'Latraps': raža būs par aptuveni 10% mazāka nekā pērn  (2)

Viņš skaidroja, ka šogad salīdzinājumā ar citiem gadiem kulšana visos reģionos sākās vienlaicīgi. "Tā vēl līdz šim nav bijis," sacīja Ruža, piebilstot, ka Liepājas pusē, kur parasti kulšanu sāk visagrāk, ražu sāka novākt pēc tam, kad to sāka Latgalē. Viņš arī sacīja, ka pavasarī un vasaras sākumā ražas prognozes bija ļoti augstas, kā arī ņemot vērā mitruma daudzumu augsnē un vēsumu, tika paredzēts, ka ražas novākšana sākies līdz pat divām nedēļām vēlāk nekā parasti.

"Diemžēl šī gada laikapstākļi izdarīja savu korekciju, graudi un rapši būtībā uz lauka nenogatavojās, bet vienkārši nokalta," komentēja Ruža. Viņš arī uzsvēra, ka ekstremālais karstums un sausums daudzviet Latvijā, bet jo īpaši Zemgalē, izraisīja arī nepieredzētus ugunsgrēkus nenokultajos laukos.

Vienlaikus Ruža norādīja, ka situāciju varētu uzlabot mērens lietus, un jau šajā nedēļā nolijušais lietus ir apturējis lauku degšanu. Tāpat viņš norādīja, ka mitrums ir īpaši svarīgs augsnes sagatavošanai ziemāju sējai un ziemāju sadīgšanai.

"Šī gada ražai lietus vairs īpaši nevar palīdzēt, jo lielākā daļa lauku jau ir nokaltuši un gatavi kulšanai," atzina valdes priekšsēdētājs.

Kā skaidroja Ruža, ekstremālais un ieilgušais karstums būtiski ietekmējis arī graudu, pupu un rapšu kvalitāti. Viņš sacīja, ka jau patlaban droši var apgalvot, ka ražas samazinājums ir 30 - 40% no prognozēm jūnijā un apmēram 10% zemāka raža nekā iepriekšējā gadā.

Komentējot ražas kvalitāti, Ruža pauda, ka augi, lai izdzīvotu, atmeta sāndzinumus, tādējādi graudi un sēklas ir sīkas. Vienlaikus proteīna saturs kviešos ir augsts, taču graudu tilpummasa, kas ir svarīgs kvalitātes rādītājs, ir zema, kas apgrūtinās ražas realizāciju eksporta tirgos.

"Ražas un kvalitātes situācija šogad visā Latvijā ir līdzīga, jo karstums bija tas faktors, kas apturēja normālos ražas veidošanās un nogatavošanās procesus," minēja valdes priekšsēdētājs.

Tāpat viņš piebilda, ka graudu cena ir ap 15% un rapšiem par 40% augstāka nekā iepriekšējā sezonā, kas vismaz daļēji kompensē ražas un kvalitātes zudumu. Tomēr, kā atzīmēja Ruža, šobrīd pasaules graudu tirgus ir laikapstākļu sensitīvs un cenas vienas dienas ietvaros var svārstīties pat 30 līdz 40 eiro robežās.

Viņš skaidroja, ka tās ir laikapstākļu radītas sekas, jo daudzviet pasaulē šobrīd klimats ir ekstrēms un neprognozējams.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu pausto, sākoties kulšanas darbiem, ziemāju ražai vērojams aptuveni 10% samazinājums salīdzinājumā ar maijā prognozēto.

LLKC augkopības speciālistu apsekojumi liecina, ka faktiskā raža no ziemas miežu hektāra Vidzemē šogad ir vidēji 3,8 tonnas. Samazinājums no pēdējo triju gadu ražas šajā reģionā ir 30%.

Tāpat ziemas rapsim iepriekš Vidzemē tika prognozēts 3,5 tonnu no hektāra iekūlums, savukārt faktiskais iekūlums ir par 40% mazāks jeb 2,1 tonna no hektāra. Vienlaikus Vidzemes bioloģisko rudzu audzētāji parasti no hektāra novāc līdz 2,1 tonnas, bet šogad tās bijušas vien 1,3 tonnas no hektāra.

Tādējādi, pēc LLKC ekspertu aplēsēm, pašreizējā ziemāju ražas prognoze vidēji Latvijā paredz ziemas kviešu apmēru 4,7 tonnas no hektāra, rudzus - 4,2 tonnas no hektāra, tritikāli - 4,4 tonnas no hektāra, ziemas rapsi - 2,9 tonnas no hektāra, savukārt ziemas miežus - 4,2 tonnas no hektāra.

Tāpat vēstīts, ka "Latraps" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, bija 269,902 miljoni eiro, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, taču kooperatīvā sabiedrība cieta zaudējumus 3,339 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai iepriekšējā finanšu gadā.

"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. 2020.gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1110 biedru.