FM: sagaidāms, ka trešā viļņa ietekme uz tirdzniecību nebūs tik spēcīga kā iepriekš  (2)

Tiesa, trešā viļņa ietekme uz Latvijas tirdzniecības nozari nav sagaidāma tik spēcīga, kā tas bija pirmajā un otrajā vilnī.

Latvijas mazumtirdzniecībā jūlijā turpinājās izaugsme – 4,8% apmērā pret pērnā gada jūliju salīdzināmajās cenās, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugums skaidrojams gan ar pieaugošo degvielas mazumtirdzniecības apjumu, gan ar mājsaimniecību finanšu noguldījumu pieaugumu un pozitīviem rādītājiem saistītajās nozarēs, kā rūpniecībā un būvniecībā. Pērnā gada jūlijā mazumtirdzniecības nozare jau bija atkopusies no pirmā pandēmijas viļņa, tādēļ šā gada jūlija pieaugumu vairs nevar pamatot ar zemu bāzi pērn, kas, savukārt, skaidrāk atspoguļo patieso situāciju nozarē.

Jūlija mēnesī nepārtikas preču mazumtirdzniecība (izņemot degvielu) pieaugusi par 6,7%, kur lielākie pieaugumi fiksēti tādās preču grupās kā būvmateriāli (7,9%), mājsaimniecības elektroierīces (20,6%), apģērbi, apavi un ādas izstrādājumi (6,6%), ko ietekmējusi tirdzniecības ierobežojumu mazināšana kopš šā gada jūnija. Pieaugusi arī farmaceitisko un medicīnisko piederumu tirdzniecība par 4,6%, kas skaidrojama ar augsto dezinfekcijas līdzekļu un sejas masku noietu. Savukārt samazinājusies ir kultūras un sporta preču tirdzniecība par 13,9% augstās pērnā gada bāzes dēļ, kad pandēmijas ierobežojumu iespaidā iedzīvotāji aktīvi iegādājās šāda veida preces brīvā laika pavadīšanai savās mājsaimniecībās. Par 7% samazinājusies ir arī lietotu preču mazumtirdzniecība.

Jau kopš šā gada sākuma naftas cenas pasaulē strauji pieaug un arī degvielas mazumtirdzniecības cenas, un arī degvielas mazumtirdzniecības apjomi pieaug straujos tempos, jūlija mēnesī pieaugot par 12% gada izteiksmē. Degvielas patēriņam ir tendence mainīties līdz ar situāciju gandrīz visās ekonomikas nozarēs, tādējādi patēriņa samazinājums turpmākajos mēnešos nav gaidāms Latvijas ekonomikas augšupejas laikā. Situācija var mainīties aktīvi sākot pielietot elektroenerģiju autotransporta nozarē, taču šāds scenārijs sagaidāms vienīgi ilgtermiņā.

No nozīmīgākajām preču grupām, pieaugumu neuzrāda vienīgi pārtikas mazumtirdzniecība, kas ir samazinājusies par 1,2% pret pērnā gada jūliju. Ietekmi rada gan pārtikas preču pieaugošās cenas, gan iedzīvotāju un tūristu skaita samazinājums.

Šā gada septiņos mēnešos Latvijas mazumtirdzniecība pieauga par 2,7%, tostarp tirgoto pārtikas preču apjoms – par 0,8%, nepārtikas preču mazumtirdzniecība (izņemot degvielu) ir augusi par 1,6%, savukārt degvielas tirdzniecība ir pieaugusi par 9,3%. Jāpiemin, ka pērn mazumtirdzniecības apjomu kritums bija novērojams aprīļa mēnesī ar tam sekojošu mērenu izaugsmi. Turpretī šī gada janvārī-februārī piedzīvots vēl spēcīgāks nozares kritums nekā pērn aprīlī, taču sākot no marta sekoja arī spēcīga izaugsme.

Jaunākie ekonomiskā sentimenta rādītāji, ko ik mēnesi apkopo un publicē Eiropas Komisija, rāda, ka mazumtirgotāji jūlija mēnesī norādījuši uz sagaidāmu ievērojamu cenu kāpumu augustā – oktobrī, kas ir augstākais rādītājs kopš 2011. gada, kad Latvijas nozares atkopās no iepriekšējās krīzes. Taču nedaudz kritušies sagaidāmā pasūtījumu skaita un paredzamās nodarbinātības rādītāji, kopējam noskaņojumam saglabājoties pozitīvam. Turpretī patērētāju vidū noskaņojums ir strauji pasliktinājies un nokrities līdz 2020. gada oktobra atzīmei, kad atspoguļojās pandēmijas otrā viļņa ietekme. Krasi kritušies mājsaimniecību plānotie lielie pirkumi nākamā gada laikā, kā arī vairs netiek paredzēta tik stabila finansiālā situācija, kā tas ir bijis iepriekšējos mēnešos. Noskaņojuma pasliktināšanos ietekmē ar Covid-19 saslimušo skaita palielināšanās un sagaidāmais pandēmijas trešais vilnis, kas, iespējams, sev līdzi nesīs jaunus ierobežojumus.

Mājsaimniecību finanšu noguldījumi Latvijas komercbankās turpina pieaugt, jūlija mēnesī tiem palielinoties par 17,7% pret pērnā gada jūliju, tostarp norēķinu kontu atlikumi ir auguši par 23,3%, kas lielā mērā liecina par Latvijas mājsaimniecību labu vidējo finansiālo stāvokli.