Gājēju un transporta piekļuves uzlabošanai Rīgas Centrālās stacijas transporta mezglam saistībā ar dzelzceļa projektu "Rail Baltica" ieviešanu valdība otrdien no Eiropas Savienības (ES) fondiem pārdalījusi 23,8 miljonus eiro infrastruktūras projektu īstenošanai.
"Mūsdienu stacijas nav iedomājamas bez ērtas piekļuves gājējiem, velosipēdiem un pilsētas sabiedriskajam transportam. Tāpēc jo svarīgi ir to nodrošināt, stiprinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, - īpaši Rīgā, kur pasažieru plūsmas apjoms liedz plaši izmantot privāto autotransportu. Šāda veida pārmaiņas Rīgas stacijas apkārtnē," komentēja Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (JKP).
Satiksmes ministrijā norādīja, ka, pateicoties "Rail Baltica" ieviešanai, Rīgas centrā tiks izveidots mūsdienīgs multimodāls satiksmes mezgls, kas palielinās mobilitāti, drošību, piekļūstamību, savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas, kā arī ar jaunu dzelzceļa tiltu savienojot Daugavas abus krastus arī gājējiem un riteņbraucējiem.
Ministrijā uzsvēra, ka saistībā ar "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas izbūvi nepieciešami nozīmīgi transporta un infrastruktūras pārkārtojumi Rīgas centrā, kas veidos Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju par multimodālu transporta mezglu un uzlabos sasaisti starp Maskavas priekšpilsētu, centru un Daugavas kreisā krasta teritoriju, tajā skaitā likvidējot dzelzceļa uzbērumu gar autoostu un zem stacijas, dzelzceļu izvietojot estakādē un veidojot gājēju un velo savienojumus starp Daugavas krastiem.
"Rail Baltica" lokālplānojuma izstrādē apzinātas nepieciešamās papildu darbības, kas neiekļaujas projekta teritorijā, bet vienlaikus ir saistītas ar tā pilnvērtīgu attīstības scenārija realizāciju.
Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 13.janvāra ielas un Maskavas ielas krustojuma pārbūve paredz mazināt tranzīta autotransporta plūsmu pa 13.janvāra ielu un gar Stacijas laukumu un sakārtot teritoriju dzelzceļa dienvidu pusē, kur paredzēts izbūvēt Rail Baltica dzelzceļa tilta ekspluatācijas ceļa noejas rampu, ko varēs izmantot gājēji un riteņbraucēji.
Satiksmes organizācijas izmaiņas paredz slēgt arī Maskavas ielas pievienojumu 13.janvāra ielai, labiekārtot publisko ārtelpu starp autoostu un Ģenerāļa Radziņa krastmalu, saglabājot tramvaju un iebrauktuves autoostā.
Pārbūvējot ar "Rail Baltica" saistīto infrastruktūru Rīgas Centrālās stacijas multimodālā transporta mezgla apkārtnē, kā arī ieviešot attiecīgās satiksmes organizācijas izmaiņas, paredzēts izveidot arī drošu un ērtu gājēju un nodalītu veloinfrastruktūru krustojumos visā pārbūves teritorijā, tostarp 13.janvāra ielas abās pusēs iegūto platību labiekārtošana gājējiem.
Jau vēstīts, ka 2019.gadā sākta dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas un ar to saistītās infrastruktūras projektēšanas darbi un 2020.gada nogalē tika sākti būvdarbi. Projekta īstenošanai paredzētais termiņš ir līdz 2023.gada 31.decembrim.
Tāpat ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!