SPRK nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu

Kopumā Lietuvas pozīciju par to, ka no Baltkrievijas elektroenerģiju iepirkt nedrīkst, atbalsta arī Latvijas un Igaunijas valdība, taču pašlaik diskusija novirzījusies uz jaudu un importa mazināšanu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas.

Kurevska atklā, ka regulatora loma šajā jautājumā ir saistīta ar ekonomisko izvērtējumu - atbilstoši nacionālajam regulējumam SPRK saskaņo pārvades operatoru sagatavotu metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas jaudas uz Latvijas-Krievijas robežas.

"Par metodikas saturu un kompromisu starp Baltijas valstīm virzību uzņēmās darba grupa, kurā līdztekus Baltijas valstu atbilstīgajām ministrijām, pārvades operatoriem un regulatīvajām iestādēm bija iesaistīti arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Šajā grupā, kurā regulatori ir vairāk klausītāja lomā, pēc ilgstošām diskusijām un pirms darbu sāka Astravjecas atomelektrostacijas (AES), tika panākta vienošanās par konkrētiem risinājumiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka Baltijas valstīs netiek importēta elektroenerģija no Baltkrievijas," stāsta Kurevksa.

Darba grupā tika panākta vienošanās izslēgt Lietuvas-Baltkrievijas infrastruktūru, kopējām Baltijas-trešo valstu jaudām piemērojot koeficientu, kā arī nodrošināt elektroenerģijas izcelsmes izsekojamību.

"Abas šīs lietas patlaban tiek īstenotas, un tālākais jau ir atkarīgs no pašu valstu kontroles iespējām. Tiek nodrošināti oficiāli dokumenti par elektroenerģijas izcelsmi, tāpat nenotiek tieša tirdzniecība starp Krieviju un Baltkrieviju. Krievija ražo elektrību pati un eksportē to uz valstīm, ar kurām robežojas," teic SPRK Enerģētikas departamenta direktore.

Kurevska skaidro, ka vienlaikus ir jāatceras, ka elektrība tik viegli nepakļaujas politiskiem lēmumiem. Elektrības pārvade ir fizikāls process, un, kamēr vien Latvija ir vienotā lokā ar Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju, un neviens nav fiziski "pārgriezis vadus", tikmēr elektrība pa Lietuvas-Baltkrievijas šķērsgriezumu turpinās plūst.

"Nav veida, kā mēs varētu to apturēt. Tādā situācijā mēs šobrīd esam," saka SPRK Enerģētikas departamenta direktore.

Viņa atklāj, ka lietuviešu aktuālo pozīciju veido vēl kādi papildu apsvērumi, piemēram, tā kā lietuvieši ir samazinājuši elektrības importu no trešajām valstīm, kur elektroenerģija tipiski ir lētāka, rada papildu augšupvērstu spiedienu uz elektroenerģijas cenām. Mijiedarbojoties ar energoresursu izmaksu pieaugumu, gan strukturāliem, gan lokāliem sastrēgumiem un remontdarbiem, Lietuvā izveidojusies situācija, kad elektroenerģijas cenas ir augstākas nekā citās Baltijas valstīs.

"Pašlaik strīds ir aizvirzījies no sākotnējā mērķa ierobežot importu no Baltkrievijas, bet gan kļuvis par diskusiju, kā pareizi importēt elektroenerģiju no trešajām valstīm. Šādi tas, manuprāt, kļuvis vairāk nekā politiski ekonomisks konflikts par to, kā vienādot cenas Baltijas reģionā. Lietuva bija sniegusi analīzi par cenu atšķirībām, kas savā būtībā ir pasvītrojusi Lietuvas puses jauno pozīciju. Mēs no savas puses esam sagatavojuši detalizētu atbildi, kur esam identificējuši vairākas nepilnības. Vēstuli esam izsūtījuši ministrijām, operatoriem, regulatoriem no visām trijām Baltijas valstīm," atzīmē Kurevska.

SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka situācija ar Lietuvu, iespējams, rimsies brīdī, kad pazemināsies elektroenerģijas cenas.

"Augstās cenas, protams, kaimiņvalstī rada papildu spiedienu uz politisko vadību meklēt kādus iemeslus un risinājumus. Tas rada papildu spriedzi. Ja cenas nomierināsies, varbūt arī mazināsies vēlme šādi rīkoties. Taču, jā, protams, Baltijas valstu kopīgais uzstādījums ir neiepirkt enerģiju no Baltkrievijas," saka Ozola.

Lietuva no 15.septembra samazināja maksimālo šķērsgriezuma caurlaidības spēju elektropārvades līnijām no Baltkrievijas uz Lietuvu, tādējādi ierobežojot iespējas Baltijas valstu tirgū nonākt elektronenerģijai no Baltkrievijā uzceltās Astravjecas AES.

Lietuvas pārvades sistēmas operators "Litgrid" samazināja Lietuvas un Baltkrievijas starpsavienojumu caurlaidību. Tas nozīmē, ka līdz jaunas trīspusējas Baltijas valstu vienošanās panākšanai Lietuva balstīsies uz saviem tirdzniecības noteikumiem.

Turklāt līdz ar to Latvija elektroenerģijas tirdzniecībai ar Krieviju varēs izmantot vienīgi tādas jaudas, kas aptuveni atbilst tās līniju caulaidībai.