Atzīstama cīņa ar Covid-19 krīzi un nepilnīga nodokļu reforma – investori vērtē valdības darbu  (40)

FICIL atzinīgi novērtē Krišjāņa Kariņa (JV) valdības paveikto cīņā ar Covid-19, uzsākot un virzot vakcinācijas procesu, kā arī sniedzot atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem krīzes pārvarēšanā. Vienlaikus FICIL atzīst, ka Covid-19 vīrusa paveidi pasaulē turpina izplatīties, kas nozīmē, ka infekcijas klātesamība saglabāsies kā viens no nozīmīgākajiem riskiem ekonomikai.

Ārvalstu investori aicina veidot prognozējamu rīcības plānu atbalstam uzņēmējiem, kuriem sarežģījumi uzņēmējdarbībā saglabāsies ilgāk par ierobežojumu režīmu maiņu. "Tas ļaus izvairīties no nevēlamiem maksātnespējas gadījumiem," secināja FICIL.

Lai arī vakcinācija ir uzņēmusi labu tempu, ārvalstu investori uzskata, ka pārskatāmā nākotnē iespējama šī tempa samazināšanās. Tas nozīmē, ka ir jāmeklē jaunas pieejas skeptiskāko iedzīvotāju uzrunāšanai, jo paredzams, ka rudenī vīrusa riski no jauna saasināsies. Tādēļ FICIL norāda, ka pieejai, atspoguļojot vakcinācijas līmeni dažādos reģionos, ir jābūt atšķirīgai, pēc iespējas mazāk ierobežojot ekonomisko aktivitāti. Vienlaikus ārvalstu investori atzīst, ka pietrūkst uzticams un prognozējams nosacījumu un rīcības modelis ierobežojumu ieviešanai un atcelšanai, ar ko uzņēmēji varētu rēķināties.

Vērtējot valdības plānus veikt izmaiņas nodokļos, FICIL uzsver, ka izmaiņām nodokļu sistēmā ir jābūt izsvērtām un labi sagatavotām. Lai arī ārvalstu investori kopumā atbalsta šogad ieviestās nodokļu reformas galvenos uzstādījumus, tomēr organizācija uzskata, ka veiktā reforma ir nepilnīga un ir nepieciešama tās pilnveide, tai skaitā jautājumos, kas skar nepilna laika nodarbinātos. "Ņemot vērā darbinieku trūkumu, ir jārada labvēlīgi apstākļi to iesaistei darba tirgū," secina FICIL.

Investori arī vēlas redzēt ilgāka termiņa valsts nodokļu stratēģiju, uz kuru tie varētu paļauties, izsverot savus investīciju plānus, un kura tiktu stingri ievērota, veicot jebkādas nodokļu izmaiņas.

Tāpat investori sagaida plašāku sabiedrības iesaisti nodokļu izmaiņu plānošanā un savlaicīgu sabiedrības informēšanu par plānotajām iniciatīvām.

Vērtējot nepieciešamās izmaiņas nodokļos, FICIL atzīst, ka būtu jānosaka viens vienots nodokļu režīms visiem īslaicīga maza apmēra pakalpojuma sniedzējiem, kas veic darbu paši ar savām spējām. Investoru ieskatā, būtu jāpaplašina esošais vienkāršotais nodokļu maksāšanas režīms, lai iesaistītu nodokļu maksāšanā tādus nodokļa maksātājus kā aukles, frizieri, fotogrāfi, apkopēji, dizaineri u.c. Savukārt atlīdzībai būtu jāpiemēro zema likme, neatskaitot saimnieciskās darbības izdevumus. "Klienti šo atlīdzību izmaksā bankas kontā, kopējais atlīdzības apmērs, kas pakļauts šādam režīmam, gadā nedrīkst pārsniegt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) slieksni 40 000 eiro gadā," rosina FICIL.

Tāpat ārvalstu investori rosina pārskatīt neapliekamā minimuma apmēru un tā piemērošanu. "Nepieciešams noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes," aicina FICIL. Ārvalstu investori arī aicina vienkāršot aprēķināšanas sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN), sociālajām iemaksām un solidaritātes nodoklim. Turklāt FICIL rosina solidaritātes nodokli apvienot ar IIN, kā arī noteikt nemainīgu neapliekamo minimumu atkarībā no gada ienākuma lieluma.

Ārvalstu investoru ieskatā, ir jārisina darbaspēka trūkums, uzlabojot iedzīvotāju pārkvalifikācijas sistēmu, jo, ekonomikai atgūstoties, strauji kļūst aktuāli darbaspēka jautājumi. "Jaunajos pēckrīzes apstākļos veidosies jauni uzņēmējdarbības modeļi ar intensīvāku fokusu uz tehnoloģiju lietojumu, tādēļ uzņēmējdarbības modeļu pārprofilēšana un darbaspēka kvalifikācijas celšana ir būtiska nepieciešamība," pauž FICIL.

Biedrībā atzina, ka straujajā digitalizācijas un robotizācijas laikmetā darbaspēka mūžizglītība un nemitīga kvalifikācijas paaugstināšana ir neatņemama saimnieciskās darbības sastāvdaļa, no kuras ieguvēji ir gan darbinieki, gan darba devēji.

"Darbinieku pārkvalifikācijai būs nozīmīga loma sociālā budžeta sloga mazināšanā un nevienlīdzības mazināšanā. Nepieciešami efektīvāki risinājumi reģionālās mobilitātes veicināšanai (dienesta viesnīcu un īres mājokļu izbūve, darbinieku ceļa un mājokļa izmaksu neaplikšana ar nodokļiem). Arī šajā jomā centralizētas atbildības noteikšana ir būtisks priekšnosacījums veiksmīgām pārmaiņām," uzskata FICIL.

Biedrība uzskata, ka patlaban darbaspēka pārkvalifikācijas jomā pastāv ļoti sadrumstalota pārvaldība, kas noved pie dažādu, savstarpēji nesalāgojamu prioritāšu izvirzīšanas un atbildības trūkuma pār sasniedzamajiem rezultātiem. FICIL aicina veidot centralizētu kompetences centru, kā piemēru izvirzot Nodarbinātības valsts aģentūras funkciju paplašināšanu.

Vērtējot Latvijas "zaļās ekonomikas" plānu ambīciju līmeni, FICIL secina, ka tas ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības (ES). FICIL stingri iesaka noteikt skaidru redzējumu un mērķus valstij, ekonomikas un rūpniecības nozarēm, kā arī mājsaimniecībām un patērētājiem, izmantojot pakāpenisku plānošanu. "Iespējams, klimata un zaļās ekonomikas mērķi ir jāsadala pa nozarēm. Mērķiem un vajadzīgajām darbībām vajadzētu būt skaidri noteiktām, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas katrā no konkrētajām nozarēm. Pretējā gadījumā uzņēmumiem un mājsaimniecībām ir grūti saprast, kā tieši šie mērķi un prasības uz viņiem attiecas individuāli un kāda rīcība un rezultāts no tiem tiek sagaidīts," pauž ārvalstu investori.

Tajā pašā laikā FICIL secina, ka ar rezultātu sasniegšanai ar plānošanu vien nepietiks, jo plānošanai jānotiek vienlaikus ar mērķu un darbību pastāvīgu uzraudzību, regulāru izvērtēšanu un pielāgošanu. "Visiem iesaistītajiem dalībniekiem – valdībai, nozarēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām un patērētājiem – ir iepriekš jāzina, kas un kad tiek gaidīts no tiem, kāda ir to atbildība un ar kādām negatīvām sekām tie var saskarties, ja tie ignorēs vai nepildīs savus pienākumus," atzīst FICIL.

Ārvalstu investori uzskata, ka "zaļajam kursam" un ilgtspējai steidzami jākļūst par vissvarīgāko īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvu, nosakot iekšējās prioritātes. "Komunikācijai, izglītošanai un izpratnes veicināšanai ir jānotiek arī valsts iestādēs, lai valsts amatpersonas apzinātos savu individuālo lomu un mērķus Latvijas ceļā uz zaļo mērķu sasniegšanu," atzīst ārvalstu investori. Kā vienu no iespējām FICIL iesaka atjaunot Nacionālo enerģētikas un klimata padomi, kuras vadība ir jāuzņemas Ministru prezidentam un kurā ir jāiesaista vairākas ministrijas un nevalstiskās organizācijas.

Pievēršoties transporta jomai, FICIL atzīst, ka jebkurai šajā nozarē veiktajai reformai ir jāstiprina Latvijas konkurētspēja un tai ir jābūt saskaņā ar nozares līderu redzējumu. "Piemēram, dzelzceļa nozarē būs nepieciešamas subsīdijas, un Satiksmes ministrijai ir cieši jāsadarbojas ar nozari, lai atbalstītu uzņēmējdarbības pārmaiņas un piesaistītu ārvalstu investīcijas, tādējādi stimulējot un attīstot šo būtisko nozari. Savukārt ostu sektorā ir jānosaka Latvijas ostu faktiskās konkurences priekšrocības un jāatrod veidi, kā reformas var palīdzēt tās izmantot un, iespējams, attīstīt vēl labākas sinerģijas starp dažādiem biznesa virzieniem. Apsverot kādu potenciālu reformu, vienu nozari nevar aplūkot atsevišķi," uzskata ārvalstu investori.

FICIL norāda, ka reformas plānošanā jāņem vērā visas saistītās nozares, piemēram, ostas, dzelzceļš, loģistika un eksportējošās nozares. "Tā kā tieši nākotnes iespējas ir tās, kas piesaista jaunus uzņēmumus un investorus, jebkuras reformas sākumposmā būtu noderīgi veikt vienkāršu SVID analīzi," secina ārvalstu investori.

Ārvalstu investori ik gadus pievēršas arī tiesiskās vides jautājumiem. FICIL atzīst, ka līdzšinējie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atklātie pārkāpumi liecina, ka augstākie korupcijas riski ir saistīti ar publiskajiem iepirkumiem, kuros tiek piesaistīts arī ES līdzfinansējums.

"Apjomīgākie iepirkumi īstenoti Rīgā, kur atrodas vadošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, tomēr nozīmīga daļa finansējuma izlietota iepirkumiem arī valsts reģionos. Informatīvajā ziņojumā par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju aktualitātēm līdz 2019. gada augustam Finanšu ministrija norādīja, ka 65% no visiem 2019. gada pirmajā pusgadā neatbilstošajiem izdevumiem konstatēti pašvaldību projektos – galvenokārt par iepirkumu normu pārkāpumiem," pauž ārvalstu investori.

Ņemot vērā minēto, FICIL līdzīgi kā savā 2020. gada pozīcijas ziņojumā vērš valdības uzmanību uz nepieciešamību pēc KNAB iesaistes un tiešas uzraudzības tādu Latvijas valstij nozīmīgu būvprojektu realizācijā kā "Rail Baltica".