Ir patīkami vērot, ka šo krīzi Latvija ir pārdzīvojusi salīdzinoši labi, kas ir pilnīgi citādāk nekā iepriekšējā finanšu krīzē 2008. gadā, kas bija pilnīga katastrofa Latvijas ekonomikai, intervijā portālam "Delfi Bizness" saka Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja vietnieks Mortens Hansens.
Tajā pašā laikā viņš aicina uzmanīgi izmantot līdzekļus, kas tuvākajā laikā ieplūdīs no Atveseļošanas un noturības mehānisma, lai neveicinātu burbuļu veidošanos un pārkaršanu vairākās nozarēs.
Jūs nesen esat veicis pētījumu par koronaekonomiku – varbūt varat padalīties ar secinājumiem?
Kopš pandēmijas sākuma pagājis vien gads un daži mēneši. Kad šī situācija sākās, visus pārņēma panika, jo nevarēja saprast, kas tālāk notiks. Arī mēs, ekonomisti, nevarējām saprast, kādā virzienā ekonomika dosies, jo nebija, ar ko salīdzināt – iepriekšējā pandēmija pasaulē notika pirms 100 gadiem, tādēļ tas nebija īpaši labs pamats salīdzinājumam. Savukārt iepriekšējā krīze bija pilnīgi citāda – to radīja pārmērīgais kredītu apjoms, problēmas nekustamā īpašuma tirgū, būvniecības tirgus pārkaršana un citas problēmas. Patiesībā Latvijas ekonomika, ieejot pandēmijā, bija labā stāvoklī.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
