Saskata neizmantotas valsts sektora iespējas privāto biroju nomas tirgū

Ierasts, ka valsts pārvaldes vajadzībām tiek izmantotas valsts īpašumā esošas telpas, kas nereti nav biroja vajadzībām atbilstošas, iestādēm tiek celtas arī pavisam jaunas ēkas, kas ne vien aizņem ilgu laiku, bet arī nenodrošina mūsdienās nepieciešamo elastību. Tikmēr privāto attīstītāju biroju telpu piedāvājums paliek neizskatīts, kropļojot konkurenci tirgū un traucējot nekustamā īpašuma attīstītāju izaugsmei.

Ilgtermiņa tendences ārvalstīs, tostarp tuvākajās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, liecina, ka aizvien vairāk valsts iestāžu izvēlas biroju telpas nomāt komerctirgū. Tas sniedz gan plašākas izvēles iespējas, gan arī nereti piedāvā darbiniekiem nodrošināt labākus un mūsdienīgākus apstākļus darba vietā, izvēloties augstākas klases birojus. Vienlaikus, izvēloties biroju telpas nomāt no privātajiem attīstītājiem nevis uzbūvēt jaunu, konkrētai iestādei paredzētu ēku, tiek iegūta nesalīdzināmi lielāka elastība un spēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem, piemēram, daļai darbinieku piedāvājot veikt darbu attālināti pandēmijas laikā un vieglāk samazinot vai palielinot faktiski nepieciešamo biroju platību.

"Šobrīd biroju platību transformācija ir saistīta ar pārmaiņām biroja funkcionalitātē. Elastīga darba dēļ tiek samazinātas darba zonas, jo darbinieki vairs nestrādā birojā piecas dienas nedēļā, kompānijas ievieš dalīto galdu principu. Vietās, kur atradās daļa no darba galdiem, pārvēršas par pārrunu telpām vai neformālām darbinieku satikšanas vietām. Modernās biroju telpas ļauj vieglāk un ar zemākām izmaksām pielāgot biroju telpas šī brīža vajadzībām. Pētījumi liecina, ka darba produktivitāte ir cieši saistīta ar darbinieku labsajūtu un vēlmi nākt un atrasties patīkamā biroja atmosfērā. Turklāt, rūpīgi pārdomājot telpu funkcionalitāti, dažreiz var secināt, ka ir nepieciešamas nedaudz mazākas platības, nekā šobrīd tiek izmantotas," uzsver "Colliers" partneris un Aģentūras vadītājs Ēriks Bergmans.

"Neskaitāmu valsts un pašvaldību iestāžu biroji Latvijā atrodas telpās, kas pat nav šādam mērķim paredzētas vai ir ļoti novecojušas un nenodrošina normālus darba apstākļus. Valstij pašai būvēt birojus savām vajadzībām būtu laikietilpīgs un mūsu ieskatā arī ekonomiski neizdevīgs process, kuru viegli var aizstāt, izvēloties biroju telpas nomāt komerctirgū. Patlaban Rīgā būvniecības stadijā ir mūsdienīgas biroju telpas 12 tūkstošiem cilvēku – nomājot daļu no tiem, valsts un pašvaldību institūcijas varētu saviem darbiniekiem īsā laikā nodrošināt mūsdienīgu un kvalitatīvu darba vidi. Tāpat šāda pieeja iezīmētu virzību uz Eiropas Komisijas izvirzītajiem ilgtspējas mērķiem un prasībām attiecībā uz sabiedriskajām ēkām," norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Ēkas ir viens no lielākajiem enerģijas patēriņa avotiem ES – tās veido aptuveni 40% no ES kopējā enerģijas patēriņa un 36% no oglekļa dioksīda emisijām. Lai līdz 2030. gadam samazinātu kopējo emisiju apjomu ES par 55%, Eiropas Komisijā pieņemts visaptverošs dokumentu kopums Fit for 55, kura ietvaros izvirzīti arī jauni mērķi attiecībā uz ēkām, to enerģijas patēriņu un energoefektivitāti. Tuvākajā desmitgadē ēkām jānodrošina, ka 49% no to enerģijas jābūt atjaunīgai, kā arī ik gadu valstī jāatjauno vismaz 3% no sabiedriskām ēkām (ar nosacījumu, ka to atjaunošana palīdz nodrošināt gandrīz nulles enerģiju ēku standartu sasniegšanu). Komerctirgū piedāvātās ēkas ir mūsdienu energoefektivitātes rādītājiem atbilstošas, ko apliecina tādi starptautiski sertifikāti kā BREEAM un LEED, tāpēc valsts iestāžu biroju telpu pārcelšana uz šādām ēkām ir vērtīgs solis ES mērķu sasniegšanas virzienā.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) apvieno nozīmīgākos nozares dalībniekus, lai panāktu ilgtspējīgu nekustamo īpašumu nozares izaugsmi, vienoti to pārstāvētu valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aktualizētu nekustamo īpašumu attīstītāju un investoru lomu Latvijas ekonomikā.