Latvija nav sasniegusi nevienu no izvirzītajiem industriālās politikas mērķiem, secina EM  (43)

Latvijas Nacionālās industriālās politikas mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, tostarp rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai.

Lai sasniegtu definēto mērķi modernas industriālās politikas ietvaros, tika noteikti četri politikas rezultatīvie rādītāji.

Plānā tika paredzēts, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) 2020. gadā sasniegs 20% iepretim 14,1% no IKP 2011. gadā. Tomēr šis mērķis nav sasniegts, jo, pēc EM sniegtās informācijas, apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP 2020. gadā bija 12,2%.

EM skaidroja, ka Latvijai ir raksturīgs zems apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā, turklāt pat straujās izaugsmes gados tas nepārsniedza 14% no IKP. Pēdējos desmit gados apstrādes rūpniecības nozares daļa veido 12,3%, kas ir zemāks līmenis nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir 16,7%, kā arī zemāks nekā Lietuvā, kur tas ir 19%, un Igaunijā, kur tas ir 15,6%.

Latvija arī nesasniedza mērķi panākt apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugumu 2020. gadā pret 2011. gadu 40% apmērā, kā arī netika sasniegts mērķis nodrošināt apstrādes rūpniecības pieaugumu 2020. gadā pret 2011. gadu 60% apmērā.

EM skaidroja, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu apstrādes rūpniecības apjoms bija par 22,7% augstākā līmenī nekā 2011. gadā, kas par 37,3 procentpunktiem atpalika no mērķa rādītāja. "Atpalicību no mērķa rādītāja lielā mērā ietekmēja ekonomikas izaugsmes tempu vājināšanos Latvijas ražotāju tradicionālajos eksporta tirgos," atzina ministrijā.

Savukārt apstrādes rūpniecības produktivitāte 2020. gadā bija par 26,6% augstākā līmenī nekā 2011. gadā, jeb par 13,4 procentu punktiem atpalika no mērķa rādītāja. EM atzina, ka kopš 2011. gada nozares produktivitāte pieauga vidēji gadā par 2,7%, ko lielā mērā noteica nodarbināto skaita samazinājums gadā vidēji par 0,3%, kamēr apstrādes pievienotā vērtība pieauga par 2,3% vidēji gadā.

Tāpat netika sasniegts mērķis 2020. gadā pētniecībā un attīstībā ieguldīt 1,5% no IKP. Ja 2011. gadā pētniecībā un attīstībā tika ieguldīti 0,7% no IKP, tad 2020. gadā tie bija 0,64% no IKP.

EM atzina, ka kopš 2011. gada investīciju līmenis ir palielinājies gandrīz par 40%, ko galvenokārt noteica investīciju pieaugums augstākās izglītības sektorā, tam augot par 56%. Savukārt ieguldījumi pētniecībā un attīstībā uzņēmējdarbības sektorā palielinājās mērenāk – par 31%.

EM norādīja, ka kopējais finansējums pētniecībai un attīstībai pēdējos desmit gados sasniedza vidēji 74 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas ir tikai 13% no ES vidējā rādītāja, kur tas ir 582 eiro uz vienu iedzīvotāju. Ministrijā secināja, ka pēc šī rādītāja Latvija atpaliek no vairuma ES dalībvalstīm, kā arī no Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas.