Ekonomisti: Latvijas eksportētāji sasniedz vēl vienu rekordu  (30)

"Protams, šobrīd daudzi ekonomikas rādītāji uzrāda lielus pieaugumu tempus, jo tie tiek salīdzināti ar Covid-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, taču eksporta apjoms šogad bija arī par 30% lielāks salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju. Straujo eksporta pieaugumu šī gada jūnijā izdevies sasniegt, gan pateicoties ražošanas apjomu kāpumam Latvijas rūpniecībā, gan Latvijas koka izstrādājumu cenu pieaugumam pasaules tirgos," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece teic, ka joprojām būtiska nozīme ir cenām. Jūnijā ražotāju cenas eksportētajai produkcijai pakāpās par 15% gada laikā, importa cenas maijā uzrādīja 9,2% pieaugumu, kas, visticamāk, jūnijā bija vēl straujāks. Tomēr vismaz pusi ārējās tirdzniecības apgrozījuma veidoja apjomu pieaugums. To virza gan spēcīgais ārvalstu pieprasījums, gan arī Latvijas ražotāju spēja pielāgot ražošanas procesus un piedāvājumu pandēmijas mainīgajai situācijai.

Finanšu ministrijā vērtē, ka Latvijas preču eksporta straujā attīstība šā gada pirmajā pusē ir vairāk nekā kompensējusi kritumu transporta un tūrisma pakalpojumu eksportā, un arī visā 2021. gadā kopā Latvijas preču un pakalpojumu eksports varētu sasniegt tuvu pie 10% pieaugumu faktiskajās cenās.

"Šobrīd vērojamais preču iztrūkums un piegāžu traucējumi rada labvēlīgus apstākļus Latvijas eksportā, bet vienlaikus veido spiedienu arī uz vietējo nozaru izmaksu pieaugumu. Krasās izmaiņas redzam arī Lietuvas un Igaunijas eksporta rādītajos, kas gan uzrāda pat nedaudz lielāku pieauguma tempu. Šobrīd uzņēmējiem ir svarīgi sagatavoties jaunajam saslimstības vilnim, lai izvairītos no darbības pārrāvumiem un izmantotu labvēlīgo konjunktūru attīstībai," teic "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Savukārt bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka nozīmīgs nenoteiktības faktors tuvākajā nākotnē ir koronavīrusa delta versija. Nesenā pagātne liecina, ka tas diez vai daudz kaitēs eksporta preču pieprasījumam. Taču tas var būt risks komponentu piegādēm no Āzijas, kur ir lielas grūtības ar epidēmijas kontroli, arī valstīs, kuras līdz šim bija tikušas galā labi, tāpēc traucēta ražošana. Cits tuvākās nākotnes risks – pasaules ekonomikā ir ķēdes posmi, kas acīmredzami vairs netur tiem uzlikto slodzi. Šobrīd lielākais neprāts notiek konteineru pārvadājumos starp kontinentiem, indeksi turpina augt.

Pasaules valstu ekonomikām atgūstoties no pandēmijas ierobežojumiem un augot izejvielu preču cenām pasaules tirgos, Latvijas preču eksports šā gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, ir palielinājies par 31,7%, uzrādot gandrīz tikpat strauju kāpumu kā iepriekšējā mēnesī, kad eksports bija audzis par 36,2%. Eksporta pieauguma tempi šā gada laikā pastāvīgi palielinājušies, pieaugot no 7,0% februārī līdz vairāk nekā 30% aprīlī, maijā un jūnijā, un gada pirmajā pusē kopā Latvijas preču eksports bijis par 20,3% lielāks nekā pirms gada, kad pasauli bija smagi skāris Covid-19 pirmais vilnis.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī jūnijā būtiskākais devums eksporta pieaugumā bija lielākajai Latvijas eksporta preču grupai – kokam un koka izstrādājumiem, kas nodrošināja gandrīz pusi no kopējā eksporta kāpuma, salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju pieaugot par 86,8%. Arī pēc izstāšanās no Eiropas Savienības Lielbritānija ir saglabājusies kā lielākais Latvijas koksnes eksporta tirgus, un eksporta vērtība uz šo valsti strauji augusi, jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju palielinoties par 167,4%. Koka un koka izstrādājumu eksporta pieaugumu līdzās pieaugošajiem apjomiem šogad nodrošinājis arī straujais cenu kāpums, kad maijā koksnes un koka izstrādājumu vienības cena bija jau par 31,9% augstāka nekā pirms gada.

Jūnijā strauji palielinājies arī metālu un metālu izstrādājumu eksports – par 57,4% un minerālproduktu eksports – par 56,1%, un pieaugums bijis arī visās pārējās lielākajās eksporta grupās, tostarp mehānismiem un elektroierīcēm par 8,3%, pārtikas un lauksaimniecības precēm par 4,1% un ķīmiskās rūpniecības ražojumiem par 19,4%. Ķīmisko izstrādājumu grupā kritumu gan piedzīvojis farmaceitisko produktu eksports, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju samazinoties par 13,2%.

Līdzīga situācijā kā jūnijā bijusi arī visā 2021. gada pirmajā pusē kopā, kad kopējo eksporta pieaugumu visbūtiskāk veicināja koka un koka izstrādājumu eksporta kāpums par 35,8%. Nākamie būtiskākie devumi eksporta pieaugumā bija metālu un metālu eksporta pieaugumam par 30,1% un mehānismu un elektroierīču eksporta pieaugumam par 13,5%. Pārtikas un lauksaimniecības precēm, kas ir trešā lielākā Latvijas preču eksporta grupa pēc koka izstrādājumiem un mehānismiem, eksporta palielinājums gada pirmajā pusē bija nedaudz mērenāks un veidoja 5,3%.

Arī turpmākajos mēnešos gaidāmi augsti Latvijas preču eksporta pieauguma tempi, kas tomēr pakāpeniski kļūs zemāki, ar katru mēnesi arvien mazinoties pagājušā gada Covid-19 krīzes bāzes efektiem un cenu pieauguma ietekmei. Situācija ārējos tirgos saglabājas Latvijas preču eksportam labvēlīga, pasaules un Eiropas valstu ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, mazinoties Covid ierobežojumiem, notiek pat straujākos tempos nekā sākotnēji sagaidīts, un pasaules attīstīto valstu ekonomiskās izaugsmes prognozes šā gada laikā tiek pastāvīgi paaugstinātas.

Pēc Eiropas Komisijas (EK) pēdējām, 2021. gada vasaras prognozēm, eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 4,8%, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā EK bija prognozējusi šā gada februārī. Desmit Latvijas lielāko eksporta partnervalstu – Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Dānijas, Polijas, Nīderlandes un Somijas kopējā vidēji svērtā ekonomikas izaugsmes prognoze 2021. gadam laikā no februāra līdz vasaras vidum ir uzlabojusies par 1,5 procentpunktiem un sasniedz 4,3%. Vienlaikus uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāji Eiropā ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, un signalizē par spēcīgu ekonomikas izaugsmi un augstu pieprasījumu nākamajos mēnešos. Šā gada otrā ceturkšņa dati rāda, ka eirozonas valstu ekonomika ir augusi pat straujāk nekā bija paredzēts EK pēdējās prognozēs, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinoties par 2,0%, kamēr EK bija prognozējusi 1,3% kāpumu.

Latvijas preču eksporta straujā attīstība šā gada pirmajā pusē ir vairāk nekā kompensējusi kritumu transporta un tūrisma pakalpojumu eksportā, un arī visā 2021. gadā kopā Latvijas preču un pakalpojumu eksports varētu sasniegt tuvu pie 10% pieaugumu faktiskajās cenās.

Vienlaikus ar eksporta kāpumu šogad strauji palielinās arī Latvijas preču imports, ko nosaka straujā ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās un augošais pieprasījums gan pēc patēriņa, gan investīciju precēm. Jūnijā Latvijas preču imports ir palielinājies par 42,6%, bet gada pirmajos sešos mēnešos kopā par 24,5%, pārsniedzot eksporta pieauguma tempu.

Latvijas ražotāji šogad turpina veiksmīgi izmantot eksporta iespējas, ko radījusi globālās ekonomikas atkopšanās no Covid-19 pandēmijas izraisītās recesijas, un preču eksports šogad aug būtiski straujāk nekā Latvijas ekonomika kopumā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicēta informācija, šī gada jūnijā Latvijas preču eksports bija par 31,7% lielāks nekā 2020. gada jūnijā. Protams, šobrīd daudzi ekonomikas rādītāji uzrāda lielus pieaugumu tempus, jo tie tiek salīdzināti ar Covid-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, taču eksporta apjoms šogad bija arī par 30% lielāks salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju. Straujo eksporta pieaugumu šī gada jūnijā izdevies sasniegt, gan pateicoties ražošanas apjomu kāpumam Latvijas rūpniecībā, gan Latvijas koka izstrādājumu cenu pieaugumam pasaules tirgos.

Pēdējā gada laikā Latvijas preču eksports ir audzis aptuveni vienā ātrumā ar pasaules tirdzniecību, un tas liecina, ka esam konkurētspējīgi un spējam izmantot eksporta tirgu sniegtās iespējas. Šī gada jūnijā Latvijas eksporta apjomi pieauga gandrīz visās lielākajās preču kategorijās. Salīdzinājumā ar 2020. gada jūniju koka izstrādājumu eksports pieauga par 86,9%, metāla izstrādājumu eksports par 75,4%, mehānismu un iekārtu par 15,7%, un elektroiekārtu par 4,5%. Domāju, ka pozitīvās tendences Latvijas eksportā un rūpniecībā turpināsies arī šī gada otrajā pusē. Jaunie pasūtījumi rūpniecībā Latvijā un eksporta pasūtījumi pasaulē kopumā aug, un tas parasti ir labs signāls par ražošanas tendencēm tuvākajos 3-6 mēnešos.

Vienlaikus ar spēcīgo pieprasījumu Latvijas ražotāji saskaras arī ar izejmateriālu pieejamības problēmām, kā arī strauji augošām transporta izmaksām. Pēdējos mēnešos ļoti strauji palielinājušās transporta cenas starp Eiropu, Ķīnu un ASV. Šajā ziņā ļoti lielas bažas rada Covid-19 delta varianta izplatība Dienvidaustrumāzijas valstīs un arī Ķīnā, kas varētu radīt jaunus pārrāvumus globālajā ražošanā un loģistikā. Dārgākas transporta un izejvielu cenas var negatīvi ietekmēt jau tā ierobežoto izejvielu pieejamību, kā arī rada spiedienu uz patēriņa cenām Latvijā. Taču mūsu ražotājiem tas vienlaikus rada arī iespējas, jo kļūstam konkurētspējīgāki Eiropas tirgū. Tomēr Latvijas ražotāji arvien vairāk ziņo par darbaspēka trūkumu, kas jau ir tuvu pirms Covid-19 krīzes līmenim. Kopā ar relatīvi zemo investīciju līmeni pēdējos gados tas var ierobežot mūsu iespējas pilnībā izmantot pasaules tirgu sniegtās iespējas.

Savukārt ilgākā termiņā Latvijas eksporta iespējas lielā mēra būs atkarīgs no norisēm pasaules tirdzniecībā. Ķīnā, kas Covid-19 krīzē ir bijusi priekšā citām valstīm, kreditēšanas ātrums ir sācis noplakt, un ražotāju noskaņojums jau vairākus mēnesi pasliktinās. Arī kokmateriālu cenas ASV jau vairākus mēnešus mazinās, savukārt Eiropā un ASV tirgotāji pasūtījumus šobrīd veic ar rezervi, jo krājumu līmenis ir zems, un nav skaidrs cik ātri tie pienāk. Šis krājumu atjaunošanas un pasaules rūpniecības sistēmas normalizēšanās process, visticamāk, turpināsies vismaz līdz nākošā gada sākumam. Tam gan var sekot pieprasījuma vājināšanās, it īpaši, ja vienlaicīga valstu ekonomikas atbalsta pasākumu mazināšana, kā arī ierobežojumu atcelšana pakalpojumu nozarēs pamainīs patēriņu struktūru par labu pakalpojumiem. Taču to ir grūti prognozēt, un šobrīd ir svarīgi izmantot iespējas, kā arī meklēt jaunus noieta tirgus.

Ārējās tirdzniecības rezultāti, cenu kāpuma spārnoti, dzenas pēc arvien jauniem rekordiem. CSP dati rāda, ka Latvijas preču eksports eiro izteiksmē jūnijā pieauga par 31,7% jeb 312 miljoniem eiro un veidoja 1,3 miljardus eiro. Šī gada pirmais pusgads preču eksportam kopumā ir bijis visspēcīgākais datu vākšanas vēsturē. Savukārt preču imports jūnijā bija par 42,6% lielāks nekā gadu iepriekš, sasniedzot visu laiku augstāko 1,7 miljardu eiro līmeni mēnesī.

Joprojām būtiska nozīme ir cenām. Jūnijā ražotāju cenas eksportētajai produkcijai pakāpās par 15% gada laikā, importa cenas maijā uzrādīja 9,2% pieaugumu, kas, visticamāk, jūnijā bija vēl straujāks. Tomēr vismaz pusi ārējās tirdzniecības apgrozījuma veidoja apjomu pieaugums. To virza gan spēcīgais ārvalstu pieprasījums, gan arī Latvijas ražotāju spēja pielāgot ražošanas procesus un piedāvājumu pandēmijas mainīgajai situācijai.

Eksportā šobrīd vadošā lokomotīve viennozīmīgi ir koksnes produkti. Tie nodrošina pārliecinoši lielāko ieguldījumu kopējā sniegumā jau piekto mēnesi pēc kārtas. Jūnijā koksnes produktu eksports palielinājās par iespaidīgiem 143 miljoniem eiro jeb 87%, uzstādot jaunu apgrozījuma rekordu. Eiropas Komisijas aptaujas rāda, ka jūnijā kokapstrādes uzņēmumu vērtējumā eksporta pasūtījumi bija visu laiku augstākajā līmenī. Jūlijā noskaņojums par pasūtījumiem nedaudz atslāba, bet joprojām bija gana labs. Tas liek spriest, ka arī turpmāk eksporta lokomotīvei degvielas netrūks. Jaudu noslodze ir augsta, bet domājams, ka vēl var tikt kāpināta, it īpaši, ja darbinieku vakcinācijas aptvere būs gana plaša un ļaus efektīvāk organizēt darba procesu.

Būtisku pienesumu kopējā eksporta rezultātā deva arī kāpums parasto metālu un to izstrādājumu (+48 miljoni eiro), kā arī naftas produktu eksportā (+25 miljoni). Ar kāpumu eksporta vērtībā kopumā jūnijā varēja lepoties aptuveni četras piektdaļas no mūsu eksportētajām preču grupām.

Lielākais kritums nepilnu piecu miljonu eiro vērtībā tika reģistrēts gan graudaugu, gan rapša eksportā. Pagaidām eksportā vēl redzam pērnā gada ražas pārpalikumu, bet vasaras beigās un rudenī sāksim tirgot jauno ražu. Diemžēl šī gada vasaras ilgstošais karstums un sausums nelabvēlīgi ietekmējuši lauksaimniecības ražu. Daudzviet labība ir nokaltusi. Šobrīd gandrīz droši var teikt, ka jaunā graudu un rapša raža nebūs ne tik liela un arī ne tik kvalitatīva kā pērn. Ir skaidrs, ka šogad lauksaimniecības produkti nedos papildu stimulu eksportam rudens mēnešos. Iespējams, pat redzēsim, ka šī preču grupa eksporta kāpumu ierobežos. Tomēr viss būs atkarīgs no pārdošanas cenas. Šobrīd pārtikas kviešu cena pasaules biržās ir virs pagājušā gada līmeņa. Ja arī citos reģionos raža būs mazāka, tad mūsu graudu tirgotāji var cerēt, ka cena turpinās kāpt un vismaz daļēji kompensēs ražas kritumu.

Ražošanā eksporta pasūtījumi turas stabili augstā līmenī, radot labvēlīgu augsni arī turpmākam eksporta kāpumam pat tad, ja pieauguma temps nedaudz pierims mazāku lauksaimniecības ražu dēļ.

Jūnijā Latvijas preču eksports pieauga par 31,7%, bet apjoms sasniedza jau 1,3 miljardu eiro. Kāpums bija vērojams praktiski visās preču grupās, izņemot farmācijas produktiem. Īpaši izceļams joprojām ir kokrūpniecības eksporta pieaugums, kas jūnijā ir audzis par iespaidīgiem 87% jeb 143 miljoniem eiro. Ievērojams pieaugums ir arī parasto metālu un to izstrādājumu eksportā (+48,4 milj. eiro jeb 57,4%) un minerālproduktu eksportā (+25,2 milj. eiro jeb 56,1%).

Šobrīd vērojamais preču iztrūkums un piegāžu traucējumi rada labvēlīgus apstākļus Latvijas eksportā, bet vienlaikus veido spiedienu arī uz vietējo nozaru izmaksu pieaugumu. Krasās izmaiņas redzam arī Lietuvas un Igaunijas eksporta rādītajos, kas gan uzrāda pat nedaudz lielāku pieauguma tempu. Šobrīd uzņēmējiem ir svarīgi sagatavoties jaunajam saslimstības vilnim, lai izvairītos no darbības pārrāvumiem un izmantotu labvēlīgo konjunktūru attīstībai. Rudenī neliela negatīvā ietekme apjomos būs manāma no krituma graudaugus ražā. Tikmēr būvniecības industrijas pārstāvji pasaulē izsaka viedokli, ka tuvākajā laikā gaidāms būvniecības supercikls, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc dažādiem būvniecībā izmantojamiem materiāliem, tai skaitā kokmateriāliem, būs spēcīgs. Taču jautājums, cik vērojamais kāpums kokrūpniecībā ir noturīgs, saglabājas. Katrā ziņā apjomi pieaugs, bet vēlamais rezultāts būtu arī eksporta kvalitātes – apjomi ar augstāku pievienoto vērtību – uzlabošanās. Taču to varēs novērtēt pēc zināma laika. Vismaz tuvākajā laikā eksports būs labs atspaids ekonomikai un patēriņam, ko turpinās nomākt infekcijas klātesamība.

Jūnijs ir papildinājis Latvijas preču eksporta datu rindu ar kārtējo izcilo skaitli, pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju bija 31,7%. Eksporta summa jau kopš marta svārstās ap 1,3 miljardiem eiro mēnesī, bet sezonāli izlīdzinātais rādītājs ir turpinājis pieaugt, jūnijā sasniedzot jaunu rekordu. Šādi mērot, eksports trīs mēnešos audzis par 5,4%, bet attiecībā pret gada sākumu par 12,7%.

Ekonomikas indikatoru līknēs bieži savijas "fundamentālais" tautsaimniecības progress un notikumi, kuri skaitļiem liek izskatīties skaistākiem par dziļo patiesību, vai tieši otrādi. Saistībā ar tikko notikušo olimpiādi lieli dopinga skandāli neizskanēja, toties Latvijas eksporta dati šobrīd satur pamatīgu dopinga devu. Pieaugumu gada griezumā jūnijā vēl ietekmēja pandēmijas pirmā viļņa notikumi, kas tagad redzami ar pretējo +/- zīmi jeb pēdējā laikā bieži piesauktais bāzes efekts. Pērn jūnijā eksports bija atjaunojies līdz apmēram 9/10 no pirmspandēmijas līmeņa. Taču galvenais mākslīgā spožuma veidotājs šobrīd ir cenu kāpums.

Jebkurš cilvēks, kurš pirms gada teiktu, ka koksnes eksports pēc gada būs par 87% lielāks, varbūt tiktu nosūtīts uz ārsta pārbaudi. Koksnes produktu eksports mēneša laikā pārsniedzis 300 miljonus eiro, iepriekš tas nekad nebija lielāks par 250 miljoniem. Šogad ātru slavu ieguvušais ASV tirgus zāģmateriālu "ātro" darījumu indekss ir noplacis līdz augstam pirmspandēmijas līmenim. Taču Latvijas eksporta cenas turas ļoti augstā līmenī, nav gaidāms krass kritums līdz gada beigām, noliktavas ir tukšas. Pār meža nozari līst milzīgs naudas lietus, jācer, ka nauda tiks ieguldīta saprātīgi, citādi pēc tam var būt lielas galvassāpes. Tuvākajā nākotnē tās it kā nedraud. Taču izejvielu tipa produktu tirgos kritieni pēc šādām ballītēm kaut kad notiek, tāpēc jādara viss iespējamais, lai lielāka daļa koksnes eksporta zaudētu "standartveida" raksturu, virzība uz to notiek. Augstas ir arī citu būvniecībā izmantoto produktu cenas. Latvija ir ne tikai kokmateriālu, bet arī liela cementa, reģipša plākšņu, tērauda konstrukciju, ķīmijas un citu celtniecības materiālu eksportētāja. Arī šo nozaru ražošanas un eksporta datos šobrīd ir veiksmes elements. Koksnes eksporta cenas 2. ceturksnī bija par 34,1% augstākas nekā pirms gada, ķīmijas – par 14,1%, metālu – par 8,6%.

Eksporta nozaru izredzes šī gada otrai pusei un nākamajam gadam kopumā ir labas. Taču līdzās reibinošajiem cenu līmeņiem un iespējamai to korekcijai ir arī citi riski eksporta nozarēm gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.

Nozīmīgs nenoteiktības faktors tuvākajā nākotnē ir koronavīrusa delta versija. Nesenā pagātne liecina, ka tas diez vai daudz kaitēs eksporta preču pieprasījumam. Taču tas var būt risks komponentu piegādēm no Āzijas, kur ir lielas grūtības ar epidēmijas kontroli, arī valstīs, kuras līdz šim bija tikušas galā labi, tāpēc traucēta ražošana. Cits tuvākās nākotnes risks – pasaules ekonomikā ir ķēdes posmi, kas acīmredzami vairs netur tiem uzlikto slodzi. Šobrīd lielākais neprāts notiek konteineru pārvadājumos starp kontinentiem, indeksi turpina augt. Ķīnas Eiropas maršrutā augusta sākumā pieaugums pret aprīļa sākuma ļoti augsto līmeni par 76% jeb līdz 13706 dolāriem par 40 pēdu konteineru. Tipisks līmenis līdz pagājušā gada vidum bija ap 1500 dolāru. Virzienā no Ķīnas uz ASV cenas divkāršojušās tikai pēdējo pāris nedēļu laikā.

Tiešā veidā Latvijas eksporta preču transportēšanas iespējas tas skar maz. Mēs eksportējam galvenokārt uz savu reģionu. Preču eksportā Eiropas un bijušās PSRS Āzijas teritoriju daļa jau kopš deviņdesmitajiem gadiem ir bijusi apbrīnojami noturīga, ap 90%, lai arī ekonomikā ir mainījies gandrīz viss. Turklāt pārvadājumu cenas virzienā no Eiropas uz Āziju joprojām ir ļoti saprātīgas. Taču, ja ir traucēta preču piegāde no Āzijas uz pārējo pasauli, kaut kur pasaulē trūkst vērtības ķēdes, tiek traucētas gan piegādes Latvijas uzņēmumiem, gan svarīgu uzņēmumu – mūsu ražotāju partneru darbs.

Runājot par tālāku nākotni, pasaulē izskan arvien vairāk brīdinājumu par limitiem valsts atbalsta politikai. Vācijas centrālās bankas vadītājs brīdina, ka ECB varētu nebūt spējīga glābt vājākās eirozonas valdības no bankrota, ja kāps inflācija. Finanšu tirgi var sagādāt arī citus pasaules ekonomiku destabilizējošus pārsteigumus, kā akciju tirgus šoku.