Valsts vides dienests (VVD) atklājis vairākus gadījumus, kad uzņēmumi Latvijā savu konkurētspēju ceļ uz vides rēķina – ietaupot uz vidē novadīto ražotnes radīto neattīrīto notekūdeņu attīrīšanu, kā arī nemaksājot Dabas resursu nodokli par vidē emitēto notekūdeņu apjomu. Par šogad atklātajiem būtiskākajiem pārkāpumiem notekūdeņu apsaimniekošanā VVD informēja preses konferencē, kas notika trešdien, 18. augustā.
VVD, pārbaudot iedzīvotāju sniegto informāciju par piesārņojumu Rīgā, Bieķengrāvī šovasar konstatējis noziedzīga nodarījuma pazīmes AS "Rīgas Piena kombināts" darbībā. Uzņēmums ilgstoši novadīja savus neattīrītos piena produktu ražošanas notekūdeņus (bez to iepriekšējas attīrīšanas) Rīgas pilsētas lietus kanalizācijas sistēmā. Šim mērķim izmantots speciāli izveidots nelegāls pieslēgums lietus kanalizācijas sistēmai.
No "Rīgas Piena kombināta" teritorijas Rīgas pilsētas lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmā novadītie notekūdeņi izplūda Bieķengrāvī, kas ir Daugavas atteka, un tiešā veidā ar to ir savienota un veic ūdens apmaiņu. Lai arī pārbaudē iegūti viennozīmīgi pierādījumi notekūdeņu noplūdei no šī uzņēmuma, un veikto analīžu rezultāti liecina par būtiskiem piesārņojošo vielu koncentrāciju pārsniegumiem, kas novadīti vidē, uzņēmums savu vainu neatzīst. VVD iesniedzis iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs par kriminālprocesa uzsākšanu.
Savukārt "Rīgas piena kombināts" ir neizpratnē un nepatīkami pārsteigts par trešdienas, 18. augusta, VVD paziņojumu medijiem, bet ne pašai kompānijai. Uzņēmums norāda, ka līdz šim brīdim avārijas situācijas dēļ ir sadarbojies un sniedzis VVD visu nepieciešamo informāciju, kā arī aizslēdzis atklāto un līdz šim nezināmo cauruli, bet joprojām nav saņēmis VVD atbildi, ar kuru būtu izskaidrots trešdien publiski izziņotais.
"Rīgas piena kombināts" skaidro, ka šī gada 6. jūlijā Valsts vides dienesta inspektori kopā ar "Food Union" piederošā "Rīgas piena kombināta" speciālistiem veica notekūdeņu kanalizācijas aku apsekošanu, jo bija aizdomas, ka tuvumā esošajā lietus ūdens kanalizācijā varētu būt ieplūduši neattīrīti saimnieciskie notekūdeņi. Pateicoties abu organizāciju speciālistu darbam, tika konstatēts, ka uzņēmuma teritorijā atrodas pārplūdes caurule, kura līdz šim uzņēmumam nav bijusi zināma, jo tā nav bijusi atzīmēta nevienā no 90. gadu mantotajām shēmām. Vienlaikus tika atklāts, ka ir notikusi avārijas situācija paša uzņēmuma notekūdeņu sistēmā – tajā paceļoties šķidruma līmenim, tas pārplūda nevienam nezināmajā caurulē.
Konstatējot augstāk minēto, "Rīgas piena kombināts" nekavējoties novērsa šo situāciju, par ko 20. jūlijā informēja arī VVD. Uzņēmums veica atsūknēšanu savā lietus ūdens kanalizācijas sistēmā un pilnībā likvidēja konstatēto pārplūdes cauruli. Vienlaikus profilaktiskos nolūkos uzņēmums veica pilnīgi visu "Rīgas piena kombināta" kanalizācijas sistēmu pārbaudi un secināja, ka tā teritorijā nav citu nezināmu notekūdeņu pievadu.
Drīzumā VVD pieņems lēmumu par SIA "Ceplīši A.S" lopkautuves darbības apturēšanu Lēdurgas pagastā, Siguldas novadā. Uzņēmums ilgstoši piesārņoja vidi ar neattīrītiem ražošanas notekūdeņiem, kas saturēja lielu dzīvnieku asiņu piejaukumu un tika novadīti Aģes upē, izraisot negatīvas izmaiņas šī virszemes ūdens objekta ūdens kvalitātē. VVD jau vairākkārt administratīvi sodījis šo uzņēmumu, kā arī šogad piemērojis piespiedu izpildi – piespiedu naudu 2500 eiro apmērā, bet 2021. gada jūlijā izdots brīdinājums par iekārtas darbības apturēšanu. Tā kā uzņēmums VVD uzdotajā termiņā nav veicis nepieciešamās rīcības, lai konstatētos pārkāpumus novērstu, SIA "Ceplīši A.S" lopkautuves darbība tiks apturēta.
Līdzīga tendence, kad uzņēmums ilgstoši novada vidē neattīrītus notekūdeņus un mēģinājis samazināt savas izmaksas uz vides rēķina, konstatēta arī PKS "Straupe", Cēsu novadā darbībā. Uzņēmuma darbībai jau vairākus gadus bija pievērsta VVD pastiprināta uzmanība (PKS "Straupe" NAI iekļautas problemātisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu sarakstā). Tas ilgstoši nespēj nodrošināt atbilstošu notekūdeņu attīrīšanas procesu un regulāri Braslas upē novada neattīrītus piena produktu ražošanas notekūdeņus. Lai arī šobrīd veikta Straupes NAI modernizācija, kuru VVD saskaņoja 2016. gadā, tomēr NAI netiek ievērots tehnoloģiskais process. VVD secinājis, ka, ja atbilstoši tehnoloģiskajam procesam tiek nodrošināta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība, tad ir iespējams nodrošināt normatīviem atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu. Tomēr, ja uzņēmums neveiks VVD uzdotās rīcības un nesāks atbilstoši tehnoloģiskajam procesam NAI izmantošanu, VVD lems par uzņēmuma darbības apturēšanu.
Šobrīd Latvijā 30 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ilgstoši nespēj nodrošināt vides prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu, piesārņojot apkārtējo vidi ar daļēji attīrītiem vai neattīrītiem ražošanas un sadzīves notekūdeņiem. Analizējot problemātiskās NAI, konstatēts, ka 23% no tām apsaimnieko ražošanas notekūdeņus, vēl 23% ražošanas uzņēmumu notekūdeņi tiek attīrīti sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, bet tā kā to jauda ir nepietiekama ražošanas notekūdeņu efektīvai apsaimniekošanai, tie bieži tiek novadīti vidē.
Preses konferencē VVD atzina, ka bieži problēmsituācijas NAI izraisa pārtikas ražošanas uzņēmumu darbībā radīto notekūdeņu nepietiekoša attīrīšana. Augusta sākumā VVD konstatēja pārkāpumus SIA "Ķeizarsils" ("Ezerkauliņi"), kas atrodas Salaspils novadā, darbībā. Uzņēmuma darbības rezultātā vidē novadīti neattīrīti ražošanas notekūdeņi, kas radušies dārzeņu mazgāšanas procesā, radot risku, ka var tikt piesārņota Mazā Juglas upe.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
