Ekonomisti: bažas raisa pārtikas cenu inflācija Latvijā  (150)

"Lielākā daļa ekonomisko rādītāju – algas, nodarbinātību, ražošanu raksturojošie – tuvāko mēnešu un ceturkšņu laikā virzīsies vēlamajā virzienā. Bažas ir tikai par inflāciju. Patēriņa cenu indeksa pieaugums gada griezumā jūlijā nedaudz paātrinājās no jau diezgan augsta līmeņa, sasniedzot 2,8%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas pieauga par 0,4%, kamēr tipiskā jūlija mēnesī cenas nedaudz samazinās (pēdējos 10 gados vidēji par 0,5%), jo jūlijs un augusts ir sezonālas pārtikas cenu deflācijas laiks, jūlijā lētāki kļūst arī apģērbi. Galvenais vaininieks nav tālu jāmeklē, tas bija labi zināms jau pirms pirmdienas datu publicēšanas – pieauga mājokļu uzturēšanas izmaksas. Ja nebūtu to ietekmes, tad cenu līmenis jūlijā salīdzinājumā ar jūniju nebūtu mainījies. Jūlijā strauji pieauga gāzes cena, vēl gaidāms elektrības cenu kāpums," atgādina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Augošās naftas cenas pasaulē ietekmē ne tikai gāzes tarifus – augustā un septembrī sagaidāms pieaugums maksājumos par siltumu, kā arī jau manāms kāpums elektrības rēķiniem. Pēdējā mēneša laikā pasaules naftas cenas piedzīvojušas svārstības. Tas skaidrojams ar koronavīrusa delta varianta izplatību, kas veicina bažas par pasaules ekonomiku atkopšanās straujumu un turpmāku naftas pieprasījuma pieaugumu," atzīmē "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne.

"Ekonomikas ir nometušas ierobežojumu slogu un arī cenas strauji atgriežas vai, ņemot vērā jaunos apstākļus, pārlec iepriekšējos līmeņus. Ceļojumu, ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumu cenas tagad lielā mērā kompensē pērnā gada kritumu, kas papildus veicina inflāciju. Tomēr pamazām inerce mazinās. Lielākais izaicinājums ir spēcīgā pieprasījuma un nepārtraukto ražošanas problēmu kombinācija, kā dēļ inflācijas spiediens turpina milzt, ASV piemēram, vēsturiski augstākajā tempā," teic "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Finanšu ministrijā atzīmē, ka inflācijas dinamika Latvijā tupina sekot tendencēm eirozonā. Pamatojoties uz ātro novērtējumu, saskaņotais patēriņa cenu indekss eirozonā šā gada jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju ir palielinājies par 2,2%. Līdzīgi kā Latvijā, arī eirozonas valstīs būtisku devumu inflācijā nodrošināja degvielas cenu pieaugums, jo, izslēdzot to, vidējais cenu līmenis palielinātos tikai par 0,9% gada izteiksmē. Inflācijas riski pasaulē un eirozonā pašlaik ir augsti, tomēr inflācijas paātrinājums bija sagaidāms un kopumā ir saistīts ar pērnā gada zemo bāzi un ekonomikas atkopšanos.

Patēriņu cenu inflācija Latvijā šobrīd ir viszemākā Baltijā, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā inflācija jau pārsniedz 4%. Tomēr ārējo faktoru ietekmē patēriņu cenu inflācija, visticamāk, turpmākajos mēnešos turpinās palielināties arī pie mums, un, pēc bankas "Citadele" ekonomista Mārtiņa Āboliņa prognozēm, šī gada nogalē inflācija Latvijā būs tuvu 4%. Tas nozīmē, ka šogad kopumā patēriņu cenu inflācija Latvijā būs aptuveni 2,5%, savukārt, ja naftas un pārtika cenas pasaulē saglabāsies pašreizējā līmenī, tad 2022. gadā inflācija Latvijā varētu pārsniegt 3%.

Jūlijā inflācija pakāpās līdz 2,8%. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, par mājokli un pārtikai. Šo trīs grupu cenu pieaugums veidoja 2,05 procentpunktus no inflācijas. Tāpat sadārdzinājās apģērbs un apavi, veselības aprūpe un alkohols. Tuvāko mēnešu cenu tendence ir pārliecinoši vērsta augšup, kamēr nenoteiktība par to, cik pašreizējais kāpums ir pārejošs, saglabājas.

Ekonomikas ir nometušas ierobežojumu slogu un arī cenas strauji atgriežas vai, ņemot vērā jaunos apstākļus, pārlec iepriekšējos līmeņus. Ceļojumu, ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumu cenas tagad lielā mērā kompensē pērnā gada kritumu, kas papildus veicina inflāciju. Tomēr pamazām inerce mazinās. Lielākais izaicinājums ir spēcīgā pieprasījuma un nepārtraukto ražošanas problēmu kombinācija, kā dēļ inflācijas spiediens turpina milst, ASV piemēram, vēsturiski augstākajā tempā.

Lielāko uzmanību šobrīd pievērš divas no svārstīgākajām grupām – enerģijas un pārtikas cenu kāpums. Enerģijas cenas sadārdzina gan transporta izmaksas, gan maksu par mājokli, gan veido izmaksu spiedienu uz citām patēriņa grupām. Tuvākajā laikā sadārdzināšanās turpinās izplesties un atspoguļoties tarifu pieaugumā, piemēram, siltumenerģijai. Enerģijas tirgus konjunktūra ir un saglabāsies saspīlēta. Tam papildus redzama spēlētāju rīcība, lai pastiprinātu spiedienu uz cenu un papildus nopelnītu. Tas ir saprotams, jo krīzes rēķini ir jāmaksā un tāda situācija nebūs mūžīga. Noteiktas korekcijas var sekot rudenī, bet to noteiks gan laikapstākļi, gan situācija ekonomikā.

Visnejaukākais tuvākajā laikā varētu būt attiecībā uz pārtikas cenām, kur veidojas daudzu faktoru kopums – darbinieku trūkums, klimatiskie apstākļi, loģistikas, enerģijas un citu izmaksu pieaugums. Latvijā pārtikas inflācija ir bijusi starp straujākajām ES, bet pagaidām nekas neliecina, ka gaidāms nekontrolēts kāpums. Saprotams, ka pēc zemas inflācijas posma, notiekošais rada rezonansi, jo ietekmē pirktspēju, kas nenoteiktības apstākļos pastiprina stresu. Joprojām inflācijas līmenis atpaliek no algu kāpuma, tādēļ pirktspēja turpina uzlaboties. Taču šāds cenu pieaugums izaicinājumu rada sociāli mazāk aizsargātajām grupām un tiem, kuriem kovidkrīzes ietekmē darba iespējas ir sarukušas vai pat izzudušas. Tādēļ savlaicīgi būtu apsverami noteikti mērķēti atbalsta pasākumi, īpaši ziemas periodam. Uz gada beigām inflācija pārlēks 4% atzīmei, kad varētu tikt sasniegts augstākais punkts, pēc kā tā pakāpeniski ieietu jau rāmākā pieauguma gultnē.

Inflācija turpina turēties iepriekšējos mēnešos reģistrētajā līmenī – jūlijā gada griezumā reģistrēts kāpums 2,8% apmērā, bet, salīdzinot ar jūniju, vidējais cenu līmenis audzis par 0,4%.

Gada griezumā vislielāko nozīmi vidējā cenu līmeņa kāpumā spēlēja degvielas cenas (+17,8%). No pasaules naftas cenu kāpuma izrietēja kāpums arī gāzes cenās (+36,2%), kas vilka uz augšu ar mājokli saistītos tēriņus. Jāatzīmē, ka pieaugums gāzes tarifā atkarīgs ne tikai no pasaulē augošajām naftas cenām, bet arī ar pieaugumu sadales sistēmas operatora "Gaso" tarifos, kas saistīts ar pieaugošām investīcijām tīkla nodrošināšanā un atjaunošanā. Pieaugumam par iemeslu kalpo arī reģionāli faktori, piemēram aukstāki laikapstākļi Eiropā ziemā un pavasarī, kas rezultējās augstākā patēriņā un zemā dabasgāzes līmenī Eiropas gāzes krātuvēs. Savu lomu vidējā cenu līmeņa augšupejai jūlijā spēlēja arī pārtikas preču un bezalkoholisko dzērienu kategorija (+1,3%) un apģērbi un apavi (+2,8%).

Augošās naftas cenas pasaulē ietekmē ne tikai gāzes tarifus – augustā un septembrī sagaidāms pieaugums maksājumos par siltumu, kā arī jau manāms kāpums elektrības rēķiniem. Pēdējā mēneša laikā pasaules naftas cenas piedzīvojušas svārstības. Tas skaidrojams ar koronavīrusa delta varianta izplatību, kas veicina bažas par pasaules ekonomiku atkopšanās straujumu un turpmāku naftas pieprasījuma pieaugumu.

Tuvākajos mēnešos, visticamāk, gaidāms pieaugums arī pārtikas preču cenās. Šīs vasaras karstais un sausais laiks negatīvi ietekmējis daudzu augļu, dārzeņu, ogu, kā arī graudu ražas. Liela daļa produkcijas nogatavojusies ātrāk un vienlaicīgi – liekot noteikt prioritātes ražas novākšanas secībai. Karstais laiks nav vienīgais, kas ietekmē kritumu ražu apjomā – atsevišķos gadījumos trūkst arī darbaspēka ražas novākšanai, kā rezultātā daļa no produkcijas var palikt uz lauka. Tas, visticamāk, paaugstinās ne tikai svaigās produkcijas cenas, bet arī cenas visām saistītajām precēm – sulām, ievārījumiem u.c.

"Swedbank Latvija" prognozē, ka 2021. gadā kopumā inflācija būs virs 2%, kamēr 2022. gadā patēriņa cenu līmeņa kāpums sasniegs 3%.

Jūlijā Latvijā turpinājās pakāpenisks inflācijas pieaugums un patēriņa cenas salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju pieauga par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Patēriņa cenu inflācija Latvijā šobrīd gan ir zemākā Baltijā, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā inflācija jau pārsniedz 4%. Tomēr ārējo faktoru ietekmē patēriņu cenu inflācija, visticamāk, turpmākajos mēnešos turpinās palielināties arī pie mums un, pēc manām prognozēm, šī gada nogalē inflācija Latvijā būs tuvu 4%. Tas nozīmē, ka šogad kopumā patēriņu cenu inflācija Latvijā būs aptuveni 2,5%, savukārt, ja naftas un pārtika cenas pasaulē saglabāsies pašreizējā līmenī, tad 2022. gadā inflācija Latvijā varētu pārsniegt 3%.

Patēriņu cenu kāpums Latvijā šobrīd pamatā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, it īpaši naftas un pārtikas cenu pieaugumu, kā arī akcīzes nodokļu likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Šie faktori kopumā jūlijā veidoja aptuveni divas trešdaļas no visa patēriņa cenu kāpuma Latvijā. Kopš pērnā gada vidus naftas cenas pasaulē ir augušas no aptuveni 30-40 ASV dolāriem par barelu līdz aptuveni 70 dolāriem par barelu šobrīd. Tā rezultātā degvielas cenas Latvijā jūlijā bija par 17,8% augstākas nekā pērn. Daļēji naftas cenu kāpuma ietekmē jūlijā par 30 % pieauga arī dabasgāzes cenas mājsaimniecībām un līdz gada nogalei, visticamāk, ir gaidāmi arī siltumenerģijas tarifu pieaugumi. Tāpat ar naftas cenu kāpumu daļēji ir saistīts arī elektrības cenas pieaugums mūsu reģionā, ko vēl vairāk pastiprina šīs vasaras nelabvēlīgie laika apstākļi vēja un hidroenerģijas ražošanai, kā arī spēcīgais emisiju kvotu cenu kāpums, kas arī ietekmē elektroenerģijas ražošanas izmaksas mūsu reģionā.

Bez degvielas cenām jūlijā Latvijā par 2,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas arī pārtikas cenas. Tas gan ir salīdzinoši neliels kāpums, jo pasaules pārtikas cenas kopš pērnā gada vidus ir augušas par vairāk nekā 30%. Tas gan nozīmē, ka šī gada otrajā pusē pārtikas cenu inflācija Latvijā, visticamāk, turpinās augt, jo, atšķirībā no degvielas cenām, pārtikas cenas Latvijas veikalos uz pasaules cenu svārstībām reaģē ar vairāku mēnešu nobīdi. Pārtikas cenu kāpums pasaulē šobrīd ir saistīts gan ar naftas cenu pieaugumu, gan nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem nozīmīgos pasaules pārtikas audzēšanas reģionos.

Tikmēr iekšējo pakalpojumu cenu inflācija pagaidām saglabājas ļoti mērena un jūlijā pakalpojumu cenas Latvija bija par 1,8% lielākas nekā pirms gada. Pēc manām prognozēm, nākamgad patēriņa cenu kāpums varētu pārsniegt 3%, taču tas lielā mērā ir atkarīgs no energoresursu un citu dabas resursu cenu dinamikas pasaulē, ko ir ļoti grūti prognozēt. Pēdējās dienās naftas cenas pasaulē atkal ir noslīdējušas zem 70 ASV dolāriem par barelu, savukārt pasaules pārtikas cenas kopš maija ir sarukušas par 3,8%. Arī citu dabas resursu cenās šogad ir bijuši gan lieli kāpumi, gan kritumi. Labā ziņa gan ir tā, ka pasaules resursu cenu cikli parasti neizraisa ilgstošu un noturīgu vispārēju cenu kāpumu, tādēļ pēc jaunā gada inflācijai Latvijā vajadzētu sākt mazināties. Tomēr pasaules rūpniecībā joprojām ir vērojami piegāžu ķēžu pārrāvumi, un cenu kāpums turpinās. Tādēļ ilgstošāku inflācijas periodu pilnībā nevar izslēgt, kas gan varētu likt centrālajām bankām arvien vairāk domāt par ekonomikas atbalsta pasākumu mazināšanu.

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa cenu līmenis šā gada jūlijā palielinājās par 0,4% salīdzinājumā ar jūniju, gada inflācijai pieaugot līdz 2,8%, kas ir tikai 0,1 procentpunktu augstāk nekā jūnijā. Jūlija inflāciju pamatā noteica degvielas cenu pieaugums, izskaidrojot 1 procentpunktu no inflācijas, ar mājokli saistīto preču (pamatā komunālo izdevumu) cenu pieaugums deva 0,7 procentpunktus un pārtikas cenu pieaugums – 0,7 procentpunktus no kopējās inflācijas.

Degvielas cenas kopumā ir pieaugušas par 17,8% salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju. Degvielas cenas aug jau kopš pērnā gada maija, kad tās sasniedza pandēmijas laika zemāko līmeni, savukārt šā gada jūlijā tās jau bija atgriezušās pirmspandēmijas 2020. gada janvāra līmenī. Šīs svārstības ir skaidrojamas ar naftas cenu dinamiku pandēmijas laikā, OPEC+ valstīm vienojoties samazināt ieguvi atbilstoši pieprasījuma samazinājumam. Pašlaik naftas cena ir atgriezusies aptuveni pirmspandēmijas līmenī, un pamazām tiek palielināta ieguve, par ko liecina naftas cenu samazinājums jūnijā un jūlijā. Paredzams, ka degvielas cenu pieaugums arī turpmākajos mēnešos gada izteiksmē būs augsts un saglabāsies kā galvenais inflāciju ietekmējošais faktors, tomēr pieauguma temps pakāpeniski mazināsies, jo naftas cenas ir stabilizējušās.

Mājokļu izdevumi pieauga par 4,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju. To pamatā ietekmēja cenu pieaugums tādiem komunālajiem pakalpojumiem kā gāze (+36,1%) un elektrība (+3,2%). Ja elektrības cena seko biržas cenām, tad gāzes cenas pieauga pārskatīto tarifu dēļ, kas parasti notiek divreiz gadā – janvārī un jūlijā. Savukārt augustā pieaugs arī siltumenerģijas tarifi, tādējādi vēl nedaudz palielinot inflāciju.

Pārtikas cenas pieauga par 1,3% salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā šā gada jūnijā, bet kopumā atbilst sezonālām svārstībām. Pārtikas cenu pieaugumu ierobežo sezonālo pārtikas preču parādīšanās tirgū, piemēram, svaigiem dārzeņiem un svaigiem augļiem mēneša laikā cenas samazinājās attiecīgi par 4,6% un 3,0%.

Inflācijas dinamika Latvijā tupina sekot tendencēm eirozonā. Pamatojoties uz ātro novērtējumu, saskaņotais patēriņa cenu indekss eirozonā šā gada jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju ir palielinājies par 2,2%. Līdzīgi kā Latvijā, arī eirozonas valstīs būtisku devumu inflācijā nodrošināja degvielas cenu pieaugums, jo, izslēdzot to, vidējais cenu līmenis palielinātos tikai par 0,9% gada izteiksmē. Inflācijas riski pasaulē un eirozonā pašlaik ir augsti, tomēr inflācijas paātrinājums bija sagaidāms un kopumā ir saistīts ar pērnā gada zemo bāzi un ekonomikas atkopšanos.

Kopumā jāsecina, ka pašreizējā patēriņa cenu dinamika atbilst Finanšu ministrijas vasaras prognozēm, ka šī gada otrajā pusgadā vidējā gada inflācija paaugstināsies līdz 2,9%-3,0% un 2021. gadā vidēji būs 2,0%. Inflāciju turpinās noteikt galvenokārt ārējie faktori – gan naftas un pārtikas cenu pieaugums pasaulē, gan augošais pieprasījums un ierobežotais piedāvājums, ko rada piegāžu traucējumi saistībā ar ierobežojumiem visā pasaulē pandēmijas dēļ.

ielākā daļa ekonomisko rādītāju – algas, nodarbinātību, ražošanu raksturojošie – tuvāko mēnešu un ceturkšņu laikā virzīsies vēlamajā virzienā. Bažas ir tikai par inflāciju. Patēriņa cenu indeksa pieaugums gada griezumā jūlijā nedaudz paātrinājās no jau diezgan augsta līmeņa, sasniedzot 2,8%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas pieauga par 0,4%, kamēr tipiskā jūlija mēnesī cenas nedaudz samazinās (pēdējos 10 gados vidēji par 0,5%), jo jūlijs un augusts ir sezonālas pārtikas cenu deflācijas laiks, jūlijā lētāki kļūst arī apģērbi. Galvenais vaininieks nav tālu jāmeklē, tas bija labi zināms jau pirms pirmdienas datu publicēšanas – pieauga mājokļu uzturēšanas izmaksas. Ja nebūtu to ietekmes, tad cenu līmenis jūlijā salīdzinājumā ar jūniju nebūtu mainījies. Jūlijā strauji pieauga gāzes cena, vēl gaidāms elektrības cenu kāpums. Šie notikumi ir plaši apspriesti medijos, tāpēc neiedziļināšos tarifu izmaiņu detaļas, bet aplūkošu šo notikumu plašāko kontekstu.

Kad palielinās inflācija, ekonomisti parasti mierina tautu, ka nekas briesmīgs nav noticis, algas vienalga aug straujāk nekā cenas. Tā ir taisnība arī šoreiz, lai arī šī salīdzinājuma nozīmi šobrīd samazina pandēmijas ietekme uz nostrādāto laiku un ienākumiem no uzņēmējdarbības. Var iebilst, ka algu likme par nostrādāto stundu nepieaug visiem, arī tā ir taisnība. Pat ļoti labos gados daļai cilvēku ienākumi samazinās.

Taču, jo ilgāks laiks, jo līdzīgākas kļūst atsevišķu cilvēku un visas sabiedrības labklājības līmeņa izmaiņas, mazinoties nejaušību nozīmei. Tāpēc ir vērts aplūkot ne tikai to, kā cenas ir mainījušās pēdējā gadā, bet arī pēdējo divu un trīs gadu laikā. Tas ir jo īpaši svarīgi tāpēc, ka pandēmija izraisīja cenu šūpoles – atsevišķos patēriņa groza "nodalījumos" tās sākumā strauji samazinājās, tad strauji pieauga. Piemēram, medijos lielu drāmu izraisījušas gāzes tarifu kāpums ir šāda svārsta kustība, šī energoresursa cena jūlijā bija tikai par 2,6% augstāka nekā 2019. gada jūnijā, pa vidu notika desmitos procentu mērāmas izmaiņas uz vienu un otru pusi.

Ja vidusmēra patēriņa grozs šī gada jūlijā bija par 2,8% dārgāks nekā pirms gada, pērn jūlijā gada inflācija bija 0,5%. Tātad liela atšķirība. Taču aplūkojot cenu kāpumu divu gadu griezumā, izrādās, ka tas jūlijā bija 3,3%, gluži kā pērn attiecībā pret 2018. gada jūliju (3,4%). Ja augustā cenu līmenis mēneša griezumā samazināsies tā, kā tas parasti notiek, tad šis cenu izmaiņu indikators samazināsies līdz 2,8%. Savukārt aizpagājušā gada jūlijā cenu kāpums 24 mēnešu nogrieznī bija 5,6%, vēl gadu pirms tam 5,6%. Tātad pēdējie divi gadi kopumā bijis inflācijas mērenības periods, kuru saskatīt traucē pandēmijas radītais juceklis pasaules tirgos. Var aplūkot arī cenu izmaiņas 36 mēnešos. "Trīskāršā" gada inflācija jūlijā bija 6,3%, pērn 6,1%, bet 2019. gada jūlijā tā bija 8,5%.

Vai tikpat nomierinoša aina atklājas, aplūkojot divas sociāli jūtīgākās kategorijas – pārtiku un mājokļa uzturēšanas izdevumus? Atbilde ir apstiprinoša. Pārtikas cenu kāpums divu un trīs gadu griezumā jūlijā bija attiecīgi 4,1% un 8,5%. Viens rādītājs ir drīzāk zems, otrs drīzāk augsts, apmēram par procentpunktu atšķiroties no tipiskām izmaiņām nesenā pagātnē, bet te nevar runāt par lielu drāmu un pārsteigumiem. Savukārt mājokļu uzturēšanas cenām šie rādītāji ir 1,7% un 5,6%, tie ir pat patīkami uz nesenās vēstures fona (precīzāk – laikā kopš 2018. gada)

Sagaidāms, ka šī gada atlikušajos mēnešos "parastā" gada inflācija turpinās palielināties, pārsniedzot 3%, kas radīs daudz skaļu virsrakstu medijos, bet nav pamata uzskatīt to par lielu draudu sabiedrības labklājībai ilgākā laikā. Jūlija algu dati vēl nav zināmi, bet šī gada martā vidējās algas Latvijā bija par 13% augstākas nekā pirms gada un par 19% un 28% augstākas salīdzinājumā ar 2019. gada un 2018. gada martu.