IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 11,1 %  (12)

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP palielinājās par 4,4 %.

2021. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,1 % apmērā, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams pieaugums – attiecīgi par 0,1 % un 7,5 %.

Būtisku ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā deva darbība apstrādes rūpniecības nozarēs – pieaugums par 15,2 % (izaugsme vērojama 17 nozarēs no 22). To būtiski veicināja koksnes un koka izstrādājumu ražošanas (pieaugums par 17,4 %) apakšnozaru veiksmīgā darbība – jau ceturto ceturksni pēc kārtas izaugsme vērojama gan zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā – par 6,4 %, gan koka izstrādājumu (finiera lokšņu un koka paneļu, namdaru un galdniecības izstrādājumu, koka taras) ražošanā – par 24,9 %. Nozīmīgi pieaugumi vērojami arī citās apstrādes rūpniecības nozarēs: datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (16,7 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (16,2 %), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (15,0 %).

Izaugsme vērojama arī pārējās rūpniecības nozarēs: ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,7 %, elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 1,7 % un ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā – par 5,0 %.

Būvniecības nozares apjoma pieaugumu (par 1,1 %) pozitīvi ietekmēja inženierbūvniecības veikto darbu apjoma pieaugums par 1,3 % (pieaugums visās trijās apakšgrupās) un par 6,8 % vairāk veiktie specializētie būvdarbi (pieaugums trijās no 4 apakšgrupām). Savukārt ēku būvniecībā vērojams samazinājums par 4,7 %.

Atvieglojot ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, 2021. gada 2. ceturksnī ievērojami pieaugušas tirdzniecības apakšnozares – automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozare pieaugusi par 58,5 %, vairumtirdzniecība – par 12,9 %. Mazumtirdzniecībā vērojamo pieaugumu (par 8,9 %) veicināja pārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 1,5 % un nepārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 13,6 %.

Samazinoties pārvietošanās un ekonomiskās darbības ierobežojumiem, transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu (par 17,0 %) pozitīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta nozare – par 16,5 %, gaisa transporta pārvadājumi – par 215,9 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbības – par 13,0%, pasta un kurjeru darbības – par 24,6%. Savukārt negatīvi transporta un uzglabāšanas nozares attīstību ietekmēja ūdens transporta nozare – samazinājums par 12,2 %.

Pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumu mazināšana sekmēja izmitināšanas un ēdināšanas nozaru pozitīvu attīstību – pieaugums par 42,5 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 117,9 %, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā – par 30,2 %.

Informācijas un komunikāciju nozares pievienotās vērtības pieaugumu par 13,2 % ietekmēja apjoma pieaugums informācijas pakalpojumu nozarē par 18,6 %, datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 13,2 % un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā – par 5,0 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugumu 14,3 % apmērā nodrošināja finanšu pakalpojumu nozare un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares, kamēr finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās bija kritums 9,7 % apmērā. Finanšu pakalpojumu nozares pieaugumu par 17,5 % nodrošināja komisijas naudas ieņēmumu pieaugums un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa (pretstatā zaudējumiem iepriekšējā gada attiecīgajā periodā). Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu par 17,7 % noteica dzīvības apdrošināšana, kur pieauga bruto parakstītās prēmijas, kā arī privātie pensiju plāni (3. pensiju līmenis), kur pieauga kopējās iemaksas un samazinājās izmaksātais papildpensijas kapitāls.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma pieaugumu par 10,9 % sekmēja par 18,0 % vairāk sniegtie pakalpojumi centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās, par 24,3 % vairāk sniegtie citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, kā arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozares izaugsme par 54,7 %. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozares samazinājums par 7,3 %.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu nozares pieaugušas par 7,4 % (pieaugums vērojams visās apakšnozarēs). Vislielākais pieaugums bija Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumu visvairāk skartajai ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarei – par 90,0 %. Lielākajās nozarēs pieaugumi bija mērenāki: iznomāšana un ekspluatācijas līzings – pieaugums par 11,8 %, ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumos – par 2,1 %, darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 5,1 %.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms šī gada 2. ceturksnī palielinājās par 15,9 %, ko sekmēja pieaugums lielākajās produktu nodokļu grupās – gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī akcīzes nodokļa ieņēmumos.

Salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, jaunākā informācija gan par nozaru kopējās pievienotās vērtības novērtējumu, gan uz periodu attiecināmajiem produktu nodokļiem kopējo novērtējumu ietekmēja pozitīvi. Katra no šīm komponentēm palielināja IKP par 0,4 procentpunktiem.

Izlietojuma aspekts

(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)

2021. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi ir palielinājušies par 16,2 %. Atvieglotie Covid-19 ierobežojumi būtiski ietekmēja mājsaimniecību izdevumus izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem. Izdevumi attiecīgajās grupās palielinājās par 102,4 % un 73,7 %, taču vēl krietni atpaliekot no pirms pandēmijas līmeņa. Mājsaimniecību tēriņi par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) palielinājušies par 28,3 %. Pārtikas precēm, kas iegādātas gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē, mājsaimniecības tērējušas par 1,3 % vairāk, bet izdevumi par mājokli pieauguši par 4,5 %.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 7,1 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 11,2 %. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 1,1 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) palielinājās par 23,8 % un intelektuālā īpašuma produktos – par 22,0 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 16,0 %. Preču eksports palielinājās par 17,9 %. Galvenās eksportētās preces bija koks un tā izstrādājumi kā arī datori, elektroniskās un optiskās iekārtas. Pakalpojumu eksports palielinājies par 10,2 %. Kāpumu galvenokārt ietekmēja transporta un ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksports, datorpakalpojumi un citas saimnieciskās darbības.

Preču un pakalpojumu imports palielinājās par 32,2 %. Preču imports pieauga par 31,6 %, bet pakalpojumu imports – par 36,5%. Preču importā visvairāk tika ievests koks un tā izstrādājumi, kā arī datori, elektroniskās un optiskās iekārtās. Pakalpojumu importā visvairāk palielinājies transporta un tūrisma pakalpojumu apjoms, kā arī citu saimniecisko darbību pakalpojumu imports.

Ienākumu aspekts

(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)

2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 13,6 %, tai skaitā kopējā darba alga – par 14,2 %, bet darba devēju sociālās iemaksas – par 10,4 %.

Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums pieauga valsts pārvaldes un aizsardzības, izglītības, veselības un sociālās aprūpes nozaru grupā – par 20,3 %, kur vislielākā ietekme bija kopējā darbinieku atalgojuma apjoma pieaugumam veselības un sociālās aprūpes nozarē.

Apstrādes rūpniecībā kopējais darbinieku atalgojums pieaudzis par 17,4 %, bet pakalpojumu nozarēs kopējais darbinieku atalgojums palielinājies par 10,8 %.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 19,5 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo – par 24,0 %.