<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@markusspiske">Markus Spiske</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Foto: DELFI

Nekustamā īpašuma tirgus Baltijas valstīs ir atšķirīgos attīstības ciklos, Latvija joprojām būtiski atpaliek no kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas. Taču noteikti tirgus vēl augs, jo īpaši Latvijā. Pagaidām nav pamata bažām par burbuļa veidošanos.

Tiesa, Lietuvā un Igaunijā mājokļu tirgus jau tuvojas cikla augstākajam punktam, Baltijas-Vācijas Tirdzniecības kameras (AHK) rīkotajā diskusijā "Baltijas nekustamā īpašuma tirgus: bums vai burbulis?" pauda Andrjus Barštis (Andrius Barštys), darījumu centra "Verde" īstenotāja "Capitalica Asset Management" vadītājs. Komercīpašumu ziņā tā vis nevarētu teikt.

"Colliers" partneris un izpilddirektors Latvijā Deniss Kairāns uzskata, ka reģionā par burbuli īsti nevar, viņš tam neredz iemeslus. Latvijā ilgi ir bijis panīkums, un pat par bumu šobrīd vēl nevarētu runāt, un ir daudz iespēju gan mājokļu sektorā, gan komercīpašumu jomā.

Iemesli, kāpēc Latvija ir atpalikusi no kaimiņvalstīm, ir vairāki. Galvenokārt – Latvija iepriekšējā krīzē cieta visvairāk, un pie vainas, pēc Kairāna domām, ir arī mentalitāte – Latvijā cilvēki ir piesardzīgāki, vietējie attīstītāji pārāk neriskē. Pat šobrīd "cīņas laukā" ir kaimiņvalstu komersanti. Mājokļu jomā vairāk rosās igauņi, kamēr komercīpašumu laukā – lietuvieši. Pēc viņa aplēsēm, vien 10-15% gadījumos varētu runāt par vietējo kapitālu un, protams, gribētos redzēt vairāk pašmāju spēlētāju un to finansētu projektu.

Šobrīd arī Rīgā ir iesākti vairāki biroju ēku projekti, un nereti ir jautājums – kam to visu vajag, kas to izmantos? Pēc Kairāna domām, viena no iespējām ir meklējama publiskajā sektorā – daudzas iestādes ir izvietotas sliktās telpās. Otrs avots, par kuru runā biežāk, – jaunas kompānijas, Lietuvai ir labi sekmējies to piesaistīšanā, un arī Latvijai būtu vēl vairāk jācenšas.

"Luminor" bankas vecākais nekustamā īpašuma kredītu analītiķis Romans Raivets atklāj, ka bankas ieskatā visu triju Baltijas valstu tirgus ir līdzīgs, to tā uztver kā vienotu. Tiesa, arī viņš atzīst, ka nedaudz atšķirīga situācija ir Latvijā, – gan krīzes dēļ, gan tāpēc, ka bankas te esot konservatīvākas, vidējās likmes ir nedaudz augstākas. Savukārt konkurence banku starpā ir mazāk izteikta nekā Lietuvā un Igaunijā.

Tikmēr, "Swedbank" pasākumā, prezentējot redzējumu par to, kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, bankas Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis arī izsakās līdzīgi, – šobrīd Latvijā līdz burbulim vēl ir tālu, jo "esam zemā attīstības fāzē".Tajā pašā laikā to uzpūst var diezgan strauji, piebilst "Swedbank"galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Covid-19 laikā ir būtiski pieauguši mājsaimniecību uzkrājumi, daļa tiek virzīta īpašumu iegādei, tomēr darījumu skaita ziņā Rīga atpaliek no kaimiņvalstīm (vērts pieminēt, ka Igaunijā tirgu stimulē arī līdzekļu pieplūdums pēc tam, kad valsts iedzīvotāji izmantojuši izņemt daļu naudas no otrā pensiju līmeņa). Tomēr arī pie mums izaugsmes temps ir palielinājies. Turklāt šogad būtiski audzis pieprasījums pēc aizdevuma mājokļa iegādei vai būvniecībai (ceturkšņa laikā par 28,4%).

Pēc Zorgenfreijas domām, tirgus aktivitāte varētu vēl pieaugt, jo ir paredzama mājsaimniecību pirktspējas palielināšanās, mūsu tirgus ir ilgstoši atpalicis no tirgus aktivitātes kaimiņos. Visticamāk, cilvēki biežāk izvēlēsies energoefektīvākus un kvalitatīvākus mājokļus, darījumos sērijveida dzīvokļu īpatsvars mazināsies. Starp bremzējošiem faktoriem varētu būt nepietiekams piedāvājums un būvizmaksu sadārdzināšanās, kas nozīmē arī augstāku mājokļa cenu, kas cilvēkiem varētu izrādīties nepieņemama.

Dūcis akcentē, ka ir attīstītāji, kas šobrīd piebremzē būvniecību tieši tāpēc, ka gala produkta cenu līmenis augošo būvizmaksu dēļ varētu sanākt "nepaceļams".

Pat, ja nāks vēl viens vīrusa vilnis ar ierobežojumiem, diez vai aktivitāte būtiski samazināsies. Iepriekš līdzīgā situācijā krituma nebija, jo cilvēki vēlējās uzlabot dzīves apstākļus, viņš spriež. Cenu uz augšu stumj izmaksas, lielais pieprasījums (jo īpaši pēc privātmāju būvniecības un jauniem dzīvokļiem), turklāt ilgstoši Latvijas iedzīvotāji bija ieguldījuši mazāk nekā kaimiņos. Protams, demogrāfiskā situācija varbūt nav spoža, tomēr lielo atšķirību ar kaimiņvalstīm neizskaidro.

Un tikai tagad kopējais banku kredītportfelis ir pārstājis dilt un sāk mērenu pieaugumu. Tāpēc, viņaprāt, kopumā nav pamata mājokļu cenām tieši tagad kristies.

Cik drīz notiks izlīdzināšanās starp Baltijas valstu galvaspilsētām, nevar prognozēt. Lielā mērā tas būs atkarīgs no vispārējās ekonomiskās attīstības. Piemēram, Viļņa, kā jau iepriekš pieminēts, bija ļoti aktīva investoru piesaistē. Tas ir būtisks faktors, kas tirgu stimulē, turklāt aizbraukušie cilvēki tagad atgriežas no ārvalstīm, kamēr Latvijā arvien tiek runāts par aizplūšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!