inovācijas, bizness
Foto: Shutterstock
Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis Eiropa 2021.-2027. gada perioda kopējais finansējums ir 95,5 miljardi eiro, un tā tiek raksturota kā visu laiku vērienīgākā un ambiciozākā pētniecības un inovāciju programma ES. Kādas iespējas programma paver Latvijas uzņēmumiem, skaidro eksperti.

Par programmas Apvārsnis Eiropa aktualitātēm, kā arī nosacījumiem projektu izstrādē un īstenošanā konsultē Valsts Izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Nacionālā kontaktpunkta eksperti. Savukārt atbalstu projekta partneru atrašanā nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EEN).

Vai programmā var piedalīties jebkurš uzņēmums?

„Programmā Apvārsnis Eiropa (Horizon Europe) var piedalīties dažādu jomu uzņēmumi, universitātes un pētniecības centri, kuri attīsta starptautiska mēroga idejas, produktus vai pakalpojumus. Nenoliedzami, konkurence šajā programmā ir milzīga, taču ar pareizo attieksmi un nedaudz veiksmes iespējams tikt pie projekta realizēšanas un finansējuma. Pozitīvā ziņa –finansējuma saņēmēju no Latvijas kļūst aizvien vairāk, par ko man ir liels prieks," saka Sabīne Jukša, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (Enterprise Europe Network – EEN) koordinatore.

Pirmais solis, kā vislabāk iepazīt Horizon programmu, ir kļūt par projekta partneri vai koordinatoru.

"Ja startēsiet kā partneris, pirmkārt, tiks iegūtas zināšanas par dalību starptautiskā projektā, kā arī uzzināsiet, kā notiek sadarbība projekta ietvaros, uzdevumu definēšana, projekta rakstīšana, nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana. Uzkrātās zināšanas, pieredze un kontakti sniegs pievienoto vērtību, lai nākotnē startētu jau kā projekta koordinators. Savukārt projekta koordinators jeb konsorcija vadītājs īsteno projektu un veic visa projekta vadību un uzraudzību, sākot no pieteikuma iesniegšanas un komunicēšanas ar programmas pārvaldītāju un līdz pat atskaišu sagatavošanai. Visbiežāk projekta koordinators ir augstskola vai lielāks uzņēmums, kam ir nepieciešamās zināšanas un resursi projekta īstenošanai," skaidro Jukša.

Kā atrast projekta partnerus?

Jukša atklāj, ka Eiropas Biznesa atbalsta tīkls Latvijā regulāri nodrošina informāciju par iespēju iesaistīties kādā projektā kā projekta partnerim: "Mūsu rīcībā ir EEN datu bāze, kurā šobrīd ir 17 aktuālie R&D (Research and Development jeb pētniecības un izstrādes) piedāvājumi par iespēju kļūt par partneri kādā no projektiem. Līdztekus datu bāzei saviem klientiem projekta partnerus piedāvājam meklēt arī visā EEN tīklā – izvietojot informāciju iekšējos forumos vai uzrunājot atsevišķu valstu tīkla pārstāvjus. Kopumā EEN ir pārstāvēts vairāk nekā 60 valstīs, kas apvieno vairāk nekā 600 partnerorganizāciju, kas klientiem nodrošina pieeju plašam kontaktu tīklam."

Apvārsnis Eiropa izstrādāta 2021.-2027. gada periodam, un tā turpinās līdzšinējo programmu Apvārsnis 2020. Tomēr, kā norāda Valsts Izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Nacionālā kontaktpunkta vecākā eksperte Marija Plotniece, starp iepriekšējo un jauno programmu ir vairākas atšķirības, ir būtiski mainījies finansējums, kā arī ievērojami mazināts administratīvais slogs.

Programma ietver arī 5,4 miljardus no Eiropas atveseļošanās plāna NextGenerationEU, kura mērķis ir veicināt Eiropas atveseļošanos un padarīt Eiropu noturīgāku pret nākotnes izaicinājumiem.

Trīs pīlāru modelis

Programmas Apvārsnis Eiropa pamatā ir trīs pīlāru modelis, kura ietvaros atbalstīs atvērto zinātni, globālo izaicinājumu risināšanu un rūpniecības konkurētspēju un atvērto inovāciju, papildus atbalstot arī Eiropas pētniecības telpas stiprināšanu, liecina VIAA publiski pieejamā informācija.

Pirmā pīlāra Zinātnes izcilība uzdevums ir ES zinātniskās bāzes izcilības nostiprināšana un paplašināšana; pīlārā ietilpst trīs programmas – Eiropas Pētniecības padome, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās aktivitātes un Pētniecības infrastruktūra.

Otrais pīlārs Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja pētniecību un inovācijas atbalstīs divās paralēlās pieejās – uzdevumu jomu orientēti projekti un tematisko kopu partnerību projekti.

Ir izvirzītas piecas uzdevumu jomas, kuru ietvaros paredzēts identificēt konkrētas tēmas:

1) pielāgošanās klimata pārmaiņām, tostarp sabiedrības pārveide;

2) veselīgi okeāni, jūras un piekrastes un iekšzemes ūdeņi;

3) vēzis;

4) klimatneitrālas un viedas pilsētas

5) augsnes veselība un pārtika.

Tāpat ir izteikti priekšlikumi sešām tematiskajām kopām, kurās katrā plānotas vēl vairākas tematiskās partnerības:

1) veselība;

2) digitālā joma, rūpniecība, kosmoss;

3) klimats enerģija un mobilitāte;

4) pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide;

5) kultūra, radošums un iekļaujoša sabiedrība;

6) civilā aizsardzība sabiedrībai.

Otrajā pīlārā noteiktas ES uzdevumu jomas ar vērienīgiem mērķiem, lai risinātu dažas no ES lielākajām problēmām. Tas ietver arī Vienotā pētniecības centra (Joint Research Centre) darbības, kas nodrošina ES un valstu politikas veidotājus ar neatkarīgiem zinātniskiem pierādījumiem un tehnisku atbalstu.

Trešais pīlārs Inovatīva Eiropa galveno uzmanību pievērš revolucionāru inovāciju stimulēšanai un tirgus veidojošu jauninājumu atbalstam. Šajā pīlārā ir trīs galvenās komponentes jeb programmas. Viena ir Eiropas Inovācijas padome (European Innovation Council jeb EIC), kas atbalsta novatoriskus jauninājumus, izmantojot Pathfinder dotācijas (agrīnām tehnoloģijām), Transition (idejas un biznesa nostiprināšanai) vai Accelerator finansējumu (pirmskomercializācijas darbiem). Otra programma ir Eiropas inovācijas ekosistēmas (EIE) – tā ir pilnīgi jauna programma, kas koncentrējas uz inovatoru mijiedarbības tīklu izveidi. Trešā programma – Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT). EIT ir ES iniciatīva, kas attīsta un veicina inovācijas Eiropā un atbalsta dinamiskas ilgtermiņa partnerības attīstību starp vadošajiem Eiropas uzņēmumiem, pētniecības laboratorijām un augstākās izglītības iestādēm.

Uzņēmējdarbībai – 10 miljardi eiro

Eiropas Inovācijas padomi šā gada martā izveidoja Eiropas Komisija (EK). Tiek uzsvērts, ka EIC atbalsta radikālu un revolucionāru inovāciju ar izvērses potenciālu, kas no privāto investoru viedokļa saistās ar pārāk augstu risku. EIC ir viena pieturas aģentūra, kas palīdz novatoriem radīt nākotnes tirgus, iegūt privāto finansējumu, paplašināt viņu uzņēmumu mērogu; koncentrējas uz inovāciju, uzņemas risku un ātri pielāgojas, īsteno proaktīvu vadību un pēcpasākumus.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka EIC budžets 2021.–2027. gadam ir vairāk nekā desmit miljardi eiro. Aptuveni trīs miljardus eiro no šī fonda budžeta paredzēts novirzīt EIC fondam ar mērķi paplašināt inovatīvus jaunuzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus.

EIC ietilpst trīs viens otru savstarpēji papildinoši finanšu instrumenti jeb programmas – Pathfinder, Tansition un Accelerator –, kas palīdz ideju pārvērst projektā, kurā var investēt, norādīts dokumentos.

Pathfinder programma nodrošina dotācijas periodam no tehnoloģijas izstrādes sākumposma līdz pirmskomercializācijas posmam. Pathfinder būtībā ir idejas pats sākumposms, kas atbilst TRL (Technology Readiness Level jeb tehnoloģiskā gatavības stadija) 0.- 4. līmenim. Publiski pieejamā EK informācija liecina, ka Pathfinder 300 miljonu eiro vērtais finansējums paredzēts daudzdisciplinārām pētnieku grupām un tālredzīgiem pētījumiem, kas potenciāli spēj novest pie tehnoloģiskiem izrāvieniem.

Pētnieku grupas var pieteikties līdz četrus miljonus eiro lielām dotācijām. Lielākā daļa šā finansējuma tiek piešķirta, izmantojot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un bez iepriekš noteiktām tematiskām prioritātēm, bet 132 miljoni eiro atvēlēti tādiem tematiem kā pašapzinīgs mākslīgais intelekts, smadzeņu darbības mērīšanas instrumenti, šūnu un gēnu terapija, zaļais ūdeņradis un dzīvie inženierijas materiāli.
Programmā Accelerator ir pieejamas gan dotācijas, gan jauktā finansējuma iespējas periodam no pirmskomercializācijas posma līdz izejai tirgū (TRL 9). Accelerator finansējums ir paredzēts jaunuzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie izstrādātu un izvērstu ietekmīgas inovācijas, kas spēj radīt jaunus tirgus vai būtiski pārveidot esošos, liecina EK informācija.

Gandrīz puse no šīs programmas finansējuma – 495 miljoni eiro – paredzēti revolucionārām inovācijām, kas izstrādātas Eiropas zaļajam kursam un stratēģiskajām digitālajām un veselības aprūpes tehnoloģijām.

Attiecīgi programmas Transition 100 miljonu eiro finansējums paredzēts, lai pētījumu rezultātus pārvērstu inovācijās. Transition programma ir TRL 4.-6. līmenis. Pirmais programmas Transition uzaicinājums būs vērsts uz rezultātiem, kas gūti Pathfinder pilotprojektos un Eiropas Pētniecības padomes koncepcijas pamatojuma projektos, lai pilnveidotu tehnoloģijas un izveidotu ekonomisko pamatojumu specifiskiem lietojumiem.

Kā piebilst Marija Plotniece, Transition programmas finansējums ir pieejams tikai tiem, kas vai nu ir saņēmuši finansējumu līdzšinējās programmas Apvārsnis 2020 ietvaros un turpina iet tālāk, balstoties uz iepriekšējiem projektu rezultātiem, vai balstoties uz jauniem sasniegumiem Pathfinder konkursos.

Open un challenges finansējums

Programma Accelerator ir tā, kas atbalsta tehnoloģiju attīstības vēlākos posmus, kā arī tehnoloģiskos sasniegumus jeb deep tech. Visām programmām (Pathfinder, Accelerator, Transition) ir divi konkursu (finansējuma) veidi – open un challenges, norāda Marija Plotniece. Tā, piemēram, šogad Accelerator open finansējums ir paredzēts revolucionārām inovācijām jebkurā tehnoloģiju un pielietojuma jomā, savukārt Accelerator challenges finansējuma mērķis ir revolucionāras inovācijas, kas būtiski ietekmē, pirmkārt, stratēģiskās digitālās un veselības tehnoloģijas, otrkārt – zaļā kursa inovācijas ekonomikas atveseļošanai.

Saskaņā ar VIAA informāciju pieteikties Accelerator programmai var:

1) mazais vai vidējais uzņēmums (MVU), kas reģistrēts ES dalībvalstī vai asociētajā valstī;

2) uzņēmums, kas klasificēts kā mazs vidēja kapitāla uzņēmums (līdz 500 darbiniekiem) un reģistrēts ES dalībvalstī vai asociētajā valstī, taču pieteikums var būt paredzēts tikai ātras izaugsmes mērķiem (piemēram, TRL 9. līmenis) un tikai ieguldījumu veidā;

3) viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kas plāno dibināt MVU ES dalībvalstī vai asociētajā valstī līdz līguma parakstīšanai vai, ja piešķir jauktu finansējumu, vienojoties par ieguldījuma sadalījumu.

Accelerator programmā pieejams divu veidu finansējums. Pirmais ir granta komponente – grants līdz 2,5 miljonu eiro apmērā tiek piešķirts uz vidēji 24 mēnešiem, lai segtu projekta attiecināmās izmaksas, tādas kā inovācijas darbības, tostarp tehnoloģijas demonstrējumus attiecīgajā vidē, prototipu izmantošanu un sistēmas līmeņa demonstrējumus, attīstību un testēšanu, kas nepieciešama, lai izpildītu normatīvās un standartizācijas prasības, intelektuālā īpašuma pārvaldību un tirdzniecības apstiprinājumu Tiek atlīdzināti ne vairāk kā 70% no kopējām izmaksām. Grantu var izmantot, lai segtu attīstības darbības starp TRL 5.-6. līdz 8. līmenim.

Otrs finansējuma veids ir Ieguldījumu komponente, kas parasti ir pašu kapitāla veidā. Minimālā investīciju komponente ir 0,5 miljoni eiro, bet maksimālā – 15 miljoni eiro. Tā ir paredzēta, lai finansētu tirgus izvēršanu, bet to var izmantot arī citiem mērķiem, tostarp līdzfinansējumam vai pat pilnīgai inovācijas darbību finansēšanai. Ieguldījumu komponentes gadījumā ieguldījumi nepārsniedz 25% no uzņēmuma balsstiesīgajām akcijām un parasti tiek veikti ar garu atdeves perspektīvu (7-10 gadi) ar ne vairāk kā 15 gadiem.

VIAA informē, ka saņemt granta komponentu ir iespējams vai nu jauktā veidā uzreiz, vai nu pieprasot grant only (tikai grants) atbalstu vai arī grant first (grants vispirms) atbalstu.

Lai saņemtu grant only atbalstu, uzņēmums var sniegt pierādījumus, ka tam ir pietiekami finanšu līdzekļi (piemēram, ieņēmumu plūsma, esošie ieguldītāji vai akcionāri), lai finansētu tā inovācijas ieviešanu un attīstīšanu. Šādā gadījumā uzņēmumam savā pieteikumā būs jāprecizē visi elementi, lai pierādītu, ka tam ir nepieciešamie resursi un finanšu līdzekļi vai notiek to iegūšana, lai nodrošinātu nepieciešamās TRL 9. līmeņa izmaksas, ko parasti sedz ieguldījumu komponente. Ja starpposma novērtējums liecina, ka uzņēmumam nav iepriekš minēto iespēju, granta finansējumu var pārtraukt.

Grant first atbalsts – inovācijas pamatā ir zinātnisks atklājums vai jauna tehnoloģija, un joprojām ir nepieciešams ievērojams darbs, lai to apstiprinātu un demonstrētu attiecīgajā līmenī (piemēram, vismaz TRL 5.-6. līmenis), lai pienācīgi novērtētu tās komerciālo potenciālu un tikai tad pieprasītu investīciju.

Uzzināt vairāk un pieteikties var Eiropas Komisijas mājaslapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!