AS "LNK Industries", izvērtējot visu saņemto informāciju, kā arī izanalizējot savu darbu pēdējo gadu garumā, ir pārsūdzējusi Konkurences padomes lēmumu tās sauktajā būvnieku karteļa lietā. Uzņēmuma skatījumā tas ir nepamatots un arī prettiesisks, jo tas savā darbībā nav pieļāvis Konkurences padomes lēmumā uzskaitītos likumpārkāpumus un nav veicis jebkādas citas nosodāmas darbības.
Uzņēmums informē, ka, analizējot notiekošo pirms un pēc Konkurences padomes lēmuma paziņošanas, atliek secināt, ka šobrīd izvērstā apjomīgā sabiedrisko attiecību kampaņa ap šo lietu ir apzināts mēģinājums ietekmēt tiesu, kurai vēl tikai būs jāvērtē Konkurences padomes lēmuma atbilstība likumā noteiktajam standartam, lai kādam piemērotu naudas sodu. Publiskā retorika par lēmumu no valsts amatpersonu un pasūtītāju puses rada iespaidu sabiedrībai, ka tiesas viedoklim vairs nav nekādas nozīmes un lēmums neizbēgami paliks spēkā, tādējādi noniecinot tiesu varas nozīmi demokrātiskā sabiedrībā.
"Vienlaikus aicinām kritiski vērtēt paziņojumus par iespējamo zaudējumu piedzīšanu no Konkurences padomes lēmumā pieminētajiem uzņēmumiem. Vēlamies atgādināt, ka jebkādi lēmumi un darbības attiecībā uz it kā nodarīto zaudējumu piedziņu būs tiesiski veicamas tikai pēc tam, kad tiesa būs devusi savu vērtējumu Konkurences padomes lēmumam. Proti, ja tiesa atcels Konkurences padomes lēmumu, tad jebkādai diskusijai par karteli vai tā radītajiem zaudējumiem vispār nav pamata. Tādējādi jebkādas spekulācijas šajā jautājumā pirms stājies spēkā tiesas spriedums ir apzināts populisms, kurš jau šobrīd nodara būtisku kaitējumu valstij un uzņēmējdarbības videi," akcentē kompānija.
Lielākais drauds konkurencei būvniecības tirgū, ir nevis mītiski būvnieku karteļi, bet ik uz soļa sastopamā publisko pasūtītāju nespēja vai apzināta nevēlēšanās rīkot iepirkumus pēc atklātības un brīvas konkurences principiem, uzsver uzņēmumā. Tāpēc tas aicina pasūtītājus pirms tiesas lēmuma neskaitīt it kā nodarītos zaudējumus, bet pievērsties tiešo uzdevumu pildīšanai pēc būtības radot tādus iepirkumu apstākļus, kas nesašaurina pretendentu loku. Pirmais darbs šajā sakarā būtu atteikšanās no diskriminējošu un konkurenci ierobežojošu prasību ietveršanas publisko iepirkumu nolikumos, tādējādi nepieļaujot absurdo situāciju, ka uzņēmējiem tiesības piedalīties konkursos ir jāizcīna Iepirkumu uzraudzības birojā.
AS "LNK Industries" ir viens no lielākajiem industriālās būvniecības uzņēmumiem Baltijā, kurš specializējies sarežģītu infrastruktūras objektu, jūras termināļu, tiltu un citu hidrotehnisko būvju, viaduktu, vērienīgu ražošanas, kā arī civilo objektu būvniecībā. Izmantojot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, procesu digitalizāciju un ražošanas industrializāciju, uzņēmums nodrošina augstas kvalitātes risinājumus un projektu realizāciju no A līdz Z.
"Delfi Bizness" jau ziņoja, ka šā gada 30. jūlijā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu "būvnieku karteļa" lietā, konstatējot desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā 16,65 milj. eiro apmērā.
KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatēja Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā noteikto aizlieguma pārkāpumu SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSkals Būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks" darbībās.
Jau iepriekš atsevišķas būvkompānijas ziņoja, ka plāno lēmumu pārsūdzēt, tostarp "LNK Industries", "Merks", "Latvijas energoceltnieks", kā arī citas to izvērtē un pieļauj iespēju tiesāties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
