Bez pasūtītāju atsaucības tik vērienīgs būvniecības kartelis, kas pagājušajā nedēļā nāca gaismā pēc Konkurences padomes (KP) darba, nebūtu iespējams, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai skaidroja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane. Vienlaikus ministrija arī aicinājusi neattiecināt konkrēto gadījumu uz visu būvniecības nozari, kur darbojas vairāk nekā pieci tūkstoši uzņēmumu.
Vērienīgais kartelis, kurā, kā liecināja KP atklājumi, bija iesaistīti vismaz desmit būvniecības uzņēmumu un iepirkumu summa sasniedza teju 700 miljonus, nebūtu iespējams, ja arī paši projektu pasūtītāji labticīgi neuzticētos iepirkuma dalībniekiem un būtu zinošāki par būvniecības procesu.
"Kartelī ir jāņem vērā arī pasūtītāju loma. Būvdarbu veicējiem, ģenerāluzņēmējiem tikai tad bija jēga sākt sarunas par kādu vienošanos, ja otrā pusē ir dzirdīgas ausis. Bez pasūtītāju atsaucības tik vērienīga karteļa vienošanās nebūtu iespējama," komisijas deputātiem skaidroja Feldmane.
Viņa gan arī uzsvēra, ka notikušo nevajadzētu attiecināt uz visu būvniecības jomu kopumā.
No EM puses tiek veikti divi darbi - vadlīnijas iepirkuma kvalifikācijas prasību izvirzīšanai būvdarbu veicējiem un tipveida noteikumi par publisko iepirkumu būvdarbu līgumu nosacījumiem.
Komisijas sēdē piedalījās arī Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, kas norādīja, ka iestāde pēc informācijas nākšanas klājā ir izvērtējusi situāciju un ka dienestam nav šobrīd pilnvaru, lai patvaļīgi iesaldētu kartelī iesaistīto personu kontus vai veiktu citas darbības.
Arī Valsts kontrole norādīja, ka šobrīd nekādas papildu darbības nav plānotas saistībā ar KP secinājumiem, bet iestāde turpinās savu ierasto izvērtējumu laikā pievērsties iepirkumiem.
Savukārt atbildīgās komisijas deputāti sēdē ilgstoši centās saprast, vai par notikušo nav ierosināma krimināllieta, kā arī apsvēra iespējas noskaidrot un publicēt iepirkumu sarunāšanā iesaistīto konkrēto personu vārdus. Deputāti vienojās šo jautājumu tālāk skatīt un pieprasīt informāciju atbildīgajām iestādēm.
Tāpat atkārtoti tika raidīti pārmetumi KNAB virzienā par lietas izbeigšanu un nodošanu KP.
Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, iepriekš preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.
Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.
No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūraslīcis", Jūrmalā.
KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.
KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.
Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.
Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.
"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
