Dombrovskis: ES uz laiku varētu pārskatīt kritēriju valsts parāda apjomam pret IKP  (10)

Viņš pavēstīja, ka tiks ņemta vērā krīzes ietekme uz valstīm, un fiskālā politika varētu tikt pārskatīta. Neaiztiekot prasību par budžeta deficītu, kas nedrīkst pārsniegt 3% no IKP, varētu uz laiku pārskatīt prasību par valsts parāda apjomu pret IKP.

Dombrovskis sacīja, ka uz parāda apjomu jāpaskatās "ar svaigu skatu". "Patlaban valstīm, kuru parāds pārsniedz 60% no IKP, katru gadu jāsedz vienu divdesmito daļu no parāda. Tas nav reāli pie esošā parādu līmeņa," teica Dombrovskis.

"Fiskālā politika būs jāpārskata, jāskatās, kā valstis savus parādus spēj ilgtspējīgi apkalpot. Tomēr nevajadzētu uztvert, ka parādus varēs audzēt mūžīgi. Zinot, ka augs inflācija un procentu likmes, tas nav ilgtspējīgi, tāpēc jāatjauno fiskālā stabilitāte," teica Dombrovskis.

Vienlaikus viņš piebilda, ka ir iespēja sekmīgi attīstīties arī neaudzējot valsts parāda līmeni. Kā piemēru Dombrovskis minēja Igauniju, kuras valsts parāda līmenis pirms krīzes bija 10% no IKP, bet tagad ir nedaudz lielāks.

"Vai Igaunijai kā trūkst? Valsts attīstās ļoti veiksmīgi, ja ir atbildīga fiskālā politika. Ir iespēja attīstīties arī šādā veidā, ne vienmēr liela parāda veidošana ir izeja," sacīja Dombrovskis.

Eiro konverģences kritēriji (pazīstami arī ar nosaukumu Māstrihtas kritēriji) ir kritēriji, kurus jāizpilda ES dalībvalstīm, lai sasniegtu Eiropas Monetārās savienības trešo kārtu un ieviestu eiro kā valsts nacionālo valūtu. Māstrihtas kritēriji nosaka, ka valsts inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentu punktiem pārsniegt vidējo inflācijas līmeni trijās Eiropas valstīs, kur iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija. Valsts budžeta deficīts nevar būt lielāks par 3% no IKP, un valsts parāds nevar pārsniegt 60% no IKP.