Salīdzinot Centrālās un Austrumeiropas, tai skaitā Baltijas valstu apdrošināšanas tirgus, ar Rietumeiropas valstīm, konferencē skaidri iezīmējās izaugsmes potenciāls dzīvības apdrošināšanai – Baltijas valstīs dzīvības apdrošināšana vēl joprojām veido daudz mazāku tirgus daļu, nekā būtu tās potenciāls. Savukārt nedzīvības jeb risku apdrošināšanā eksperti lielākās izaugsmes iespējas saskata ārpus transporta (KASKO, OCTA) apdrošināšanas – tā varētu būt īpašuma un vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. "Latvijai vēl specifiski es pievienotu veselības apdrošināšanas izaugsmes potenciālu, kas saistīts gan ar Covid-19 situāciju, gan Latvijas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu zemo pieejamību," saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Kiberapdrošināšanas joma gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā pagaidām attīstās lēni, lai arī Eiropā un ASV, pēc "Marsh" kiberrisku un kiberapdrošināšanas vadītāja kontinentālajā Eiropā Žana Bajona de la Tūra (Jean Bayon De La Tour), teiktā, šī joma piedzīvo strauju izaugsmi. Diskusijas dalībnieki konferencē uzsvēra, ka neviena no Baltijas valstīm pagaidām nav piedzīvojusi lielu datu vai citu kibernozieguma uzbrukumu, kā dēļ nav pietiekami lielas intereses un bažu par kiberdrošību un kiberrisku apdrošināšanu. Tāpat arī pagaidām nav skaidrs, kurš Baltijā radīs sākotnējo vilkmi un virzīs kiberapdrošināšanas izaugsmi – pieprasījums vai piedāvājums, jo arī apdrošinātāji pašlaik nav īpaši fokusējušies uz jauniem piedāvājumiem šajā jomā.