Lai arī atvērtību dažādībai pauž lielākā daļa Latvijas darba devēju, vietējais darba tirgus joprojām nav iekļaujošs – saskaņā ar pētījumu kompānijas "Kantar" datiem tikai katrs trešais strādājošais norāda, ka viņa darbavietā tiek atbalstīta darbinieku etniskā, vecuma, dzimuma, kultūru, reliģiju u.c. daudzveidība.
Tas liecina, ka Latvijas darba devēji neizprot dažādības lomu organizāciju izaugsmes un ilgtspējas veicināšanā, vērtē eksperti.
To, ka viņu darbavietās tiek ievērota darbinieku daudzveidība, visbiežāk atzīst finanšu un apdrošināšanas nozarē (48%), veselības un sociālās aprūpes nozarē (45%), informācijas un komunikācijas nozarē (44%), kā arī viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (43%) strādājošie. Savukārt visretāk uz to norāda lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs (18%), elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarēs (18%), kā arī valsts pārvaldē (21%) strādājošie.
No aptaujas datiem izriet, ka uz lielāku darbinieku daudzveidību savās darba vietās biežāk norāda privātā sektora darbinieki.
"Ir ierasts uzskatīt, ka daudzos jautājumos valsts sektoram būtu jārāda priekšzīme privātajam sektoram, no šīs aptaujas datiem izriet, ka šobrīd abas puses ir mainītās lomās. Tomēr tas nebūt neliecina par kādas puses "tālredzību" vai "neizdarību", jo gan šīs aptaujas dati, gan pieredze rāda, ka dažādības jautājumi aizvien biežāk parādās gan valsts, gan arī privātā sektora dienas kārtībā. Izaugsmes iespējas ir vienmēr un visiem. Un šajā gadījumā tās ir ne vien valsts, bet arī privātajam sektoram. Svarīgi ir, lai abas puses sadarbojas – dalās pieredzē, jo tas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem iekļaujošas korporatīvās kultūras izveidei Latvijā," uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) vadītāja, dažādības eksperte Dace Helmane.
Viņa piebilst, ka jautājumos, kas attiecas uz iekļaujošas vides izveidi, visas organizācijas ir vienādās pozīcijās. Arī to lielumam šajā ziņā nav nozīmes. Tomēr gan līdzšinējā pieredze, gan arī aptaujas dati atklāj citu ainu. Lai arī lielās organizācijās (uzņēmumi, iestādes, kuras nodarbina 250 un vairāk personu) šādu vidi izveidot ir grūtāk, Latvijā darbinieku daudzveidība vismazāk tiek atbalstīta tieši mikroorganizācijās (uzņēmumos, iestādēs, kuras nodarbina līdz 10 personām) – savu darba devēju atvērtību dažādībai ir novērojuši vien 22% šo organizāciju darbinieku. Salīdzināšanai var minēt, ka lielo uzņēmumu un iestāžu darbinieki to ir novērojuši teju divas reizes biežāk (40%). Arī vidējo un mazo organizāciju darbinieki uz dažādības ievērošanu savās darbavietās norāda biežāk (31% un 29%).
Interesanti, ka Latgales un Zemgales reģionu iedzīvotāji savu darba devēju atvērtību dažādībai novēro biežāk nekā Rīgas un citu reģionu iedzīvotāji.
"Dažādība ir mūsu lielākā pievienotā vērtība. Ignorējot šo faktu, varam palaist garām simtiem lielisku iespēju. Populārākā darba devēju atbilde uz jautājumu, kas tiem traucē ieviest dažādību savās komandās, ir pārsteidzoša – izrādās, vairumam netraucē nekas! Savukārt otra populārākā atbilde ir aizspriedumi un stereotipi. Tie ir galvenais diskriminācijas cēlonis, tāpēc ir svarīgi izglītot darba devējus, veicināt viņu izpratni par iekļaujošas darba vides priekšrocībām. Un vislabāk to var izdarīt, ļaujot viņiem ne vien ieraudzīt, bet arī personīgi iepazīt citādo, kas dažkārt tas ir ļoti vērtīgi. Piemēram, ir pierādīts, ka dažādība veicina produktivitāti, inovācijas, ātrāku lēmumu pieņemšanu un ekonomisko izaugsmi," skaidro Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
SIF pirms četriem gadiem sāka mācību programmu "Skatu punkti". Tās mērķis ir palīdzēt darba devējiem un darba ņēmējiem ne vien iepazīt un izprast citādo, bet arī apzināties dažādības plašās iespējas. Ir sākta šo mācību piektā sezona, un tās dalībnieki norāda, ka šobrīd, kad sabiedrībā, tostarp darba tirgū, vērojama šķelšanās pat ar globālo pandēmiju saistīto jautājumu dēļ, iekļaujošas darba vides izveide ir īpaši svarīga. Mācības "Skatu Punkti" norisināsies visā Latvijā. Tās īsteno SIF sadarbībā ar InCSR un organizācijas attīstības centru "Spring Valley".
"Ir aplami uzskatīt, ka jautājumos, kas attiecas uz dažādības veicināšanu, galvenais ir finanses. Šajā gadījumā izšķiroša loma ir attieksmei. Tieši ar to sākas organizāciju ceļš uz iekļaujošu darba vidi, uz panākumiem. Un, lai arī šis ceļš ir ilgs, atvērtība dažādībai ir daļa no korporatīvās ilgtspējas, un tā atmaksājas vienmēr. Tikai atbrīvojoties no aizspriedumiem, mēs katrs atsevišķi un visi kopā varam kļūt veiksmīgāki. Galvenais ir izkāpt no savas komforta zonas un spert pirmo soli!" uzsver D. Helmane.
Aptauja veikta 2021.gada maijā, aptaujājot ar interneta starpniecību 700 strādājošos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
