Jau sesto mēnesi mazumtirdzniecības apjomi Latvijā pieaug; kas gaidāms turpmāk?  (16)

Šā gada augustā tas bija par 3,7% augstāks nekā pirms gada, bet gada astoņos mēnešos apgrozījums ir audzis par 2,8%, kamēr pērn attiecīgajā periodā pieaugums bija vien 1,1% apmērā.

Augustā izaugsmi veicināja gan nepārtikas preču, gan autodegvielas mazumtirdzniecība, taču pārtikas preces pērn augustā tirgotas vairāk nekā šogad, norāda Finanšu ministrija.

Nepārtikas preču (izņemot degvielu) mazumtirdzniecības apjomi augustā ir auguši par 9,8%, tostarp, samazinājumu uzrādījuši tikai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tirgotie apjomi (-2%), kas skaidrojams ar specifisku preču deficītu pārrāvumu dēļ piegāžu ķēdēs. Turpretī pieaugumi fiksēti visās pārējās preču grupās. Līdzīgi kā pērn, arī šogad mājsaimniecības elektropreču tirdzniecībā bija straujš pieaugums – 18,1% apmērā, kas ir lielākais pieaugums starp visām preču grupām, akcentē ministrijā.

Neskatoties uz augošajām cenām, par 7,7% pieauguši arī būvmateriālu tirdzniecības apjomi. Par 16,8% augusi arī kultūras un atpūtas preču mazumtirdzniecība. Joprojām augsts pieprasījuma apjoms ir dezinfekcijas līdzekļiem un Covid-19 testu veikšanai nepieciešamajam aprīkojumam, tādējādi arī farmaceitisko preču noiets ir kāpis par 8%. Augustā, iestājoties vēsākiem laikapstākļiem, par 11,1% auguši arī apģērbu mazumtirdzniecības apjomi. Kopš šā gada maija strauji pieaug tirdzniecības apjomi pa pastu vai interneta veikalos, augustā sasniedzot 40,6% pieaugumu, kas skaidrojams gan ar straujo bāzes samazināšanos pērn, gan ar Covid-19 slimības saasināšanos augustā, iedzīvotājiem atkal vairāk dodot priekšroku attālinātiem pirkumiem.

Autodegvielas mazumtirdzniecības apjomi augustā ir kāpuši par 3,5%, salīdzinājumam jūnijā un jūlijā bija 12% pieaugums. Tas skaidrojams gan ar nedaudz augstāku bāzi pērn augustā, gan ar nelabvēlīgajiem laikapstākļiem augustā, sarūkot iedzīvotāju vēlmei doties tālos braucienos ar auto.

Pārtikas preču mazumtirdzniecībā apjomi augustā samazinājās par 3,8% pret pērnā gada attiecīgo periodu, kas ir lielākais samazinājums kopš 2016. gada decembra un ko ietekmējuši tādi faktori kā pārtikas cenu pieaugums, tūristu skaita samazināšanās, kā arī ierobežojumi, kas traucē pilnvērtīgai ēdināšanas industrijas darbībai, norāda Finanšu ministrijā.

Kopējais mazumtirdzniecības apjoms astoņu mēnešu griezumā palielinājies par 2,8% pret pērno gadu. Tajā skaitā pārtikas produktu noietam ir neliels pieaugums 0,2% apmērā, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi (izņemot degvielu) palielinājās par 4,4%. Joprojām saglabājas augsts degvielas tirdzniecības pieaugums (+8,4%).

"Joprojām "Lidl" nav izziņojis savu veikalu atvēršanas datumu Latvijā. Eksperti atzīst, ka visvairāk lielā koncerna ienākšana Latvijā ietekmēs lielos pārtikas mazumtirgotājus kā "Rimi" un "Maxima". Sagaidāms, ka "Lidl" spēs piedāvāt zemākas pārtikas produktu cenas, taču Latvijā strādājošās veikalu ķēdes aktīvi strādā pie dažādiem risinājumiem, lai saglabātu ierastos apgrozījuma apjomus, piemēram, piedāvājot plašāku vietējo ražotāju pārtikas preču klāstu.

Turpmāko mēnešu situāciju mazumtirdzniecībā var ietekmēt jauni ierobežojumi, kas vairāk attieksies uz nevakcinētām personām, Covid-19 saslimušo skaitam strauji pieaugot. Negatīvu ietekmi pārtikas mazumtirdzniecībā var radīt arī pārlieku augsts cenu pieauguma temps, kas mazinās mazturīgo iedzīvotāju pārtikas preču pirktspēju," paredz ministrijā.

Mazumtirdzniecībā gaidāms spēcīgs pretvējš

"Augusta pieaugums joprojām ļauj atgriezties atmiņās par silto vasaru, kad Covid-19 riski šķita tālu pagātnē. Arī patērētāju noskaņojums salīdzinājumā ar jūliju uzlabojās. Visi nosacījumi ir bijuši labvēlīgi tēriņu izaugsmei, bet turpmākajos mēnešos pretvēja brāzmas pastiprināsies," lēš AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš norāda, ka, neskatoties uz optimistisko makro ainu, iedzīvotāji turpina saglabāt piesardzību, par ko turpina signalizēt līdzekļu uzkrāšanās banku kontos. "Septembrī patērētāju noskaņojums jau ir pasliktinājies un pietuvojies līmenim, kāds tas bija gada sākumā. Un tas vēl pirms pilnā mērā ir izpaudusies inflācija un ieviesti pasākumi infekcijas izplatības ierobežošanai. Tādēļ turpmākajos mēnešos izaugsme, visticamāk, strauji bremzēsies. Smagākais posms varētu būt ap gada miju, nākamā gada sākumā," spriež Gašpuitis.

Ekonomists uzskata, ka tuvāko mēnešu nozares izaugsmi noteicošie faktori būs: pirmkārt, inflācijas spējums, kas padeldēs mājsaimniecību rocību, otrkārt, laikapstākļi, kas nokoriģēs mājokļu komunālo rēķinu lielumu un, treškārt, Covid-19 izplatība un sekojošie ierobežojumi. No šiem faktoriem ietekmēsies mājsaimniecību noskaņojums un to vēlme, iespējas tērēties. "Lai vai kā, bet tirdzniecība e-kanālos strauji turpinās attīstīties," uzsver AS "SEB banka" pārstāvis.

Augošie saslimstības rādītāji mazumtirdzniecībai šobrīd netraucē

Pozitīvo Covid-19 gadījumu augšupeja vasaras nogales iepirkšanos neiztraucēja, secina arī "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne.

Taču septembrī mazumtirgotāju noskaņojums pasliktinājies un noslīdējis zem ilgtermiņa vidējā rādītāja. Zemāku rezultātu septembrī uzrāda preču krājumu aplēses, kā arī tuvāko trīs mēnešu uzņēmējdarbības aktivitātes, sagaidāmo pasūtījumu un nodarbinātības gaidas. Kritums visos Eiropas Komisijas mazumtirdzniecības aptauju rādītājos, visticamāk, saistīts ar straujo Covid-19 izplatību, norāda ekonomiste.

Arī patērētāju noskaņojums septembrī pasliktinājies, saglabājoties zem ilgtermiņa vidējā rādītāja. "Zemāks rezultāts reģistrēts tuvāko 12 mēnešu uzkrājumu apjomā, mājsaimniecības finansiālās situācijas novērtējumā un lielu pirkumu veikšanas plānos. Pieaugušas mājsaimniecību tuvāko 12 mēnešu bezdarba gaidas. Patērētāju noskaņojuma rādītāju pasliktināšanās, visticamāk, saistīta ar inflācijas un nākotnes pirktspējas bažām, it īpaši, ņemot vērā augošos komunālo pakalpojumu rēķinus. Savu artavu, visticamāk, snieguši arī iespējamie vīrusa ierobežošanas mēri," skaidro Orleāne.

Pēc uzlabojuma vasarā, iedzīvotāju mobilitāte sākusi lēnu lejupslīdi. "Google" pētījuma dati uzrādot, ka septembrī sākusi samazināties iedzīvotāju mobilitāte pārtikas un mazumtirdzniecības veikalos, kā arī aptiekās un tranzīta punktos. Lēnām pieaugošais iedzīvotāju īpatsvars mājvietās, visticamāk, esot saistīts ar laikapstākļu pasliktināšanos vasaras beigās. "Zemāka mobilitāte var rezultēties zemākā patēriņā un mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos var iezagties mīnusi," uzskata ekonomiste.

Turpmāku nozares izaugsmi ietekmēšot valdības lēmumi grozīt regulējumu tirdzniecības vietu apmeklēšanai. "Gadījumā, ja tiks saglabāta tikai mazo veikalu pieejamība visiem iedzīvotājiem, visticamāk, parādīsies kritums pārdošanas apjomos. Taču tirgotāji un pircēji spēj pielāgoties pandēmijas diktētajiem noteikumiem, ievērojama iedzīvotāju daļa tomēr ir vakcinēti un nesaskarsies ar būtiskiem ierobežojumiem, tādēļ iepriekšējo viļņu mīnusi, visticamāk, vairs neatkārtosies. Jāatzīmē, ka arī bez gaidāmajiem ierobežojumiem nozare saskaras ar vairākiem citiem izaicinājumiem, piemēram, augšup vērsts izmaksu spiediens un darbaspēka trūkums. Pārtikas tirgotāju gadījumā jārēķinās ar papildus konkurenci pēc mazumtirdzniecības milža "Lidl" ienākšanas Latvijas tirgū. Domājot par inflācijas ietekmi, svarīgi atzīmēt to, ka šī brīža vidējās algas izaugsmes prognozes būtiski pārsniedz cenu pieauguma prognozi, nodrošinot darbspējas vecuma iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu. Taču tās mājsaimniecības, kas ir mazturīgas, atkarīgas no pabalstiem, pensijām vai citiem lielā mērā fiksētiem ienākumiem inflācijas dēļ savā pirktspējā robu jutīs – šo patērētāju iepirkšanās paradumi ļoti iespējams šīs ziemas laikā mainīsies.

Iestājoties vēsākam laikam un stingrākiem ierobežojumiem, kopējie iedzīvotāju tēriņi pakalpojumiem, visticamāk, atkal saruks, kas, iespējams, var no jauna balstīt mazumtirdzniecības izaugsmi, tomēr, lai cik garlaikoti nebūtu iedzīvotāji, elektronikas, mājsaimniecības tehnikas u.c. preču pirkšanai ir limiti," komentē Orleāne.