Mārtiņš Lazdovskis iecelts par 'Latvijas Valsts ceļi' valdes priekšsēdētāju  (4)

Kopumā atklātajā konkursā uz LVC priekšsēdētāja amatu piedalījās 14 pretendenti. Izvērtējot kandidātus atbilstoši izvirzītajiem vērtēšanas kritērijiem, Nominācijas komisija lēma LVC valdes priekšsēdētāja amatam virzīt Mārtiņu Lazdovski, kurš konkursā bija ieguvis lielāko punktu skaitu.

Mārtiņam Lazdovskim ir vairāk nekā desmit gadu ilga pieredze darbā vadības amatos. Kopš 2015. gada viņš ieņem valdes locekļa amatu LVC. Mārtiņam Lazdovskim ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē iegūts maģistra grāds ekonomikā.

Konkurss tika organizēts trīs kārtās, vērtējot kandidātu zināšanas un pieredzi uzņēmuma finanšu vadībā, iekšējā audita un kvalitātes vadībā, risku vadībā un personāla vadībā, valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanā un kapitālsabiedrības korporatīvajā pārvaldībā, kā arī svešvalodu zināšanas. Pēc dokumentu izvērtēšanas pirmajā kārtā, atlases otrajai kārtai tika izvirzīti četri pretendenti. Otrajā kārtā tika pārbaudīta kandidātu motivācija, profesionālās zināšanas un kompetences. Atlases trešajā kārtā pretendenti prezentēja savu redzējumu par LVC attīstības virzieniem tuvākajos piecos gados.

Nominācijas komisiju vadīja Tālivaldis Vectirāns, SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors, komisijas locekļi – Liene Priedīte-Kancēviča, SM Juridiskā departamenta direktore; Inguna Strautmane, SM Valsts kapitāla daļu pārvaldības departamenta direktore; Kristīne Priede, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante; Leonīds Jākobsons, neatkarīgais eksperts, biedrības “Latvijas Būvinženieru savienība” valdes loceklis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors; Dzintars Pomers, neatkarīgais eksperts, akciju sabiedrības “A.C.B.” vadības tehniskais konsultants.

Lai nodrošinātu profesionālu kandidātu atlases un izvērtēšanas procesu tika piesaistīta personāla atlases kompānija SIA “Fontes Executive Search”.

“LVC ilgus gadus strādā ievērojama finansējuma deficīta apstākļos, kad naudas nepietiek, lai veiktu visus nepieciešamos darbus uz 20 tūkst. km valsts autoceļu. Arī šādos apstākļos uzņēmums ir spējis nodrošināt, ka neviens ceļš vai tilts nav sabrucis, pakāpeniski uzlabojot tehnisko stāvokli uz tiem ceļiem, kur lietotāju ir visvairāk. Arī turpmāk mums būs vēlmes jāsamēro ar iespējām, tāpēc īpaši būtiski ir strādāt konsekventi, vadoties strikti pēc kritērijiem un prioritātēm. Mēs noteikti varam strādāt vēl efektīvāk, uzlabot būvdarbu un projektēšanas plānošanu, sākt jaunas programmas ceļu uzturēšanas jomā, kur ir ļoti daudz darāmā, labāk sadarboties ar pašvaldībām un citiem partneriem,” saka M. Lazdovskis.

Kā lielākos tuvāko gadu izaicinājumus LVC viņš sauc ceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgus atvēršanu, kas prasīs pārmaiņas gan LVC kompetencē, gan struktūrā. Izaicinājums būs arī konsekventa izstrādāto valsts galveno un reģionālo ceļu attīstības programmu un vīziju realizācija. Valsts ceļu tīkla attīstības vīzijas līdz 2040. gadam realizācija jau ir sākta, tuvākie projekti tās ietvaros ir Rīgas apvedceļa pārbūve, duālais tilts pār Daugavu un Ķekavas apvedceļš. Katrs no šiem projektiem atsevišķi un vīzijas realizācija kopumā prasa no uzņēmuma darbiniekiem arvien jaunas kompetences, virzību uz rezultātu un atvērtību inovācijām.