Kūdras nozares darbībā izmaiņas līdz 2030. gadam netiek plānotas

Kā norāda Latvijas kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere, tikšanās laikā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) apstiprinājis, ka līdz 2030. gadam pārmaiņas netiek plānotas. Tāpat ministrs norādījis, ka no bioloģiskās daudzveidības aspekta nekādus ierobežojumus nozarei neredz un tādi pašlaik netiek plānoti.

"Kūdras ieguves nozare ir viens no labajiem piemēriem, kā komersanti, balstoties zinātnē un pētniecībā, var veicināt jaunu un ilgtspējīgu produktu ražošanu, palielinot pievienoto vērtību mūsu resursiem, iegūt tos ar visaugstāko atbildību dabas un nākotnes priekšā. Eiropas Zaļā kursa ietvaros īpašs uzsvars likts uz produktivitātes kāpināšanu, lai, izmantojot mazāk resursu, panāktu lielāku labumu," teica Plešs.

"Šī ir ļoti nozīmīga ziņa nozarei, jo lai mēs varētu ilgtspējīgi strādāt, nepieciešams liels investīciju apjoms un nozarei jābūt drošai par savu pastāvēšanu pārskatāmā laika periodā", norāda Krīgere.

Runājot par saistībām, ko visām Latvijas ekonomikas nozarēm, tostarp kūdras ieguves rūpniecībai, un politikām uzliek ES valstu kopējā apņemšanās līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti, Plešs apliecināja, ka tiks ievērota koordinēta rīcība starp dažādu politiku veidotājiem un izvērtēts nozaru pārstāvju paustais viedoklis. Tas ļaus Latvijai skaidri paust savu pozīciju, tajā skaitā skaidrojot kūdras nozares atšķirības ES līmenī.

Patlaban kūdras produkti ieņem būtisku lomu pārtikas produktu ražošanas ķēdēs, gan konvencionālās, gan bioloģiskās lauksaimniecības gadījumā kā arī mežsaimniecībā, kuras ekonomiskā dzīvotspēja Latvijā varētu tikt ietekmēta.

Kūdras izmantošanas pamatnostādnes, kas tapušas veiksmīgi sastrādājoties nozares un valsts pārvaldes pārstāvjiem ir labs ietvars saimniekošanai šajā desmitgadē. Tas vienlaikus paredz arī laiku, lai veiktu nepieciešamos modernizācijas pasākumus, kas uzņēmumiem ļaus samazināt ietekmi uz vidi un energoresursu patēriņu, kā arī palielinātu ražoto produktu pievienoto vērtību. Taču darbs pie ilgtspējīgas attīstības turpināsies arī pēc 2030.gada, jo kopīgiem spēkiem ir jāsasniedz izvirzītie klimatneitralitātes mērķi un vides saglabāšanas prasības, vienisprātis bija tikšanās dalībnieki.

Tāpat vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs uzteica kūdras ieguves nozares aktīvo rīcību, iesaistoties klimata izpētes projektos, veicot investīcijas pētniecībā, domājot par darbības efektivizēšanu un jaunu produktu izstrādi, lai, ņemot vērā ar Zaļo kursu saistītās izmaiņas normatīvajos aktos, nozare varētu veiksmīgi strādāt arī pēc 2030.gada. Tas arī turpmāk ļaus spēlēt nozīmīgu lomu reģionālās attīstības veicināšanā un jaunu darba vietu radīšanā.

Kūdras ieguvē strādājošie uzņēmumi pēdējo desmit gadu laikā ar darbiem jau ir pierādījuši, ka ir ieinteresēti videi draudzīgā saimniekošanā, proti, ir notikusi pārprofilēšanās no enerģētiskās kūdras ieguves uz lauksaimniecības kūdras ieguvi un produktu ražošanu. Tāpat tiek pētīti jauni virzieni augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai no kūdras, kur uzņēmēji jau investē līdzekļus, piemēram, būvniecības nozarē.

"No kūdras Latvijā šobrīd ražo substrātus augsnes uzlabošanai, gatavojas ražot krāsas, siltināšanas materiālus, kaimiņvalstis pēta izmantošanas iespējas bateriju tehnoloģijās. Laiks, kad kūdra bija tikai piesārņojošs kurināmais ir pagājis, un Latvija ir viena no pirmajām valstīm kūdras ilgtspējīgā izmantošanā," uzsvēra Krīgere.

Tāpat nozarē strādājošie uzņēmēji domā arī par izstrādāto kūdras lauku rekultivāciju, gan tās apmežojot, gan apstādot ar lauksaimniecības kultūrām, kā arī renaturalizējot, izvēloties tos atjaunošanas veidus, kuri dotu lielāku pienesumu emisiju samazināšanai kopumā.

Sarunas laikā tika uzsvērta kūdras nozīme vietējā tirgū gan kā aprites ekonomikas būtiskai sastāvdaļai, gan kā veidam, kas ļauj saglabāt iedzīvotājus un darbavietas reģionos. Latgales reģionā kūdras resursu ieguvei ir īpašs potenciāls, to atzina arī Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts.

"Nav noslēpums, ka tieši Latgale ir ar kūdras resursiem bagātākais Latvijas reģions, līdz ar to mūsu plānos ir kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana arī turpmāk, tajā skaitā izveidojot kūdras izcilības centru, kurā tiktu pētītas alternatīvas kūdras izmantošanas metodes, lai radītu un pēc tam aprobētu ražošanā produktus ar augstāku pievienoto vērtību," sacīja Aizbalts.