Iedzīvotāji steidz tērēt iekrājumus nekustamā īpašuma iegādei, vērtē 'Latio'  (1)

"Mūsu novērojumi liecina, ka daļai iedzīvotāju ir gana lieli uzkrājumi, kurus viņi ir gatavi tērēt, iegādājoties nekustamo īpašumu. Vēl pirms kāda laika iedzīvotāji uzkrājumus tērēja nelabprāt. Tagad daļa iekrājumu turētāju acīmredzot ir sapratuši, ka ir pēdējais brīdis pirkt, un to arī dara. Ja salīdzina šo gadu ar gadu pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmo pusgadu, tad tie abi darījumu skaita ziņā ir līdzvērtīgi," saka "Latio" Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte. Viņa arī uzsver, ka cilvēki šobrīd ir gatavi maksāt pat vairāk, kā norādīts sludinājumā un minēts novērtējumā: "Ja vienam īpašumam ir vairāki pircēji, veidojas izsole – kurš ir gatavs maksāt vairāk, tam arī pārdos. Tas attiecas gan uz dzīvokļiem, gan mājām un zemes gabaliem."

Liela aktivitāte ir vērojama reģionu nekustamo īpašumu tirgū. Īpaši – reģionu pilsētās. Ja iepriekš reģioni bija piemirsti un nekustamos īpašumus varēja nopirkt lēti, tad šobrīd gandrīz tas vairs nav iespējams, jo cenas pieaug un neviens vairs negaida, kad tās kritīsies. Ja ir vēlme iegādāties nekustamo īpašumu reģionos par salīdzinoši izdevīgu cenu, tad šobrīd ir pēdējais brīdis to darīt. "Ir tāda iezīme, ka cilvēki pārdod savus īpašumus Rīgā un pārceļas uz reģioniem. Mēs to dzirdam diezgan skaļi, jo par tiem, kuri pārceļas no pilsētas uz laukiem, raksta un stāsta mediji. Precīzi gan nevaram aplēst, cik procentos no darījumiem ir notikusi tieši šāda kustība. Aktivitāti reģionos veicina arī vietējie iedzīvotāji, piemēram, no mazākas pilsētas pārceļoties uz lielāku. Īpaši pieprasītas ir Valmiera, Liepāja, Jelgava un Daugavpils – tur, kur ir aktīva uzņēmējdarbība," komentē Dzenīte.