Latvijā pārtikas cenu inflācija ir bijusi starp straujākajām ES, bet pagaidām nekas neliecina, ka gaidāms nekontrolēts kāpums. Turklāt inflācijas līmenis atpaliek no algu kāpuma, tādēļ pirktspēja turpina uzlaboties. Taču šāds cenu pieaugums izaicinājumu rada sociāli mazāk aizsargātajām grupām un tiem, kuriem kovidkrīzes ietekmē darba iespējas ir sarukušas vai pat izzudušas, norāda ekonomisti. 2021. gada jūlijā, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
"Lielākā daļa ekonomisko rādītāju – algas, nodarbinātību, ražošanu raksturojošie – tuvāko mēnešu un ceturkšņu laikā virzīsies vēlamajā virzienā. Bažas ir tikai par inflāciju. Patēriņa cenu indeksa pieaugums gada griezumā jūlijā nedaudz paātrinājās no jau diezgan augsta līmeņa, sasniedzot 2,8%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas pieauga par 0,4%, kamēr tipiskā jūlija mēnesī cenas nedaudz samazinās (pēdējos 10 gados vidēji par 0,5%), jo jūlijs un augusts ir sezonālas pārtikas cenu deflācijas laiks, jūlijā lētāki kļūst arī apģērbi. Galvenais vaininieks nav tālu jāmeklē, tas bija labi zināms jau pirms pirmdienas datu publicēšanas – pieauga mājokļu uzturēšanas izmaksas. Ja nebūtu to ietekmes, tad cenu līmenis jūlijā salīdzinājumā ar jūniju nebūtu mainījies. Jūlijā strauji pieauga gāzes cena, vēl gaidāms elektrības cenu kāpums," atgādina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Augošās naftas cenas pasaulē ietekmē ne tikai gāzes tarifus – augustā un septembrī sagaidāms pieaugums maksājumos par siltumu, kā arī jau manāms kāpums elektrības rēķiniem. Pēdējā mēneša laikā pasaules naftas cenas piedzīvojušas svārstības. Tas skaidrojams ar koronavīrusa delta varianta izplatību, kas veicina bažas par pasaules ekonomiku atkopšanās straujumu un turpmāku naftas pieprasījuma pieaugumu," atzīmē "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
