Tilta būvniecībā pār dzelzceļu Rīga-Skulte Sarkandaugavā nav paredzami būtiski sarežģījumi, kavēšanās vai sadārdzinājumi, šodien Rīgas domes vadībai solīja AS "LNK Industries" pārstāvis, projekta vadītājs Edgars Vaivods.
Vaivods iepazīstināja ar paveikto projekta gaitā un plānotajiem nākamajiem darbiem. Piemēram, tika sniegta informācija, ka skaļākie darbi, kas tika veikti arī pa naktīm, ir padarīti un turpmāk apkaimes iedzīvotāju naktsmiers tik būtiski netiks traucēts.
Vaivods informēja, ka projekts paredz skaņas slāpēšanas risinājumus, lai mazāk ietekmētu iedzīvotājus. Bez jau ierastajiem skaņas slāpēšanas vairogiem gar brauktuvēm plānots arī vairāk nekā 20 dzīvokļiem nomainīt logus, izmantojot augstākas kvalitātes un citas skaņu caurlaidības materiālus.
Pašlaik notiekot sarunas ar iedzīvotājiem par remontu veikšanu un logu nomaiņu. Lielākā daļa iedzīvotāju tam ir piekritusi, izņemot atsevišķus iedzīvotājus, tādēļ sarunas par šo tēmu turpinoties.
Projekta vadītājs informēja, ka vēl ir plānoti sarežģīti darbi, kas saistīti ar tramvaju sliežu un dzelzceļa līnijas krustošanos. Ir panākta vienošanās par "laika logu" izveidi tramvaju satiksmē, lai veiktu nepieciešamos darbus.
Vaivods uzsvēra, ka projekts norit pēc grafika un šobrīd nav paredzama kāda kavēšanās.
Kā pēc objekta apskates atzina Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV), viņš ir apmierināts ar redzēto un cer, ka uzsāktie darbi turpināsies tik pat raiti, lai noslēgtos plānotajā laikā. Viņš atzina, ka līgumā ir paredzēta papildu samaksa par papildus neplānotajiem darbiem, ja realitātē būvnieki uzdursies iepriekš neuzrādītiem elektriskajiem tīkliem vai ūdensvadam. Taču šādas situācijas nevarot būtiski sadārdzināt projektu
Jau ziņots, ka Sarkandaugavā tiek būvēts tilts pār dzelzceļu Rīga-Skulte. Tilta būvniecību veic apvienība "OTC," kurā ir apvienojušies trīs būvnieki - SIA "Binders," AS "LNK Industries" un AS "Latvijas tilti".
Tilta būvdarbi sākās 2020.gada 30.martā, bet tos pilnībā pabeigt plānots 2022.gadā.
Tilta izmaksas ir 45,4 miljoni eiro. No tām Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums 27,15 miljoni eiro, Latvijas valsts budžeta dotācija - viens miljons eiro, savukārt pārējais ir pašvaldības finansējums.