Ekonomisti: nodarbinātības dati liecina par pozitīvu izaugsmi  (11)

ateicoties saslimstības rādītāju kritumam, arī bezdarba rādītāji, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ir kritušies. Darbaspēka apsekojuma dati par 2. ceturksni liecina, ka faktiskā bezdarba līmenis sarucis līdz 7.9%.

Lai gan kopējais vakanču skaits aug, ekonomisti norāda, ka ir virkne nozaru, kurā brīvo darba vietu skaits ir maz un jaunas vakances neparādās. Visaktuālāk tas ir novērojams tūrisma, viesmīlības un citu pakalpojumu sniedzēju vidū, kuri krīzes laikā arī cieta visvairāk.

Latvijas bankas ekonomiste Anete Migale uzskata, ka dati daļēji skaidrojami arī ar "sezonālajiem faktoriem – aizsākusies lauksaimniecības darbu sezona un aktivizējusies vietējā tūrisma aktivitāte." Tāpat viņaprāt valsts atbalsts nozarēm arī ir palīdzējis situācijai normalizēties.

"Swedbank" eksperte Agnese Buceniece kā pozitīvu signālu izaugsmei min faktu, ka uzņēmēji aptaujās arvien biežāk kā sava biznesa attīstību ierobežojošo faktoru sāk atkal minēt darbaspēka trūkumu. Arī "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš ir pozitīvs un norāda, ka, "lai kāda būtu patiesā darba tirgus situācija, nākotnē ir gaidāma tās uzlabošanās."

Tiesa gan ekonomisti arī ir piesardzīgi prognozējot nākotni, jo epidemioloģiskā situācija var ieviest būtiskas korekcijas. "SEB" eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka "vīrusa klātesamība nozarēs ir izveidojusi nosacītu status quo, kas nozīmē, ka situācija darba tirgū saglabāsies pietiekami samudžināta."

Darba tirgus ir pārlaidis sarežģītāko posmu un sācis atkopties, bezdarbam 2. ceturksnī noslīdot no 8.1% līdz 7.9%. Savukārt nodarbinātība šajā laika posmā pieauga no 61.6% līdz 62.3%. Tomēr, neskatoties uz brašo IKP pieaugumu (+10.3%), jābilst, ka uzlabojumu temps darba tirgū ir bijis ļoti piesardzīgs. Sagaidāms, ka nedaudz sparīgāk uzlabojumi turpināsies gada trešajā ceturksnī, bet tad nedaudz piebremzēsies, jo noslēgsies sezonālie darbi. Rudenī gaidāms arī jauns saslimstības uzliesmojums un sekojoši ierobežojumi, kas no jauna apgrūtinās darba tirgu. Lai arī bezdarba līmenis ir lejupejošs, tas pilnā mērā patieso situāciju neuzrāda, kaut arī ir indikators, ka krīzes posms ir pārlaists bez smagiem satricinājumiem. Par pamatu ir pietiekami apjomīgais valsts atbalsts, kas noturēja bezdarba pieaugumu un ļauj daudz efektīvāk restartēt ekonomiku.

Vīrusa klātesamība nozarēs ir izveidojusi nosacītu status quo, kas nozīmē, ka situācija darba tirgū saglabāsies pietiekami samudžināta. Tas tādēļ, ka jaunie apstākļi daudzās nozarēs ir nopietni pamainījuši darba nosacījumus, izveidojot jaunu nelīdzsvarotību starp piedāvājumu un pieprasījumu. Tādēļ daudziem vīruss joprojām būs atturošs faktors, lai iesaistītos darba tirgū. Tas saistās gan ar vēlmi izvairīties no saslimšanas, gan pārvietošanās sarežģījumiem, gan izmaiņām darba nosacījumos. Būtisks nosacījums būs arī tam, cik sekmīgi risināsies skolu darbs, kas var izšķirt daudzu iespējas atgriezties darba tirgū. Vieglāk pielāgošanās ritēs tajās nozarēm, kur iespējams attālinātais darbs.

Pandēmijas apstākļiem ieilgstot, redzams, ka ir sabiedrības daļa, kas pielāgojusies jaunajiem apstākļiem, atrodoties ārpus ierastās profesijas, vai pat darba tirgus. Tas apgrūtina uzņēmumu iespējas darbību atsākt. Spēcīgs pieprasījums sagaidāms apstrādes rūpniecībā un būvniecībā un IKT nozarē. Darbinieku migrācija starp nozarēm turpināsies, jo smagāk skarto nozaru atkopšanās būs ilgstošāka, nekā cerēts. Tādēļ darba iespējas pavērsies šobrīd izaugsmi uzrādošajās nozarēs. Taču ne visi, kas šobrīd ir ārpus darba tirgus ir ieinteresēti vai spējīgi pārorientēties, piemēram no apkalpojošās sfēras uz darbu apstrādes rūpniecībā. Tādēļ pielāgošanās būs pakāpeniska. Intereses atgriešana par iesaistīšanos darba tirgū, pārorientēšanās būs viens no galvenajiem izaicinājumiem. Līdz gada beigām bezdarbs noslīdēs līdz 7.5%, bet nākamgad, izaugsmei nostiprinoties, tas saruks straujāk.

Saslimstības rādītāji mazinājās, iestājoties siltajam laikam. Tas ļāvis mīkstināt ierobežojumus pavasara/vasaras periodā. Rezultātā ekonomiskā aktivitāte otrajā ceturksnī spēji atguvusies, kas atspoguļojies arī bezdarba līmeņa kritumā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati par 2. ceturksni liecina, ka faktiskā bezdarba līmenis sarucis līdz 7.9%.

Sava loma pašreiz vērojamajā bezdarba līmeņa samazinājumā ir arī sezonālajiem faktoriem – aizsākusies lauksaimniecības darbu sezona un aktivizējusies vietējā tūrisma aktivitāte. Tāpat var viennozīmīgi apgalvot, ka valsts atbalsta pieejamība mazināja bezdarba kāpumu krīzes laikā.

Darbinieku ilgstoša atrašanas dīkstāvē noteica ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita palielināšanos gada sākumā. Tomēr jau otrajā ceturksnī daļa iedzīvotāju atgriezušies savās darba vietās, papildinot nodarbināto rindas. Jūnijā valsts atbalsta pasākumiem algu subsīdiju un dīkstāves pabalstu veidā beidzoties, varam gaidīt tālāku iedzīvotāju atgriešanos ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū. Tomēr nodarbinātības kāpums, neņemot vērā dīkstāvē esošo darbinieku atgriešanos, tuvākajos mēnešos var nebūt ļoti spējš, sākotnēji straujāk augot nostrādāto stundu skaitam. To nosaka gan bažas par epidemioloģiskās situācijas attīstību, iestājoties rudenim, kas var kavēt darbinieku pieņemšanu nozarēs, kurās pastāv draudi saskarties ar jauniem ierobežojumiem, gan disbalanss starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu.

Aktuālo vakanču skaits aug (Nodarbinātības valsts aģentūras dati), liecinot par ekonomiskās aktivitātes atkopšanos. Tomēr daļā Covid-19 krīzes skarto profesiju grupu, kurās nodarbināto skaits, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni (pirms krīzes), ievērojami samazinājies, piemēram, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kalpotāji, aktuālo vakanču skaits atpaliek no pirms krīzes līmeņa.

Eiropas Komisijas publicētie noskaņojuma rādītāji par jūlija mēnesi norāda uz piesardzības palielināšanos, īpaši patērētāju vidū. Tostarp ievērojami augušas patērētāju bezdarba gaidas, ko iespējams skaidrot ar bažām par atkārtotu vīrusa uzliesmojumu un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, rudenim iestājoties. Tomēr šis pesimisms šķiet pārspīlēts. Reģistrētā bezdarba līmenis turpina samazināties, audzis arī uzņēmēju īpatsvars, kuri norāda darbaspēka trūkumu kā nozīmīgu uzņēmējdarbības aktivitāti ierobežojošu faktoru. Tāpat augušas arī uzņēmēju nodarbinātības gaidas, kas liecina par zināmu potenciālu nodarbinātībai palielināties. Tiesa - arī šeit iezīmējas iepriekš minētās atšķirības nozaru vidū – nodarbinātības pieaugumu sagaida uzņēmēji apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, kamēr pakalpojumos un tirdzniecībā norāda uz līdzšinējās situācijas saglabāšanos.

Tuvojoties rudenim, aktīvāk dzirdami brīdinājumi par jauna Covid-19 viļņa iespējamību, kas jau aizsācies vairākās Eiropas valstīs. Ņemot vērā zemo vakcinācijas aptveri Latvijā, nevaram justies pasargāti, un tas atstās pēdas gan uz iedzīvotāju, gan ekonomikas veselības rādītājiem. Tomēr līdz šim uzkrātā pieredze un pielāgošanās spēja visticamāk palīdzēs nepieļaut spēju bezdarba līmeņa kāpumu.

Kā jau gaidīts, CSP dati apstiprināja, ka otrajā ceturksnī darba tirgus situācija uzlabojās. Lai gan saražotais apjoms ekonomikā jau atgriezies pirms-krīzes līmenī, iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un strādājošo skaits joprojām bija ievērojami mazāki nekā pirms gada. Taču reģistrētas nelielas pozitīvas pārmaiņas salīdzinājumā ar šī gada sākumu. Bezdarba līmenis saruka līdz 7.8% un bija būtiski mazāks nekā pandēmijas pīķī pērn, kad tas pakāpās līdz 8.6%. Tomēr, salīdzinot ar šī gada pirmajiem trīs mēnešiem, uzlabojums bija visai neliels, un to, pavasarim iestājoties, galvenokārt veicināja lielāks pieprasījums pēc sezonas darbu darītājiem. Savukārt straujāku darba iespēju uzlabošanos, kā arī atsevišķos gadījumos vēlmi strādāt joprojām kavēja ar vīrusa izplatības ierobežošanu saistītie mēri, attālinātais mācību process skolās un darba devēju piesardzība agrā pavasarī.

Ceturkšņa laikā gan daļa kavējošo faktoru lēnām atkāpās. Pakāpeniska ekonomikas atvēršana mazināja dīkstāves. Pieprasījums pēc dīkstāves pabalstiem un algu subsīdijām savu pīķi sasniedza martā un tad sāka mazināties. Par aprīli-jūniju pieprasītais atbalstu skaits bija aptuveni divreiz mazāks nekā par janvāra-marta periodu. Savukārt jūnijā tas bija jau aptuveni trīs reizes mazāks nekā aprīlī. Uzlabojās uzņēmumu noskaņojums un vēlme palielināt savu darbinieku skaitu. Eiropas Komisijas publicētie aptauju rezultāti norāda uz būtisku uzlabošanos uzņēmumu noskaņojumā kopš aprīļa. Tas atspoguļojas arī nodarbinātības plānos, kas, domājams, pamazām arī tiek īstenoti. Kopš aprīļa ir atkal vairāk tādu uzņēmumu, kas plāno palielināt nevis samazināt savu darbinieku skaitu. Pakalpojumu nozares gan joprojām ir piesardzīgākas darbā pieņemšanas plānos nekā ražotāji un būvnieki.

Strādājošo skaits otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 3.4%. Savukārt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – tādi, kas strādā vai meklē darbu – bija par 4.2% mazāks. Daļa krituma joprojām bija saistīta ar dīkstāvēm. Statistikā tie, kas atradās dīkstāvē ilgāk par trīs mēnešiem un nebija jauna darba meklējumos, joprojām parādījās pie ekonomiski neaktīvajiem. Salīdzinot ar pirmo ceturksni, aprīlī-jūnijā nedaudz uzlabojās ekonomiskās aktivitātes līmenis (no 67% uz 67.6%), un arī strādājošo skaits pieauga par 8.4 tūkstošiem. Tai pat laikā darba meklētāju skaits samazinājās vien par 1.3 tūkstošiem. Jūnijs bija pēdējais mēnesis, par kuru varēja pieteikties dīkstāves pabalstiem. Tāpēc iespējams, ka tie iedzīvotāji, kas saņēma dīkstāves pabalstus un saprata, ka viņiem nebūs iespējas atgriezties savā darbā, sāka meklēt jaunu darbu. Liela daļa no atbalsta saņēmējiem gan, visticamāk, ir spējusi savas darba vietas saglabāt un tajās atgriezties. Par to liecina, piemēram, kritums pieprasījumā pēc dīkstāves pabalstiem to izsniegšanas pēdējos mēnešos, kam vismaz līdz šim nav sekojis augstāka bezdarba vilnis. Gaidāms, ka gada otrajā pusē nodarbināto skaits pietuvosies pagājušā gada līmenim un redzēsim atgūstamies arī ekonomiskās aktivitātes līmeni.

Gan aptaujas, gan Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) dati norāda uz turpmāku darba tirgus situācijas uzlabošanos jūlijā un augustā. Reģistrētais bezdarba līmenis no 7.9% aprīlī uz augsta vidu jau ir sarucis līdz aptuveni 6.8%. NVA reģistrēto aktuālo vakanču skaits turpina augt un, pagaidām gan vēl ļoti lēni, bet tas tuvojas pirms pandēmijas līmenim. Uzņēmēji aptaujās arvien biežāk kā sava biznesa attīstību ierobežojošo faktoru sāk atkal minēt darbaspēka trūkumu. Zināmu piesardzību par turpmāko darba tirgus attīstību gan rada iedzīvotāju aptaujas. Ja vēl jūnijā iedzīvotāju gaidas par bezdarbu bija pandēmijas zemākajā punktā, tad jūlijā bažas par bezdarba kāpumu strauji pieauga. Tam var būt vairāki izskaidrojumi – gan dīkstāves atbalsta pārtraukšana, gan bažas par obligātu vakcināciju, lai varētu turpināt strādāt, gan arī minimālo sociālo iemaksu ieviešana. Iespējams, ka šīs ir pārejošas bažas, bet to rādīs laiks. Jebkurā gadījumā straujā ekonomikas atkopšanās no pandēmijas radītajām nedienām radīs aizvien jaunas darba iespējas, kas palīdzēs arī turpmāk mazināt bezdarbu. Tomēr, lai visas šīs iespējas izmantotu, sabiedrībai būs jāspēj apgūt jaunas prasmes un atsevišķos gadījumos arī jāpārkvalificējas.

Dati par darba tirgu šī gada pavasarī vēsta, ka situācija kopumā uzlabojas. Salīdzinājumā ar 1. ceturksni nodarbinātība ir pieaugusi, bet bezdarbs ir samazinājies. Taču tas notiek diezgan lēni, krietni pakāpeniskāk nekā ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās. Savukārt, salīdzinājumā ar pērnā gada 2. ceturksni, nodarbinātības līmenis ir ievērojami samazinājies.

Varbūt tas tā tiešām ir, taču varbūt datus ir ietekmējis tas, kā šo datu iegūšanai aptaujātie cilvēki ir sapratuši viņiem uzdotos jautājumus. Šī gada sākumā ievērojami pieauga līdz tam diezgan skopais valsts atbalsts uzņēmumiem un mājsaimniecībām, par ko valdība bija daudz kritizēta. Tātad lielākam skaitam cilvēku pavērās iespēja saņemt ienākumus, tajā brīdī nestrādājot vai strādājot maz, kas nav pārmetums, jo sabiedrības drošībai radītie ierobežojumi šādu iespēju liedza. Iespējams, ka šajā brīdī daļa šo cilvēku nonāca ekonomiski neaktīvo kategorijā, jo tā viņi saprata uzdoto jautājumu – viņi faktiski nestrādā, taču arī nemeklē darbu, jo viņiem jau ir darba vieta kādā uzņēmumā, vienkārši tā darbība uz laiku ir apturēta vai sašaurināta, bet neviens nesagaida, ka šī situācija turpināsies mūžīgi.

Nodarbinātības līmenis strauji kritās šī gada sākumā, kad pandēmijas otrā viļņa ietekmē IKP samazinājās salīdzinoši nedaudz, taču tolaik krasi saruka nodarbinātības līmenis. Ja pērn tas svārstījās ap 64%, izmaiņas bija pakāpeniskas, tad šī gada sākumā līmenis nokritās līdz 61,6%, 2. ceturksnī atkal pakāpjoties līdz 62,3%. Izmērītais nodarbinātības līmenis ir ievērojami zemāks nekā pērnā gada 2. ceturksnī, kad valdīja pandēmijas pirmā viļņa šoks un IKP bija par 10,3% mazāks.

Salīdzinājumā ar gada sākumu situācija darba tirgū uzlabojas, taču lēnām. 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni darba meklētāju īpatsvars kritās tikai par 0,2 procentpunktiem, līdz 7,9%. Tātad lēnāk nekā vidēji pēdējos 10 gados, kad pārejā starp abiem ceturkšņiem bezdarba līmenis vidēji ir samazinājās par 0,5 procentpunktiem. Turklāt tas notiek brīdī, kad ievērojami samazinājās ierobežojumi, aprimstot pandēmijas otrajam vilnim, bet IKP salīdzinājumā ar 1. ceturksni auga par 3,7%.

Turklāt krasi atšķirīgu priekšstatu par darba tirgū notiekošo rada dati par aizņemto darbavietu skaitu. Par 2. ceturksni šie dati vēl nav pieejami, bet 1. ceturksnī rādītāji virzījās uz pretējām pusēm – strādājošo skaits samazinājās par 5,4%, bet aizņemto darbavietu skaits pieauga par 1,4%, salīdzinājumā ar laiku pirms gada. Nav teikts, ka šiem skaitļiem precīzi jāsakrīt, mainās pašnodarbināto skaits un vairākās darbavietās strādājošo skaits. Taču tik krasi atšķirīga dinamika pievērš uzmanību. 2020. gada sākumā strādājošo un aizņemto darbavietu skaits bija ļoti līdzīgs, attiecīgi 901 un 902 tūkstoši. Šiem skaitļiem vajadzētu būt līdzīgiem – pašnodarbināto skaits ir līdzīgs divās darbavietās strādājošo skaitam, šīs ietekmes uz abu rādītāju starpību ir pretējas. Taču 2021. gada sākumā strādājošo skaits bija samazinājies līdz 853 tūkstošiem, bet aizņemto darbavietu – pieaudzis līdz 914 tūkstošiem. Līdzīgi kā iepriekšējās reizes, kad abas līknes virzījušās pretēji, kopējā ekonomikas datu ainā labāk iekļaujas darbavietu dati.

Visbeidzot, ievērojami atšķirīga ir bijusi arī reģistrētā bezdarba dinamika, kas 2. ceturksnī ir samazinājies straujāk, par 0,7 procentpunktiem. Tas gandrīz vienmēr ir mazāks par mājsaimniecību aptaujās iegūto darba meklētāju īpatsvaru. Taču šī gada pirmajos četros mēnešos abi bezdarba mērījumi uzrādīja gandrīz vienādu rezultātu, kas ir ļoti neparasta situācija.

Lai kāda būtu patiesā darba tirgus situācija, nākotnē ir gaidāma tās uzlabošanās. Strauji aug preču eksports, tātad ienākumi rūpniecībai, kas ir galvenais naudas avots reģioniem ārpus Rīgas. Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportā krīzes nav bijis un tā nav gaidāma. Tranzīta lejupslīde turpinās, taču tā radītie ienākumi jau ir tik mazi, ka vairs nevar izšķiroši ietekmēt ekonomikas attīstības gaitu. Tuvojas milzīgs sabiedriskā sektora investīciju vilnis. Ne visas problēmas ir atrisinātas, piemēram, izskatās, ka vairākas nozares ar lielu strādājošo skaitu būs “traumētas” uz ilgu laiku. Piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas nozares pilnīga atjaunošanās šobrīd nav precīzi prognozējama. Taču, pastāvot spēcīgam darbinieku pieprasījumam celtniecībā un rūpniecībā, daļa kādreizējo viesnīcu un restorānu darbinieku pārcelsies uz nozarēm ar augstāku atalgojuma līmeni. Pēc kāda laika notikušās pārmaiņas būs problēma šo cilvēku bijušajiem darba devējiem, bet darba tirgus rādītājus tās vairs būtiski neietekmēs.