Konkurences padomes izpēte ceļu būves jomā varētu ilgt līdz diviem gadiem

TV3 raidījums "Nekā personīga" aizvadītajā svētdienā aizdomas par konkursu sarunāšanu arī lielāko ceļu būvju spēlētāju vidū un šovasar pēc raidījuma ziņotā notikušas kratīšanas pie pieciem uzņēmumiem.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 9.jūnijā izdotu sankciju kratīšanas notikušas piecās būvkompānijās - "A.C.B." uzņēmumu grupā ietilpstošajā AS "A.C.B", SIA "Binders", AS "Ceļu pārvalde", SIA "Strabag" un SIA "Saldus ceļinieks".

KP apstiprināja, ka pašlaik padome veic izpēti ceļu būves jomā, taču patlaban plašākus komentārus sniegt nevarot. Konkurences tiesībās izpētes var ilgt līdz diviem gadiem.

Aģentūra LETA pārliecinājās, ka saskaņā ar Konkurences likumu KP ir tiesīga pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē bez iepriekšēja brīdinājuma iekļūt tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības darbinieku īpašumā, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos kustamos un nekustamos objektos.

Tāpat KP ir tiesīga atverot tos un tajos esošās glabātavas, veikt šo objektu un tajos esošo glabātavu piespiedu pārmeklēšanu un tajos esošo mantu un dokumentu, tai skaitā datoros, un citos informācijas nesējos - saglabāto ziņu apskati.

Pārmeklēšanas un apskates laikā KP amatpersonas ir tiesīgas aizliegt apskates vietā esošajām personām bez atļaujas atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz pārmeklēšanas un apskates beigām. Tāpat KP ir tiesīga izņemt atrastās mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā.

Valsts policijas (VP) preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA nekomentēja vai VP šovasar sniegusi atbalstu KP, taču apstiprināja, ka VP nav kriminālprocess par iespējamu karteli ceļu būves firmās.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā aģentūrai LETA apliecināja, ka iestādes lietvedībā patlaban ir viens kriminālprocess par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziegumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu ceļu būves nozarē.

LETA jau rakstīja, ka kratīšanas KNAB šajā lietā veica 2019.gada rudenī un KNAB ir aizdomas, ka VAS "Latvijas Valsts ceļi" amatpersona 2017. un 2018.gadā, iespējams, sniedza citām personām - iespējamiem iepirkumu pretendentiem - informāciju par valsts akciju sabiedrības plānotajiem iepirkumiem autoceļu uzturēšanā un atjaunošanā. Tobrīd lietā bija aizturētas divas personas.

KNAB aģentūrai LETA tagad skaidroja, ka minētajā kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, taču biroja lietvedībā nav neviena cita kriminālprocesa vai pārbaudes, kas būtu saistītas ar ceļu būves firmām un kas liecinātu par amatpersonu iespējamām koruptīvām darbībām vai nonākšanu interešu konfliktā.

AS "Ceļu pārvaldē" par "Nekā personīga" izskanējušo informāciju aģentūrai LETA komentārus nesniedza. Arī AS "A.C.B." izskanējušos apgalvojumus komentēt atturējās.

"Binders" aģentūrai LETA apstiprināja, ka KP darbinieki šovasar uzņēmumā vienu reizi veikuši procesuālas darbības. "Ne tobrīd, ne pašreiz uzņēmuma rīcībā nav detalizētas informācijas par apstākļiem vai konkrētiem faktiem, kas mudinājuši attiecīgo iestādi lemt par šādas rīcības nepieciešamību. Televīzijas raidījumā paustos pieņēmumus nekomentēsim," norādīja uzņēmumā.

"Nekā personīga" aizvadītajā svētdienā ziņoja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 9.jūnijā izdotajā lēmumā par kratīšanu paskaidrots, ka ceļu būvnieki iespējams apmainījušies ar komerciāli sensitīvu informāciju un vienojušies par dalības nosacījumiem "Latvijas valsts ceļu" un Rīgas domes Satiksmes departamenta rīkotajos konkursos.

"Nekā personīga" veiktie aptuvenie aprēķini par pēdējiem sešiem gadiem liecina, ka iespējamā ceļu būves karteļa dalībnieki piedalījušies publiskajos iepirkumos par kopējo summu 2 367 878 466 eiro.

Lielākais iepirkums "Latvijas valsts ceļiem" bijis autoceļam Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža. Tajā vinnējuši divi dalībnieki "A.C.B" un "Binders". Iepirkuma summa bija 38 miljoni eiro.

Pēc raidījuma vēstītā aizdomīgs izskatās arī Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkums par satiksmes pārvadu pāri dzelzceļa sliežu ceļiem Rīga-Skulte ar pievedceļiem. Konkursā pieteicās tikai divi dalībnieki un uzvarēja apvienība, kurā ir arī "Binders", bet otrs konkursa dalībnieks apvienība ar "A.C.B." tiek noraidīts, jo esot aizmirsis pievienot tehnisko specifikāciju. Līguma summa bija 35 miljoni eiro.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, AS "A.C.B." pērn strādāja ar 58,278 miljonu eiro apgrozījumu un 118 207 eiro peļņu. Kā uzņēmuma patiesie labuma guvēji reģistrēti Valdis Lejnieks, Aleksandrs Plotkins, Igors Rapoports un Edvīns Tankelsons.

SIA "Binders" pērn strādāja ar 91,744 miljonu eiro apgrozījumu un 3,6 miljonu eiro peļņu. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Alvis Tanbergs un Normunds Luste.

AS "Ceļu pārvalde" finanšu dati par pagājušo gadu nav pieejami, bet gadu iepriekš uzņēmuma apgrozījums bija 27,676 miljoni eiro un peļņa sasniedza 1,047 miljonus eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Adigjozals Mamedovs.

SIA "Strabag" pērn strādāja ar 16,628 miljonu eiro apgrozījumu un 1,442 miljonu eiro peļņu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Vācijas uzņēmums "Strabag AG".

SIA "Saldus ceļinieks" pērn strādāja ar 33,996 miljonu eiro apgrozījumu un 2,429 miljonu eiro peļņu. Uzņēmuma īpašnieki ir Francijā reģistrētais uzņēmums "Eurovia SAS" (98,44%) un Ivars Atteka (1,58%).

"YIT Infra Latvija" pērn strādāja ar 13,354 miljonu eiro apgrozījumu un 751 068 eiro zaudējumiem. Uzņēmums pieder Somijas firmai "YIT Finland Ltd".

SIA "8 CBR" pagājušajā gadā strādāja ar 33,197 miljonu eiro apgrozījumu un 2,311 miljonu eiro peļņu. Kā uzņēmuma patiesie labuma guvēji reģistrēti Valdis Lejnieks, Aleksandrs Plotkins, Igors Rapoports un Edvīns Tankelsons.

Tāpat ziņots, ka iepriekš KP atklājis būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Astoņas no kopumā 10 KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējušas KP lēmumu būvnieku karteļa lietā. KP lēmumu no 10 sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi - SIA "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī SIA "RBSSKALS būvvadība", kura patlaban jau ir likvidēta.

Izmeklēšanu veica arī KNAB, taču vēlāk kriminālprocesu izbeidza.