Konkurences padome (KP) izlietotā stikla iepakojuma apsaimniekošanas pakalpojuma tirgus uzraudzībā konstatējusi, ka prasības, kuras nepieciešams izpildīt, lai sekmīgi un pastāvīgi darbotos šajā tirgū, ietekmē ražotāju atbildības sistēmas operatoru (RASO) spēju sekmīgi darboties tirgū ilgstošā laika periodā. Vienlaikus vidējās apsaimniekošanas likmes pieaugums 2018.-2020. gada periodā, kas bija kā signāls tirgus uzraudzības uzsākšanai, uzskatāms par pamatotu, t.i., tas palielinājies atbilstoši apsaimniekošanas izmaksu pieaugumam.
Izlietotā stikla iepakojuma apsaimniekošanas pakalpojuma tirgū 2020. gadā darbojās seši RASO, kas apsaimnieko visa veida izlietoto iepakojumu: plastmasu, metālu, papīru, kartonu. Konkrētajā tirgū pastāv konkurence un dabas resursu nodokļa (DRN) maksātāji, kas realizē preces iepakojumā vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto iepakojumā iegādātas preces, var brīvi izvēlēties, ar kuru operatoru slēgt līgumu par tirgū laistā stikla iepakojuma apsaimniekošanu. Vienlaikus KP konstatējusi, ka tirgus ir oligopolistisks un augsti koncentrēts. Šie un citi apstākļi, piemēram, tirgus caurspīdīgums, produkta homogenitāte, barjeras ienākšanai un darbībai tirgū veicina kolektīvo dominējošo stāvokli konkrētajā tirgū, ko bauda divi spēcīgākie tirgus līderi – AS "Latvijas zaļais punkts" un SIA "Zaļā josta".
Tāpat KP ieskatā normatīvajos aktos noteiktās prasības, publiskotās apsaimniekošanas likmes, kādas operatori piemēro DRN maksātājiem, kā arī produkta viendabīgums uzskatāmi par faktoriem, kas tirgus līderiem ļauj koordinēt savu darbību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas tirgū, līdz ar to, iespējams, prognozējot vienam otra rīcību gadījumos, kad mainās situācija tirgū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
