Mājokļi: šobrīd ir pārdevēju, nevis pircēju tirgus  (3)

Attīstītāji nevar proporcionāli pielikt klāt tikpat mājokļa pārdošanas cenai, kuru nosaka tirgus vērtība. Tāpat ir jāņem vērā cilvēku rocība. Tā "Luminor" bankas rīkotajā diskusijā par mājokļu tirgus tendencēm izteicās "Arco Real Estate" un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas "LANĪDA" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Pēc "Luminor" datiem, šogad viens no pieprasītākajiem īpašuma veidiem privātpersonu vidū ir neliels divistabu vai trīs istabu dzīvoklis tā dēvētajā jaunajā projektā, 50-70 kvadrātmetrus plašs. Biežāk īpašumus pērk cilvēki vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. Banka aptaujā atklājusi, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sagaida mājokļu cenu celšanos par 5-10% (45% no respondentiem), neliela daļa gan uzskata, ka cenas vai nu nemainīsies vai kritīsies (14%).

Varētu tam piekrist, vērtē Šmits, norādot, ka piemēram, šā gada laikā vidējā dzīvokļu cena Rīgas sērijveida ēkās apkaimēs ir palielinājusies gandrīz par 9%. Jauno projektu gadījumā jau ir pārkāpta "psiholoģiskā barjera" – cena mēdz pārsniegt 2000 eiro/m2. "Noņemu cepuri to uzņēmēju priekšā, kuri būvē, jo peļņas marža ir minimāla pie pašreizējām celtniecības izmaksām," viņš teic. Un tā kā piedāvājums arī otrreizējā tirgū ir ierobežots, cena jau ir pakāpusies visos segmentos, cilvēki pērk to, ko var atļauties – sērijveida dzīvokļus, to cena "pavelkas" līdzi jaunajiem projektiem.

Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, jauno māju būvniecības pašizmaksa ir 1100-1200 eiro/m2, un parasti tiek uzskatīts, ka jaunos projektus jāsāk būvēt tad, kad cena otrreizējā tirgū ir tuva pašizmaksai. Tagad tā noteikti nav, pašlaik cenu indekss ir ap 900 eiro/m2.

Pēc Šmita teiktā, vēl joprojām cilvēki interesējas arī par īpašumiem laukos, Pierīga, jo īpaši – līdz 50 km.

Viņš vērš uzmanību arī uz to, ka kopumā šobrīd ir pārdevēju, nevis pircēju tirgus, viņi ir tie, kas diktē nosacījumus. Tam piekrīt arī "Luminor" mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs. "Pārdevēji nosaka toni, un mēdz pārdot nolūkoto īpašumu kādam citam, kas sola vairāk. Kā banka uz to skatāmies piesardzīgi. Tas var sanākt mākslīgs sadārzinājums," viņš skaidro. Vairāksolīšana ir viltīga, un, lai nesanāktu loterija, potenciālajiem pircējiem ir jāpieiet racionāli, lai vēlāk nav jānožēlo, ka pārmaksāts.

Par cenām viņš vēl piebilst, ka "neesam izolēti no Baltijas, gan Viļņā, gan Tallinā mājokļu cena dažos segmentos ir 2 un pat 3 reizes augstāka."

"Luminor" pētījis arī baltiešu apmierinātību ar iegādāto īpašumu. Aptaujā secināts, ka gandrīz puse nenožēlo mājokļa iegādi un arī šobrīd būtu izdarījuši tādu pašu izvēli – apmierinātākie ir Igaunijas iedzīvotāji (49 %), kam seko Latvijas (42 %) un Lietuvas (39 %) rezidenti. Daļa aptaujāto tomēr atzīst, ka šobrīd, visticamāk, būtu rīkojušies citādi. 17 % Latvijas, 18 % Igaunijas un 21 % Lietuvas iedzīvotāju atzīst, ka būtu veikuši rūpīgāku īpašuma apsekošanu. Aptuveni desmitā daļa Baltijas iedzīvotāju secina, ka šobrīd veiktu rūpīgāku apkārtnes un infrastruktūras izpēti, dziļāk iepazītos ar nekustamā īpašuma tirgu un cenām, kā arī noskaidrotu dzīvesvietas tiesisko statusu.

Lukačovs mudina pieiet racionāli un piesardzīgi, pērkot jebkuru īpašumu. Piemēram, būvējot māju, ir jādomā par rezervi, ņemot vērā pasaules cenu tendences materiāliem – lai nepaliek puspabeigti objekti, karkasi, jo nepietika naudas. Arī meklējot dzīvokli iegādei, jāapsver ne tikai tā un visas mājas tehniskais stāvoklis. Ir jāinteresējas par apsaimniekošanu, komunālajām izmaksām, jāpatur prātā energoresursu sadārdzinājums un jātur "komforta rezerve", iesaka arī Šmits.

Kopumā interese par īpašumu iegādi ir ļoti liela; šogad "Luminor" ir sniedzis aptuveni 10 tūkstošus konsultāciju, bankas izsniegto mājokļu kredītu apjoms Latvijā ir palielinājies 2,4 reizes. 29% no hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti dzīvokļu iegādei jaunās mājās, 34% – padomju laikā būvētu dzīvokļu pirkumam.