Nav iespēju operatīvi ieviest lokālus risinājumus, kas novērstu energoresursu cenu kāpumu, pauž Vitenbergs  (140)

Viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) apzinās, ka straujas energoresursu cenu izmaiņas reģionā palielina enerģētiskās nabadzības risku, tādēļ ir operatīvi jārod iespēja palielināt esošo atbalstu aizsargātiem lietotājiem elektroenerģijas rēķinu apmaksai, lai valsts varētu kompensēt enerģijas cenu kāpumu mazturīgām mājsaimniecībām.

Ņemot vērā minēto, EM kopā ar Labklājības ministriju (LM) pašlaik sākušas darbu pie potenciālo risinājumu meklēšanas.

Vienlaikus Valsts enerģētiskās krīzes centra sēdē pārrunāt arī Latvijā elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo resursu apjoms, kas, pēc ministra teiktā, Latvijā ir pietiekamā apmērā.

"Pārrunājot situāciju Latvijā dažādu energoresursu pieejamībā, pietiekamībā un apgādē, šodien secinājām, ka energoresursu cenu kāpumu ietekmējuši ārējie faktori, kas nav ietekmējis resursu pieejamību. Latvijā ir pietiekamā daudzumā elektroenerģijas, dabasgāzes, kā arī siltumenerģijas ražošanai nepieciešamie resursi, un šobrīd nav pamata satraukumam par kādu resursu trūkumu vai tādu to cenu kāpuma risku, kas varētu izraisīt krīzes situāciju," teica ekonomikas ministrs.

Papildus Vitenbergs uzsvēra, ka AS "Sadales tīkls" informējusi, ka tuvākajā laikā netiks paaugstināti elektroenerģijas sadales tarifi, līdz ar to neradot papildu slogu ne uz uzņēmumiem, ne pašvaldībām, ne mājsaimniecībām. Vienlaikus Eiropas Savienības (ES) līmenī sāktas sarunas par vienota atbalsta mehānisma ieviešanu uzņēmējiem, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un neradot tirgus kropļojumu.

Ekonomikas ministrijā (EM) norādīja, ka sēdē secināts, ka šogad piedzīvotais elektroenerģijas cenu kāpums ir ļoti straujš, un līdz šim tik lielas cenu izmaiņas tirgū nekad nav novērotas. Cenu izmaiņas ir vērojamas visā Eiropā, kur cenas kāpumu šogad galvenokārt ietekmējuši aukstie laikapstākļi ziemā un karstie un sausie laikapstākļi vasarā, straujš dabasgāzes cenu kāpums, ogļskābās gāzes (CO2) kvotu cenu kāpums, kā arī ekonomikas atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes.

Savukārt dabasgāzes cenas pieaugumam ir ilgāks "ķēdes" efekts - ilgstoši zema gaisa temperatūra 2020./2021. gada ziemā Eiropā un Āzijā, kā rezultātā pieauga dabasgāzes patēriņš aukstajā periodā. Atjaunojoties ražošanai pēc Covid-19 krīzes, arī pieauga pieprasījums pēc dabasgāzes, kā arī karsto laikapstākļu ietekmē uz Āziju tika novirzīts vairums pasaulē pieejamās sašķidrinātās dabasgāzes kravas.

Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, un tās uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vai arī tās draudu gadījumā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus. Centra vadītājs ir ekonomikas ministrs.

Centra sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība", Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Latvenergo", AS "Gaso", AS "Rīgas siltums", AS "Sadales tīkls", AS "Conexus Baltic Grid", Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un biedrības "Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija".