Jūnijā Latvijas HES saražojušas par 57% mazāk elektroenerģijas nekā maijā  (11)

Ražošana samazinājusies, jo jūnijā vairs nebija jūtams pavasara palu ūdens pieplūdums elektroenerģijas ražošanā hidroelektrostacijās, un trūkstošās jaudas neaizstāja arī citi Latvijas elektroenerģijas ražošanas veidi, kā tas bija pirms gada, un nepietiekamo enerģijas daudzu nācās importēt no kaimiņvalstīm.

Kopumā jūnijā Latvijā saražotas 354 320 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, tādējādi ražošanas apjoms ir krities par 33%, salīdzinot ar maiju, un par 26%, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju. Savukārt Latvijas elektroenerģijas patēriņš jūnijā bija 554 746 MWh un, salīdzinājumā ar maiju, tas samazinājās par 4%, bet, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju, palielinājies par 4%.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar maiju samazinājies par 57%, bet, salīdzinot ar 2020. gada jūniju - palielinājies par 10%. Šīs izmaiņas ir skaidrojamas ar mazāku nekā maijā (bet lielāku nekā 2020. gada jūnijā) ūdens pieplūdi Daugavā.
Būtisks – 8,7 reizes – ražošanas pieaugums attiecibā pret maiju vērojams lielajās koģenerācijas stacijās (TEC), taču attiecībā pret pagājušā gada jūniju vērojams kritums 2,3 reizes, turklāt jāņem vērā lielo koģenerācijas staciju zemā izstrāde maijā, kad ar vērā ņemamo jaudu tās strādāja vien dažas stundas. Jāatzīmē, ka vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas cenu apgabalā ir palielinājusies 2,4 reizes jeb līdz 76,23 EUR/MWh., bet attiecībā pret maiju elektroenerģijas cena ir pieaugusi par 57.4%, taču tas nav izraisījis būtisku ražošanas kāpumu. TEC ražošanas samazinājums attiecībā pret pagājušo gadu tiek saistīts ar augstajām gāzes un CO2 emisiju kvotu cenām, kā rezultātā būtisks ražošanas palielinājums ir izdevīgs tikai tajās diennakts stundās, kad elektroenerģijas biržas cena ir vēl augstāka par jau tā nepieredzēti augsto diennakts vidējo cenu.

"Ir ārkārtīgi grūti prognozēt, kas notiks. Ja paskatāmies biržas cenas piecus līdz septiņus gadus, tad šobrīd izskatās, ka būs gads ar vienu no augstākajām cenām, bet arī ne tādām, kā mēs nebūtu redzējuši. 2017. un 2020. gads ir bijuši zemu cenu gadi, bet 2018., 2019. un 2020. gads savukārt ir diezgan līdzīgā līmenī," Uldis Mucinieks, "Latvenergo" komercdirektors skaidroja "Delfi Bizness". "Ar to mums, visticamāk, būs jārēķinās, ka amplitūda svārstībām būs liela. Skatoties uz priekšu, kas ietekmēs elektroenerģijas cenu tuvākajā laikā, tās ir trīs lietas. Tirgus izaicinājumi būs saistīti ar to, kas notiks ar patēriņu. Vai tas turpinās nedaudz pieaugt, ko veicina tautsaimniecības atkopšanās no kovidkrīzes. Otrs aspekts ir tas, cik elektroenerģijas reģionā izdosies saražot no atjaunīgajiem resursiem, kas ir vējš un ūdens, jo tie ir tie, kas veido zemāko cenu tirgū. Trešais - kur attīstīsies dabasgāzes un CO2 kvotu cenas, jo šie divi energoresursi veido cenu elektroenerģijai, ko pieražojam, lai sasniegtu nepieciešamo patēriņu apjomu. Šo kombināciju šobrīd ir diezgan grūti paredzēt. Esam integrēti vienotā sistēmā, tāpēc, ja patēriņš aug, piemēram, Somijā, tas atstāj ietekmi uz visu tirgu. Tāpat kā tas, ja Zviedrijā vai Norvēģijā ir maz ūdens upēs pēc ziemas."