Baltijas nekustamā īpašuma investoru noskaņojums ir pirkt, nevis pārdot aktīvus, izriet no šā gada jūnijā veiktās kompānijas "Colliers" aptaujas rezultātiem. Šāda nostāja turpinās ietekmēt piedāvājumu un līdz ar to arī ienesīguma likmes.
Ņemot vērā vispārējo tendenci Eiropā, investori labvēlīgo tirgus apstākļu dēļ turpinās industriālo un loģistikas kompleksu "medības" visās trīs Baltijas valstīs, lēš kompānijas eksperti. Šī gada pirmajā pusē pieci no desmit lielākajiem darījumiem reģionā notikuši tieši industriālajā sektorā. Tirgus spēlētāji pievērsuši ievērojamu uzmanību arī iepriekš nedaudz novārtā atstātajam dzīvojamo īres namu segmentam.
Pēc Colliers datiem, kopējais ieguldījumu apjoms komerciālajā nekustamajā īpašumā Baltijā 2021. gada pirmajā pusgadā sasniedza aptuveni 672 miljonus eiro, pieaugot par 42 % salīdzinājumā ar 2020. gada attiecīgo periodu. Uzņēmuma analītiķi paredz, ka darījumu apjoms arī šogad pārsniegs vienu miljardu eiro gadā. Tas šogad lielā mērā būs atkarīgs no lielu darījumu skaita, sagaidāmie divi trīs liela mēroga darījumi var ievērojami palielināt gada kopējo pārdošanas apjomu, turklāt investīciju aktivitāti turpinās ietekmēt arī ekonomiskā un epidemioloģiskā situācija.
Vietējo un Baltijas investoru īpatsvars palielināsies gada laikā un kapitāla pieejamība pārliecinās investorus meklēt jaunas iespējas, vēl vienu tendenci iezīmē eksperti.
"Šobrīd skaidri redzam, ka investīciju apjomu nodrošināja galvenokārt Baltijas investoru aktivitāte, tomēr tas nenozīmē, ka to sastāvs kopumā ir strukturāli mainījies. Novērojam ceļošanas ierobežojumu radīto efektu, no kā labumu gūst investori ar savām vietējām komandām. Starptautisko investoru interese joprojām ir. Citos apstākļos tā arī sāks materializēties darījumos. Runājot par ienesīgumu, jāatzīmē, ka vislielāko cenu kāpumu redzam industriālajā un nelielu biroju segmentā − tur, kur ēkas kvalitāte un nomnieku situācija vislabāk atbilst šī brīža investoru vēlmei ieguldīt līdzekļus stabilos naudas plūsmas objektos. Tirdzniecības platību segmentā pieprasīti ir lielveikali ar stipru enkurnomnieku (piemēram, pārtikas veikalu), bet citi aktīvu veidi šobrīd tiek uzskatīti par riskantiem. Ja tirgū būtiski nepalielināsies kvalitatīvu aktīvu piedāvājums, ienesīguma likmes turpinās samazināties arī otrajā pusgadā," tirgus situāciju apraksta Colliers partnere, Investīciju departamenta vadītāja Anžela Koļesņikova.
Aptaujā vairākums aptaujāto investoru (80%) uzsvēruši, ka komercīpašuma pieejamība pašlaik ir lielākais izaicinājums, savukārt nomnieku maksātspēja, salīdzinot ar 2020. gadu, ir mazāk satraucoša. Lielākā daļa aptaujāto investoru nākamgad plāno jaunu aktīvu iegādi, tomēr uzskata, ka atbilstošs piedāvājums varētu būt ierobežots. 60% respondentu norādīja uz gatavību investēt visās trijās Baltijas valstīs, bet 20% apsver iespēju investēt arī ārpus reģiona.
Baltijas valstis kā tirgus ar salīdzinoši augstāku ienesīgumu par labas kvalitātes produktiem turpina piesaistīt globālā kapitāla interesi. Tomēr jautājums par piemērotu aktīvu nepietiekamu pieejamību joprojām ir aktuāls lielāku darījumu skaitu ierobežojošs faktors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
