Jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 27 % lielāks nekā pirms gada; imports aug straujāk  (1)

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,33 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,73 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 44 % līdz 43,5 %.

Šā gada septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 19,11 miljardus eiro – par 3,64 miljardiem eiro jeb 23,6 % vairāk nekā 2020. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,69 miljardus eiro (pieaugums par 1,52 miljardiem eiro jeb 21,2 %), bet importa – 10,42 miljardus eiro (pieaugums par 2,12 miljardiem eiro jeb 25,6 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2021. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 27,1 % lielāka, bet importa – par 31,6 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 0,4 %, bet importa samazinājās par 2,5 %.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2021. gada jūlijā, salīdzinot ar 2020. gada jūliju:
• koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 116,5 milj. eiro jeb 63,2 %;
• parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 56,2 milj. eiro jeb 58,3 %;
• minerālproduktu eksports lielāks par 35,7 milj. eiro jeb 83,4 %;
• plastmasas un to izstrādājumu eksports lielāks par 14 milj. eiro jeb 35,8 %;
• mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 11,7 milj. eiro jeb 5,3 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2021. gada jūlijā, salīdzinot ar 2020. gada jūliju
• minerālproduktu imports lielāks par 118,7 milj. eiro jeb 2,1 reizi;
• parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 95 milj. eiro jeb 78,9 %;
• koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 50 milj. eiro jeb 2 reizes;
• mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 29,4 milj. eiro jeb 9,9 %;
• ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 23,8 milj. eiro jeb 16,6 %.

Jūlijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (18,3 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,3 %), Vācija (7,4 %) un Zviedrija (4,8 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,2 % no importa kopapjoma), Vācija (9,8 %), Igaunija (9,2 %) un Polija (8,8 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Apvienotā Karaliste, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūlijā veidoja 9,5 %, bet importā Krievijas Federācija – 13,7 % no importa kopapjoma.

2021. gada jūlijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1,2 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 2 procentpunktiem, bet importā palielinājās par 7,4 procentpunktiem.

2021. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 105 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 53 valstīm.

Dzelzs un tērauda eksporta kāpumu 2021. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju visvairāk ietekmēja dzelzs atkritumu, lūžņu, dzelzs vai tērauda lietņu lūžņu pārliešanai eksporta pieaugums par 24,5 milj. eiro jeb 3,2 reizes. Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksports samazinājās, sarūkot mobilo telefonu eksportam par 15,7 milj. eiro jeb 47,7 %.

Dzelzs un tērauda importa kāpumu 2021. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2020. gada jūliju visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa pieaugums par 55,5 milj. eiro jeb 2,5 reizes. Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu imports samazinājās, sarūkot mobilo telefonu importam par 16,2 milj. eiro jeb 46,2 %.