejoši, bet kuri kļuvuši noturīgi. Ja pieņēmumi par faktoru pārejamību ir pareizi, tad augstākais inflācijas punkts Latvijā varētu būt uz gada beigām, izkāpjot nedaudz virs 4% robežas. Turpmāk temps varētu normalizēties, bet tāpat nozīmēs inflācijas turpināšanos. Lai arī netīkams, valdības spēja ietekmēt vērojamo cenu kāpumu ir minimālas. Tādēļ pretpasākumi un cenu kontrole produktiem ieviesti netiks. Ļoti iespējams, ka varētu tikt piebremzētas, ja radīsies, tarifu pieauguma idejas. Taču atbalsta pasākumi mazākturīgākajiem gan būtu jāizsver. Vērojamais cenu kāpums ir daļa no krīzes un atbalsta pasākumu blakņu rezultāts. To nāksies izdzīvot.