Baltkrievijas uzņēmuma "Belarusjkaļij" ražoto minerālmēslu transports caur Lietuvu apstāsies decembrī, norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis, saistot to ar jaunajām ASV sankcijām pret Baltkrieviju, tostarp minēto uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem kālija mēslojuma ražotājiem pasaulē.
Pēc viņa teiktā, minerālmēsli, uz kuriem attiecinātas sankcijas, veido aptuveni trešo daļu visu kravu, kuras tiek pārvadātas pa Lietuvas dzelzceļiem un caur Klaipēdas ostu.
"No vienas puses, var teikt, ka sankcijas attiecas uz ASV subjektiem, taču pieredze liecina, ka bankas par pakalpojumiem Lietuvā nepieņems norēķinus eirovalūtā, nevis dolāros. Ja subjektam noteiktas sankcijas, uzņēmumi atsakās ielaisties ar to jebkādās biznesa attiecībās, baidoties riskēt, un varu droši apgalvot, ka no decembra, kad sankcijas stāsies spēkā, minerālmēsli pārstās plūst caur Lietuvu," ministrs ceturtdien sacījis radiostacijai "Žiniu radijas".
Viņš arī prognozējis, ka kravu plūsmas sāks sarukt vēl agrāk, jo uzņēmumi centīsies laikus novērst jebkādus nākotnē iespējamos riskus un neērtības.
Pēc ministra teiktā, aptuveni 10% caur Lietuvu transportēto Baltkrievijas minerālmēslu nonāk Eiropas Savienības (ES) valstīs, bet pārējā daļa ceļo uz Ķīnu, Indiju, Brazīliju un citurieni.
Kā norādījis Skuodis, līdz ar sankciju ieviešanu kālija minerālmēslu cena pieaugs par 80 eiro tonnā. Vēlāk ministra pārstāve Gabriele Vasiļauskaite ziņu aģentūrai BNS precizējusi, ka tūlīt pēc sankciju izsludināšanas cena pieaugusi līdz aptuveni 600 eiro tonnā.
Tomēr vienlaikus ministrs uzsvēris, ka situācija jāvērtē kopumā un nevar rēķināt tikai zaudējumus.
"Mums ir kritiska situācija uz robežas, kura gan tiek kontrolēta, tomēr rada daudz sarežģījumu gan operatīvajiem dienestiem, gan visiem kopumā. [Ir slikti] tirgoties ar režīmu, kurš ar viltu pāri Lietuvas robežai sūta cilvēkus uz Eiropas Savienību (ES), bet, ja no tā norobežojamies, ir skaidrs, ka sekas būs, mēs tās projektējām," viņš spriedis.
Komentējot Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" situāciju, Skuodis norādījis, ka tam ir svarīgi uzturēt infrastruktūru, un, sarūkot kravu apjomam, uzturēšanas izmaksas pieaug. Viņaprāt, lai tarifi neaugtu, var būt vajadzīga valdības palīdzība, bet tas būs atkarīgs no tā, kā uzņēmums kompensēs zaudējumus.
Viņš norādījis, ka būtu jāpalielina kravu pārvadājumi Lietuvas teritorijā, pārnesot kravas no automašīnām uz vilcieniem, turklāt jāpalielina arī preču plūsma uz Rietumiem.
Sankcijas Baltkrievijas minerālmēslu eksportam jūnija beigās ieviesa arī ES, bet reāli tās aptver tikai aptuveni 20% caur Lietuvu transportēto minerālmēslu kravu un attiecas tikai uz līgumiem, kas noslēgti pēc 25.jūnija.
Tikai šo sankciju dēļ vien "Lietuvos Geležinkeliai", kas transportē caur Lietuvu "Belarusjkaļij" produkciju, gadā zaudēs ieņēmumus aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.
Kā tagad norādījis "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Mants Bartuška, uzņēmums jau pašlaik vairs nepārvadā naftu un Grodņas uzņēmuma "Azot" kravas, bet, paliekot arī bez Baltkrievijas minerālmēsliem un citām kravām, tas kopumā zaudēs aptuveni 60 miljonus eiro un var būt spiests lūgt valdībai attiecīgas subsīdijas infrastruktūras uzturēšanai, savukārt visas Lietuvas loģistikas ķēdes zaudējumi pārsniegs 100 miljonus eiro.
Viņš skaidrojis, ka subsīdijas vajadzīgas, lai infrastruktūras uzturēšanas izdevumi negultos uz citu klientu, pirmām kārtām rūpniecības uzņēmumu pleciem, jo citādi būtu par 30% jāpaaugstina tarifi, un piebildis, ka Eiropā infrastruktūras subsidēšana ir ierasta prakse.
Bartuška pastāstījis, ka dzelzceļa uzņēmumu grupa, apzinoties risku zaudēt Baltkrievijas kravu tranzītu, jau pārskatījusi investīcijas un optimizējusi darbību, bet Kauņas intermodālā termināļa savienošana ar Eiropas platuma sliežu ceļu ļauj sākt regulārus pārvadājumus uz Eiropu. Dzelzceļa uzņēmuma vadītājs izteicis cerību, ka šie soļi pat ļaus samazināt nepieciešamību pēc subsīdijām, lai nākotnē tās vispār nebūtu vajadzīgas.
Pēc viņa teiktā, par jauniem kravu pārvadājumiem notiek sarunas ar Ukrainu, tiek pētīts arī Turcijas virziens.
Tikmēr Klaipēdas kravu kompānijas "Biriu kroviniu terminalas" (BKT) vadītājs Vidmants Dambrausks uzskata, ka uzņēmumam izdosies iedzīvot, lai gan "Belarusjkaļij" ražotie minerālmēsli veido galveno tā pārkrauto kravu daļu.
"Domāsim, darīsim, pieņemsim lēmumus - nepazudīsim," viņš paziņojis, tomēr piebildis, ka situācija ir jauna un tādēļ tā vēl jāanalizē. "Visvairāk sāp par cilvēkiem - vai gan 500 labi apmaksātiem lietuviešiem nāksies doties projām uz Norvēģiju?" izteicies Dambrausks.
BKT akcionārs Igors Udovickis aģentūrai BNS iepriekš sacījis, ka kompānija varētu pārorientēties uz citām kravām, piemēram, labību.
ASV par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju paziņoja pirmdien, gadu pēc pretrunīgi vērtētajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām. Sankciju sarakstā iekļautas 23 fiziskās personas un 21 juridiskā persona, tai skaitā "Belarusjkaļij".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
