Neziņa par to, kā rīkoties – slēgt līgumu ar iepirkuma uzvarētāju par vērienīga vai mazāk apjomīga būvniecības projekta īstenošanu. Tā Latvijas Pašvaldību savienība raksturo situāciju pašvaldībās pēc Konkurences padomes (KP) paziņojuma par iespējamu karteļa vienošanos būvniecības nozarē.
Baidoties no iespējamām finanšu korekcijām, varot tikt apturēta un arī neuzsākta daudzu vietējiem iedzīvotājiem nozīmīgu būvniecības projektu īstenošana.
Bažas radot arī publiski pieminēto būvniecības projektu nākotne, lai gan visas pašvaldības, kuru īstenotie projekti ir saistīti ar KP identificētajiem iespējamajiem pārkāpumiem, Eiropas Savienības līdzfinansētajos projektos esot ievērojušas Publiskā iepirkuma likumā noteiktās procedūras un šo iepirkuma procesu ir vērtējusi Centrālā finanšu līgumu aģentūra.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis skaidro: "Pašvaldības, veicot iepirkumus, nekādā veidā nevarēja zināt, ka pastāv aizdomas par karteli un tajā iesaistītajiem būvniecības uzņēmumiem, tāpēc nav atbalstāma visas atbildības pārlikšana uz projekta īpašnieku un būvniecības ierosinātāju, ja iepirkums ir noticis saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kā arī nav identificēti objektīvi apstākļi, ka ir pārkāpts likums. Ministru kabineta līmenī ir jārod risinājumi un jāpiedāvā valsts atbalsts investīciju projektu pabeigšanai un jaunu sākšanai, jo gadījumā, ja tiks piemērota finanšu korekcija, tas būtiski ietekmēs turpmāko projektu īstenošanu. Tas ir jāizdara nekavējoties, lai nākotnē neradītu nepamatotus sarežģījumus."
Pašvaldības no atbildīgajām iestādēm gaidot precīzu regulējumu, kā rīkoties pasūtītājam, ja saskaņā ar KP lēmumu daži būvnieki ir iesaistīti karteļa lietā. Līdz ar to aktuāls esot jautājums, vai pasūtītājam ir tiesības, ņemot vērā KP lēmumu par konkurences tiesību pārkāpumiem, izslēgt no iepirkuma šos būvniekus. Patlaban neesot skaidrs, kā pašvaldībām rīkoties, vai jaunais pretendents, kas uz aizdomu pamata ir atzīts par vainīgu karteļa vienošanās gadījumā, ir tiesīgs piedalīties jaunos iepirkumos, vai pašvaldības ir tiesīgas slēgt līgumu, vai kāds var garantēt, ka netiks uzlikta 10% soda nauda.
"Ja šāda situācija ir radusies, kā arī līdz situācijas atrisinājumam, būvniecības karteļa lietā iesaistītajām pašvaldībām sākto projektu pabeigšanai ir jāparedz valsts atbalsts un jāizstrādā risinājumi EIS sistēmu pilnveidošanai. Nedrīkst radīt situāciju, ka pašvaldības, kuru īstenotie būvniecības projekti ir saistīti ar būvniecības karteļa lietu, tiek nepamatoti turētas aizdomās par līdzdalību nelikumīgajās shēmās, jo tādējādi ir ne vien apdraudēta to labā reputācija, bet arī apdraudēta iespēja nākotnē īstenot apjomīgus projektus, ko līdzfinansē Eiropas Savienība," norāda LPS.
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane pauž: "Būvniecības karteļa lieta var negatīvi ietekmēt attīstības projektu īstenošanu daudzās pašvaldībās. Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) no savas puses karteļa jautājumā ir paudis, ka katrs pasūtītājs katrā iepirkumā un katrā konkrētā gadījumā izvērtē iesniegto informāciju un pierādījumus, un pieņem savu lēmumu, tādējādi visu atbildību uzliekot tikai uz pašvaldības pleciem. Svarīgi ņemt vērā, ka karteļa gadījumā gan pašvaldības, gan pašvaldību kapitālsabiedrības lielos iepirkumus veica centralizētā valsts EIS sistēmā ar mērķi, lai piedalītos lielāks skaits piegādātāju un izslēgtu slepeno norunu piedāvājumu iespējamību."
Lai risinātu radušos situāciju, LPS aicina atbildīgās valsts iestādes izstrādāt īpašu regulējumu, kas paredz jaunu valsts atbalstu, kur valsts budžets segtu šīs ārkārtas izmaksas, lai pašvaldībām būtu iespēja norēķināties ar darba veicējiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
