Kažokzvēru novietnēm būs jāveic vairāki pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot un pilnveidot kažokzvēru ikdienas aprūpi, to paredz topošie grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka labturības prasības kažokzvēru novietnēm, otrdien preses konferencē informēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un Zemkopības ministrija (ZM).
Grozījumi tapuši, izpildot zemkopības ministra rīkojumu par kažokzvēru novietņu ārpuskārtas pārbaudēm, ko veica PVD, izvērtējot novietņu atbilstību labturības un biodrošības prasībām.
"Lai gan pārbaužu rezultāti liecina, ka kopumā situācija kažokzvēru novietnēs vērtējama kā apmierinoša un ar tendenci gadu no gada uzlaboties, PVD novietnēs konstatēja arī vairākus pārkāpumus, kas ir tieši saistīti ar darbinieku zināšanām un no tām izrietošajām rīcībām. Ņemot vērā pārbaudēs konstatēto, PVD informēja ZM par priekšlikumiem normatīvo aktu izmaiņām, lai stiprinātu dzīvnieku labturības prasības, tostarp nosakot prasības darbinieku kvalifikācijai, kā arī izveidotu papildus kontroles mehānismus labturības prasību pārkāpumu identificēšanai un nepieļaušanai," informēja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.
ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale uzsvēra, ka ZM šobrīd gatavo nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā (grozījumi MK 03.08.2010. noteikumos Nr.715 "Labturības prasības kažokzvēru turēšanai"), lai nodrošinātu kažokzvēru augstāku labturības prasību ievērošanu, kā arī efektīvākas pārraudzības un kontroles iespējas. Grozījumi paredz, ka novietņu īpašniekiem būs jānodrošina obligāta darbinieku apmācība kažokzvēru labturības jautājumos, jāievieš videonovērošana novietnēs, kas ļauj pārredzēt novietnē notiekošo 24 stundas diennaktī, jāizstrādā labas prakses rokasgrāmata, kā arī jāveic citi pasākumi, kuru mērķis ir novērst un nepieļaut labturības prasību pārkāpumus un cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Tāpat paredzēts noteikt brūces kā izmērāmu parametru, kad dzīvnieks nošķirams un sniedzama veterinārmedicīniskā aprūpe un kad dzīvnieks jāeitanizē, kā arī noteikt kažokzvēru novietnēs kūtsmēslu izvākšanas periodiskumu, tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju.
Savukārt Latvijas Zvēraudzētāju asociācija (LZAA), izvērtējot situāciju, nolēmusi ieviest papildus pasākumus, lai uzlabotu dzīvnieku labturību kažokzvēru audzētavās. Saimniecībām ir uzdots izstrādāt rīcības protokolus darbinieku papildus apmācībai darbam ar ūdelēm, to pārvietošanai, labturībai un eitanāzijai. Šie protokoli jāievieš visās saimniecībās līdz 1. septembrim un par tiem jāinformē visi darbinieki. Sezonas laikā pirms katra perioda, kad jāveic dzīvnieku pārvietošana, t.i. pārošana, kucēnu atšķiršana, bonitēšana, kaušana, saimniecībā ir obligāti jāveic darbinieku apmācība un instruktāža, informējot un atgādinot, kā pārvietojami dzīvnieki, kādas darbības nav pieļaujamas, kā arī par to, ka pārkāpumu gadījumā par to jāziņo uzņēmuma vadībai, vai gadījumā, ja tā nereaģē, jāziņo uzraugošajai iestādei. Tāpat LZAA uzdevusi līdz 1. septembrim katrā saimniecībā vismaz 10% šēdu aprīkot ar videonovērošanas kamerām, kuras ir mobilas un tiek pārvietotas fermas robežās. Gadījumā, kad uzraugošā iestāde ir konstatējusi atkārtotus labturības normu pārkāpumus saimniecībā un tie nav novērsti noteiktajā termiņā, LZAA, pamatojoties uz pārbaudes protokolu, rosina "WelFur" sertifikāta apturēšanas procedūru. Tas nozīmē, ka kažokādas nepieņem realizācijai starptautiskajās izsolēs (gan Eiropā, gan citur pasaulē), kas ir galvenais kažokādu realizācijas veids.
"WelFur" sertifikātu piešķir novietnēm, kas ievēro kažokzvēru augstākus labturības standartus. "WelFur" sertifikāts nozīmē, ka saimniecību izvērtē neatkarīga organizācija ("Baltic Control") pēc 53 kritērijiem. "WelFur" galvenais mērķis ir pārbaudīt dzīvnieku labturības līmeni Eiropas kažokādās saimniecībām. Tas veido pamatu stingrai sertifikācijas programmai, kas aptver visas Eiropas kažokzvēru audzētavas. "WelFur" programmu ir izstrādājušas 7 vadošās Eiropas lauksaimniecības universitātes. "WelFur" ir augtāku dzīvnieku labturības standartu ievērošana dzīvnieku sugām, kuras audzē kažokādu ieguvei.