Kopš šā gada sākuma strauji augušas naftas, energoresursu un ražošanas izejvielu cenas, kā rezultātā aug arī ražošanas izmaksas, kas ietekmē ražoto galaproduktu cenas, norāda ekonomisti. 2021. gada augustā, salīdzinot ar 2020. gada augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. To ietekmēja ražošanas apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā – par 7,9% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 13,7%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 31,3% (samazinājās koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas apjoms un gāzes piegāde patērētājiem).
"Latvijas rūpniecībā šogad turpinās labas izaugsmes periods, ko veicina spēcīgs ārējais pieprasījums, taču izejvielu, transporta un citas ražošanas izmaksas šogad aug ievērojami straujāk nekā ražošanas apjomi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada augustā salīdzinājumā ar 2020. gada augustu apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi ir auguši par 7,9%, tomēr pēdējos mēnešos pieauguma tempi ir kļuvuši lēnāki. Kopš pērnā gada decembra ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā ir auguši vien par 3%, bet ražotāju cenas šajā periodā ir palielinājušās par 17%, un ražotāju cenu gada inflācija Latvijā jau tuvojas 20%," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Lai gan pieprasījums pēc pakalpojumiem daudzviet pasaulē pamazāk sāk atgriezties, pieprasījums pēc precēm joprojām ir ļoti liels. Ražotāji iespēju robežās ir atjaunojuši ražošanas jaudu noslodzi, lai reaģētu uz pieprasījuma bumu. Tomēr pieprasījums joprojām skrien pa priekšu piedāvājumam daudzās preču grupās. Visā pasaulē vērojams dažādu izejvielu un ražošanas komponenšu trūkums. Piemēram, akūta pusvadītāju trūkuma dēļ daudzi globālie auto ražotāji ir paziņojuši par ražošanas samazināšanu vai rūpnīcu slēgšanu uz laiku. Sarežģījumi un kavēšanās ir arī transportēšanā. Ekonomikas izaugsme mazina bezdarbu, kā rezultātā ražotājiem kļūst grūtāk atrast darba rokas. Šis apstākļu kopums dzen uz augšu cenas. Agri vai vēlu redzēsim, ka preču pieprasījums atslābs augsto cenu priekšā un/ vai ražošanas puses investīcijas atspoguļosies lielākās ražošanas jaudās. Tomēr arvien skaidrāks kļūst tas, ka tas nenotiks ātri. Šim klāt vēl nāk nesenais energoresursu cenu lēciens, kas smagāk skar tieši nozares, kuru ražošanā ir nepieciešams liels enerģijas patēriņš," vērtē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
