Kazāks: bažas rada kavēšanās ar ilgtermiņa politisko lēmumu pieņemšanu  (1)

“Kas attiecas uz politiskajiem lēmumiem, tad diemžēl ir jāatzīst, ka mēs ļoti esam ieciklējušies uz šodienas jautājumiem. Izskatās, ka nākotnes jautājumi, ilgtermiņa risinājumi, pie kuriem ir ļoti svarīgi ķerties nekavējoties, aizslīd otrajā plānā. To nu gan mēs nevaram atļauties. Pandēmija kaut kad beigsies un priekšdarbi pēc-Covid dzīvei ir jāveic jau tagad,” uzsvēra Kazāks.

Viņš atzina, ka daļēji to veicina arī sabiedrības kūtrums vakcinēties, jo tas šo jautājumu ļoti augstu paceļ gan sabiedrības diskusijās, gan politiskajā dienaskārtībā. Ja Latvijas iedzīvotāji vakcinētos daudz aktīvāk, tad šī jautājuma nozīme būtiski mazinātos un daudz vairāk laika atliktu citiem jautājumiem.

Centrālās bankas vadītājs kā pirmo no Latvijas ilgtermiņa attīstībai svarīgajiem jautājumiem minēja investīciju trūkumu.

“Iepriekšējos gados investīciju trūkums Latvijas ekonomikā ir bijis ļoti uzskatāms. Tas nozīmē, ka ražīguma kāpums ir lēnāks. Tas nozīmē, ka izaugsmes temps ir lēnāks. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi aug lēnāk. Eiropas vidējo līmeni mums noķert arvien ir ļoti grūti un tas ir tāls uzdevums. Tādēļ manuprāt investīciju trūkums ir ļoti kritiska lieta Latvijas ekonomikā,” norādīja Kazāks.

“Nākamais punkts ir klimatneitralitāte. Tas gan Latvijas, gan pasaules ekonomiku mainīs kardināli un tam mēs pašlaik neesam gatavi. Manuprāt Latvijā to, cik plašas būs šīs pārmaiņas, īsti neapzinās ne privātais sektors, ne valsts pārvalde,” atzina centrālās bankas vadītājs.

Kā trešo svarīgo jautājumu viņš minēja pārvaldības kvalitāti gan valsts, gan privātā sektora pusē. Savukārt kā ceturto - ienākumu, prasmju un iespēju nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā, kas bremzē Latvijas iedzīvotāju spēju pelnīt vairāk.

“Neviena no šīm četrām manis minētajām lietām nav nekas jauns. Tās ir lietas, kuras Latvijai ir aktuālas jau labu laiku. Līdz ar to mans mudinājums ir nemēģināt atrast kaut kādus jaunus izaicinājumus, bet mēģināt tikt galā ar problēmām, kuras jau ir labi zināmas. Turklāt nepietiek ar to, ka mēs definējam ambiciozus mērķus. Pie to sasniegšanas ir arī jāstrādā!” uzsvēra Kazāks.

Kā negatīvu piemēru viņš minēja Latvijas industriālo politiku, kuras izvērtējuma laikā tika konstatēts, ka laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam nav sasniegts neviens no izvirzītajiem mērķiem.

“Tad kāda jēga ir mērķus izvirzīt? Līdz ar to mans mudinājums ir, identificējot valsts līmenī kritiskās jomas, ne tikai izvirzīt mērķus, bet arī strādāt pie šo mērķu sasniegšanas. Ja tie netiek sasniegti, tad vērtējam, kāpēc, un turpinām strādāt, nevis atmetam ar roku un meklējam kaut ko jaunu. Tad mēs turpināsim maldīties apkārt un rezultātus sasniegt būs ļoti grūti,” aicināja Kazāks.