VNĪ: uzsākts vēsturiskā nama Kalpaka bulvārī pārbūves projekts prokuratūras vajadzībām  (1)

uzlabošana, vienlaikus pielāgojot telpas mūsdienu vajadzībām, kā arī ievērojami restaurācijas darbi, saglabājot ēkas arhitektoniski un mākslinieciski vērtīgo kultūras mantojumu saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādēm. Papildus esošajām normatīvo aktu prasībām VNĪ izvirzīs projektētājiem tādas prasības kā atkārtoti izmantojamu konstrukciju un būvniecības materiālu izvēle, ergonomiskas prasības darba vietas mēbelēm un materiāliem, ēkas dzīves cikla ietekmes aprēķins uz vidi, ilgtspējīgāki risinājumi iekštelpu gaisa kvalitātei, klimatam, apgaismojumam, akustikai, ūdens patēriņa mazināšanas pasākumi, enerģijas ieguve no atjaunojamajiem energoresursiem, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi u.c.

"Strādājam, lai VNĪ īpašumu portfelis kļūtu energoefektīvāks, resursu patēriņš atbildīgāks, attīstības projektos izstrādājam un ieviešam ēku ilgtspējas vadlīnijas, kā arī ēku ilgtspējības sertificēšanu pēc starptautiski atzītām sistēmām. Ģenerālprokuratūras ēkas Kalpaka bulvārī 6 būvprojekta izstrādi plānots pabeigt līdz 2023.gadam, efektīvākai darbu norisei ēkas pārbūves projekta izstrādi veicot vairākos etapos 3D Būvniecības Informācijas modelēšanas (BIM) vidē, kas ļaus vēsturiskās ēkas pārbūves izaicinājumus ar visām būvniecībā iesaistītajām pusēm pārvarēt ātrāk un efektīvāk, taupot laiku un finanšu resursus," norāda Griškevičs.

Vēsturiskās ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā pārbūvi plānots pabeigt līdz 2025.gada vidum. Izsludināts iepirkums būvprojekta izstrādei, kā arī autoruzraudzības veikšanai un 3D BIM aktualizēšanai būvdarbu laikā. Saskaņā ar VNĪ veiktajām aplēsēm ēkas pārbūves projekta izstrādei un būvdarbu veikšanai kopumā nepieciešami ieguldījumi 13,68 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt piesaistīti no valsts budžeta līdzekļiem. Būvprojekta izstrādes izdevumu segšanai VNĪ novirzīs ieņēmumus no 2020.g. uzņēmuma peļņas.

Pērn LR prokuratūras telpu centralizācijas ietvaros VNĪ pērn nodeva lietošanai atjaunoto LR prokuratūras vajadzībām pielāgoto bijušo policijas namu Aspazijas bulvārī 7, kur no šā gada sākuma jau mājo deviņas iestādes struktūrvienības, kuras iepriekš atradās 5 dažādās adresēs Rīgā, vienuviet. Novembrī viens no prokuratūras atbrīvotajiem īpašumiem Dzirnavu ielā 113 tiks virzīts izsolei - iegūtie līdzekļi tiks izmantoti valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā. Iepriekš 2019.gadā VNĪ vadībā pabeigta ēka Rīgā, Kalnciema ielā 14 divu prokuratūras struktūrvienību vajadzībām.

"Prokurora ikdienas darbs nav viegls, tas prasa lielas koncentrēšanās spējas, prokuroram jāspēj analizēt informāciju, iedziļināties tajā un pieņemt lēmumu. Tāpat arī prokurora darba ikdienā lielākoties nākas saskarties ar negatīvām emocijām, bieži strādājot psiholoģiski smagos apstākļos. Lai veiksmīgi un pilnvērtīgi veiktu savus darba pienākumus, ārkārtīgi svarīga ir darba vide, kurā cilvēks pavada nozīmīgu savas dzīves daļu. It kā vienkāršas un pašsaprotamas lietas, taču tās rada iespēju strādāt efektīgāk un atvieglo darba uzdevumu veikšanu. Ēka Aspazijas bulvārī pilnīgi noteikti ir atvieglojusi ikdienas darba veikšanu tiem prokuroriem un administratīvajiem darbiniekiem, kas strādā šajā ēkā. Tā ir labiekārtota, mūsdienīga, gaiša ēka, kurā ir patīkami uzturēties un strādāt," norāda ģenerālprokurors Juris Stukāns.

LR prokuratūras ēka Kalpaka bulvārī 6, Rīgā celta pēc Rīgas arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa 1881.gada projekta kā īres nams, kurā atradušies grezni dzīvokļi. Ēkas projektu pasūtīja Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (Ludwig Wilhelm Kerkovius), kurš savā laikā bija nozīmīga personība - tirgotājs, Lielās ģildes vecākais, aktīvi iesaistījies Rīgas politiskajā dzīvē - 1873.gadā ievēlēts par Rīgas rātes locekli, 1874.gadā - par rātskungu, no 1890. līdz 1901.gadam bijis Rīgas pilsētas galva.

Īres nams 20.gadsimta divdesmitajos gados nonāca Latvijas valsts īpašumā, tika pielāgots administratīvas ēkas vajadzībām. Namu lietoja Zemkopības ministrija, Centrālā Zemes ierīcības komiteja un Zemkopības ministrijas dibinātais Meža departamenta muzejs. 1938.gadā Zemkopības ministrijas vajadzībām pēc J. Lūša, Kreži un tēlnieks R. Feldberga projekta tika veikta iekštelpu pārbūve 2. stāva līmenī, agrākajā sēžu zālē izveidojot ministra kabinetu un sekretāra telpas. Pēc Otrā pasaules kara un Latvijas okupācijas, iekļaujot to Padomju Savienības sastāvā, turpināja funkcionēt kā administratīvā ēka, kuras īpašnieks norādīts Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrija. 1992.gada 26.februārī sastādītajā namīpašuma kartītē kā ēkas lietotājs norādīta LR Prokuratūra, Republikas Civilās Aizsardzības Operatīvais centrs, LR Iekšlietu ministrijas poliklīnika un LR Aizsardzības ministrijas nodaļa. Līdz šai dienai ēku turpina izmantot LR prokuratūras vajadzībām. Kopš 2009.gada ēkas īpašnieks ir Finanšu ministrija un to pārvalda VNĪ.

Ēka atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā. 2016.gadā VNĪ ēkā atsevišķās zonās veicis remontdarbus, tostarp galveno kāpņu telpu atjaunošanu un pagraba pārseguma izbūvi. Darbu laikā saglabātas kultūrvēsturiskās vērtības - pagrabstāvā tika izceltas un eksponētas mūra sienas, bet kāpņu telpā tika atjaunoti 20.gs. trīsdesmitajos gados veidotie Jēkaba Štrausa sienas gleznojumi "Mežs" un "Bagarēšana", kā arī restaurētas visas kāpņu telpu durvis.

Pandēmijas apstākļos, ievērojot piesardzības un drošības prasības, VNĪ vadībā turpinās darbs pie 43 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo budžetu 156 miljoni eiro. Kapitālsabiedrība ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta "Ilgtspējas indeksa" vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.