Latvijā 30 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ilgstoši piesārņo vidi, vērtē VVD  (1)

Valsts vides dienests (VVD) kopš 2019. gada divas reizes samazinājis notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI), kas ilgstoši nespēj nodrošināt vides prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu, skaitu – no 58 iekārtām 2019. gadā līdz 30 iekārtām uz 2021. gada 1. augustu. VVD informāciju par problemātiskajām NAI apkopo iestādes tīmekļa vietnē. No problemātiskajām NAI 77% apsaimnieko pašvaldības vai to izveidotie komunālās saimniecības uzņēmumi, bet 23% – ražošanas uzņēmumi.

Lai arī kopumā problemātiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vidē novada aptuveni divus miljonus m³, kas ir tikai ~1,4% no Latvijā kopumā gadā novadītajiem notekūdeņiem, to radītais vides piesārņojums negatīvi ietekmē vidi lokālā līmenī un Latvijā kopumā pasliktina virszemes ūdeņu kvalitāti, jo lielākā daļa no šīm problemātiskajām NAI savus notekūdeņus novada Latvijas upēs un ezeros.

Lai papildus uzraudzītu NAI efektivitāti, VVD īsteno valsts testēšanas programmu – uz riska analīzi balstītu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ārpus kārtas kontroli. Jau trešo reizi, papildus testēta notekūdeņu kvalitāte augsta pārkāpumu riska NAI un NAI, kas novada notekūdeņus virszemes ūdens objektos, kuriem noteiktas papildu aizsardzības prasības saistībā ar ūdens ķīmisko un ekoloģisko kvalitāti (riska ūdens objekti). Kopumā kopš 2020. gada ārpus kārtas testēšana veikta 140 iekārtās, 2021. gadā – 47 iekārtās, no tām 29 iekārtās konstatēti pārkāpumi. Lai sekmētu darbības atbilstību vides prasībām, VVD izdeva gan lēmumus par veicamajām rīcībām, gan sniedza norādījumus, piemēroja brīdinājumu par piespiedu izpildi (piespiedu naudu), kā arī uzsāka divus administratīvā pārkāpuma procesus.

Valsts testēšanas laikā VVD konstatējis datu neatbilstības starp uzņēmumu sniegtajiem notekūdeņu monitoringa datiem un valsts testēšanas laikā iegūtajiem datiem – valsts testēšanā paņemtie paraugi uzrādījuši vairāk piesārņojošo vielu koncentrāciju pārsniegumus nekā NAI apsaimniekojošo uzņēmumu veiktajā monitoringā. Tādējādi secināms, ka notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmumi, iespējams, manipulē ar monitoringa datiem. Lai arī šādu konstatēto atšķirību skaits samazinās, VVD ieskatā nepieciešams ieviest NAI veiktā notekūdeņu monitoringa datu automatizētu nodošanu, no laboratorijas nosūtot datus uz VVD un tādējādi izslēdzot iespējamību manipulēt ar notekūdeņu monitoringa datiem.

Problemātisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu karte

Avots: Valsts vides dienests; 18.08.2021.

Latvijā 2020. gadā vidē tika novadīti apmēram 191,7 miljoni m³ notekūdeņu, kas ir pielīdzināms Usmas ezera ūdens tilpuma apjomam. VVD šobrīd uzrauga apmēram 1300 NAI, kas notekūdeņus novada vidē ar jaudu virs 5 m³/diennaktī un ir saņēmušas piesārņojošas darbības atļauju.

Neattīrītu vai daļēji attīrītu notekūdeņu novadīšana vidē rada vides piesārņojumu, kas var būt bīstams paaugstināta riska cēlonis dažādām izmaiņām ūdeņu vidē – piesārņojošo vielu akumulēšanās ūdens vidē (augos, dzīvniekos), bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, ūdens duļķainības pieaugums; zivju slāpšana, bojāeja, kā arī dzīvo organismu neatgriezeniskām saslimšanām un pat to bojāejai.