2021. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,98 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 37,6% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 31,7%, bet importa vērtība par 42,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Jūnijā Latvija eksportēja preces 1,3 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,68 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2020. gada jūniju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,6% līdz 43,6%.
Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16 miljardus eiro – par 2,94 miljardiem eiro jeb 22,5% vairāk nekā 2020. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 7,35 miljardus eiro (pieaugums par 1,24 miljardiem eiro jeb 20,3%), bet importa – 8,65 miljardus eiro (pieaugums par 1,7 miljardiem eiro jeb 24,5%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2021. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2020. gada jūniju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 32,6% lielāka, bet importa – par 44,3%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 4,1%, bet importa – par 4,8%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju:
- koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 142,7 milj. eiro jeb 86,8%;
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 48,4 milj. eiro jeb 57,4%;
- minerālproduktu eksports lielāks par 25,2 milj. eiro jeb 56,1%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 17,7 milj. eiro jeb 19,4%;
- augu valsts produktu eksports mazāks par 5,1 milj. eiro jeb 10,4%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 139,1 milj. eiro jeb 2,6 reizes;
- minerālproduktu imports lielāks par 99,5 milj. eiro jeb 2,1 reizi;
- parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 62,8 milj. eiro jeb 69%;
- koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 42,7 milj. eiro jeb 89,9%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 42,4 milj. eiro jeb 34,1%.
Jūnijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (18% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12%), Vācija (7,1%) un Zviedrija (6,1%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (15% no importa kopapjoma), Vācija (9,5%), Polija (9,2%) un Igaunija (8,3%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Apvienotā Karaliste, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūnijā veidoja 8,7%, bet importā Krievijas Federācija – 10,9 % no importa kopapjoma.
2021. gada jūnijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2020. gada jūniju kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 1,5 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 7,9 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 2,8 procentpunktiem, bet importā palielinājās par 5,4 procentpunktiem.
Jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 113 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 51 valsti.
Dzelzs un tērauda eksporta kāpumu 2021. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2020. gada jūniju visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu eksporta pieaugums par 14,4 milj. eiro jeb 85,1%. Savukārt farmācijas produktu eksports samazinājās, sarūkot medikamentu eksportam par 5,7 milj. eiro jeb 13,2%.
Importa kāpumu preču grupā "gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas" 2021. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2020. gada jūniju ietekmēja lidmašīnu iegāde par 84,7 milj. eiro. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas importa pieaugumu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 60,1 milj. eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
