Ķekavas apvedceļa vienas joslas kilometrs izmaksās 1,23 miljonus eiro  (56)

Izmaksas aprēķinātas, ieskaitot inženierbūves – tiltus, pārvadus, tuneļus, prettrokšņu sienas, rampas u.c.

Salīdzinājumam, Saulkrastu apvedceļa (A1) vienas joslas kilometra, ieskaitot inženierbūves, būvdarbu izmaksas 2007. gadā bija aptuveni 1,25 miljoni eiro.

Projekta īstenošanai uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā iegādātas 218 zemes vienības 132 hektāru platībā, tajā skaitā – 56 mežu zemesgabali, 56 lauksaimniecības zemes, 48 – apbūves zemes, 19 – ražošanas teritorijas, 39 zemes gabali zem ceļiem.

Kopējās faktiskās zemju atsavināšanas izmaksas bija 4,6 miljoni eiro.

Kā norāda LVC, Bauskas šosejas (A7) posms Rīga-Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu.

Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (A7) posms no 7,78. līdz 25. kilometram. Tā joslas kilometru garums būs 100 kilometri. Četru joslu ceļš pa divām joslām katrā braukšanas virzienā būs 12,22 kilometrus, divu joslu ceļš ar vienu brauktuvi un vienu joslu katrā braukšanas virzienā – 5,36 kilometrus.

Paralēli tiks izbūvēti 20,7 kilometri ceļu un satiksmes pārvadu. Kopumā paredzēts izbūvēt divus tuneļus, sešus tiltus un pārvadus, deviņus apļveida krustojumus, kā arī divus gājēju tiltus un tuneļus.

Jau ziņots, ka noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc "projektēt-būvēt -finansēt -uzturēt" modeļa, informēja valsts AS "Latvijas Valsts ceļi" Komunikācijas daļa.

PPP modelis paredz, ka valsts iegādājas ceļu uz nomaksu. Pirmos divus gadus valsts nemaksā neko, savukārt sākot ar trešo gadu, 20 gadu garumā nomaksā gan aizņēmuma pamatsummu, gan procentus. Šāds projekts ļauj uzbūvēt ceļu tagad, bet maksāt par to vēlāk, tādā veidā nenoslogojot valsts budžetu.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa iepirkuma rezultātiem maksimālās projekta izmaksas tika lēsta 265 729 046 eiro, bet, veicot pārrēķinu atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei un procentu mijmaiņas darījumu likmei, projekta maksimālās izmaksas samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 eiro.

Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro.

Projekta būvniecība plānota trīs gadu laikā, bet 20 gadus paredzēta ceļa uzturēšana. Būvniecības darbus plānots sākt šī gada ceturtajā ceturksnī un pabeigts 2023. gada oktobrī.