LB vadītājs norāda uz pārspīlētu piesardzību investīcijās gan uzņēmumu, gan banku pusē

“Iepriekšējos gados investīciju trūkums Latvijas ekonomikā ir bijis ļoti uzskatāms. Tas nozīmē, ka ražīguma kāpums ir lēnāks. Tas nozīmē, ka izaugsmes temps ir lēnāks. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi aug lēnāk. Eiropas vidējo līmeni mums noķert arvien ir ļoti grūti un tas ir tāls uzdevums. Tādēļ manuprāt investīciju trūkums ir ļoti kritiska lieta Latvijas ekonomikā,” norādīja Kazāks.

Tajā pašā laikā dati liecina, ka nu jau vairākus gadus Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju uzkrājumi ir krietni lielāki nekā kredītsaistības.

“Viens no elementiem šeit ir uzņēmumu spēja un vēlme investēt. Te es uzņēmējiem viennozīmīgi varu teikt – nekrājiet, investējiet! Neesiet tik piesardzīgi! Ja mēs skatāmies uz datiem, tad uzņēmumu depozīti Latvijas komercbankās ir auguši par vairāk nekā 20% gada laikā. Šī nauda ir jāiegulda biznesā, jo nākotnes izaicinājumi ir ļoti plaši un investīcijas ir nepieciešamas,” aicināja centrālās bankas vadītājs.

“Otrs spēlētājs šajā investīciju stāstā, protams, ir komercbankas. Komercbankas iepriekšējā krīzē bija daļa no problēmas. Šajā krīzē mēs redzam, ka komercbankas ir daļa no risinājuma. Tas ir ļoti labi, jo spēcīgs finanšu sektors ir spēcīgas ekonomikas mugurkauls. Taču tajā pašā laikā ir sajūta, ka komercbankas uz esošo situāciju turpina skatīties superpiesardzīgi. Ja bankas ir pārlieku piesardzīgas, tās pietiekami daudz neiegulda nākotnes izaugsmē, neatbalsta strauju ekonomikas izaugsmi un galu galā mazina arī savus nākotnes biznesa apmērus,” uzsvēra Kazāks.

Viņš atzina, ka iepriekšējā finanšu krīze banku sektoram bija ļoti sāpīga, tādēļ no vienas puses komercbanku piesardzība ir saprotama. Tomēr no otras puses kopš tā laika daudzas lietas ir būtiski mainījušās.

“Manuprāt, bankām ir skaidri jāapzinās, ka ir vesela virkne strukturālu lietu, kuras, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu krīzi, ir mainījušās. Es minēšu tikai divas. Pirmā un galvenā – mēs esam daļa no eirozonas. Ja iepriekšējā krīzē naudu nevarēja sameklēt ar uguni, jo mēs bijām ārpus eirozonas, tad pašlaik atbalsts gan monetārās, gan fiskālās politikas pusē ir bijis ļoti apjomīgs un naudas resursu cena ir bijusi ļoti lēta. Otra lieta jau ir iekšējs faktors un, ja mēs skatāmies uz bankrota procedūru, uz maksātnespējas procedūru, tad šīs lietas ir būtiski uzlabojušās, salīdzinot ar iepriekšējo krīzi. Līdz ar to vide ir kļuvusi stabilāka un kvalitatīvāka. Jā, ja mēs skatāmies uz ēnu ekonomiku, tad tur cipari joprojām ir ļoti augsti. Diemžēl! Un tā ir lieta, kas valsts pusē viennozīmīgi ir jāuzlabo, bet tā nevar būt atruna tam, ka mums varētu atkārtoties kaut kas līdzīgs tam, kas bija 2008. un 2009.gadā. Situācija ir kvalitatīvi krietni labāka un stabilāka. Līdz ar to vērtēt riskus pēc iepriekšējās krīzes parauga nav adekvāti,” norādīja Kazāks.

Kā uz vēl vienu faktoru, kas neveicina attīstību, Kazāks norādīja uz nepietiekamajiem ieguldījumiem izpētē un attīstībā. Ir nepieciešama ciešāka sasaiste starp izglītību, zinātni un uzņēmējdarbību un spēja izstrādāt un ieviest inovācijas.