Latvijā 30 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ilgstoši nespēj nodrošināt vides prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu, piesārņojot apkārtējo vidi ar daļēji attīrītiem vai neattīrītiem ražošanas un sadzīves notekūdeņiem, informē Valsts vides dienests.
Valsts vides dienests (VVD) kopš 2019. gada divas reizes samazinājis notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI), kas ilgstoši nespēj nodrošināt vides prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu, skaitu – no 58 iekārtām 2019. gadā līdz 30 iekārtām uz 2021. gada 1. augustu. VVD informāciju par problemātiskajām NAI apkopo iestādes tīmekļa vietnē. No problemātiskajām NAI 77% apsaimnieko pašvaldības vai to izveidotie komunālās saimniecības uzņēmumi, bet 23% – ražošanas uzņēmumi.
Lai arī kopumā problemātiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vidē novada aptuveni divus miljonus m3, kas ir tikai ~1,4% no Latvijā kopumā gadā novadītajiem notekūdeņiem, to radītais vides piesārņojums negatīvi ietekmē vidi lokālā līmenī un Latvijā kopumā pasliktina virszemes ūdeņu kvalitāti, jo lielākā daļa no šīm problemātiskajām NAI savus notekūdeņus novada Latvijas upēs un ezeros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
