Ekonomisti par ražošanu: cenas aug straujāk nekā apjomi  (8)

"Latvijas rūpniecībā šogad turpinās labas izaugsmes periods, ko veicina spēcīgs ārējais pieprasījums, taču izejvielu, transporta un citas ražošanas izmaksas šogad aug ievērojami straujāk nekā ražošanas apjomi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada augustā salīdzinājumā ar 2020. gada augustu apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi ir auguši par 7,9%, tomēr pēdējos mēnešos pieauguma tempi ir kļuvuši lēnāki. Kopš pērnā gada decembra ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā ir auguši vien par 3%, bet ražotāju cenas šajā periodā ir palielinājušās par 17%, un ražotāju cenu gada inflācija Latvijā jau tuvojas 20%," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Lai gan pieprasījums pēc pakalpojumiem daudzviet pasaulē pamazāk sāk atgriezties, pieprasījums pēc precēm joprojām ir ļoti liels. Ražotāji iespēju robežās ir atjaunojuši ražošanas jaudu noslodzi, lai reaģētu uz pieprasījuma bumu. Tomēr pieprasījums joprojām skrien pa priekšu piedāvājumam daudzās preču grupās. Visā pasaulē vērojams dažādu izejvielu un ražošanas komponenšu trūkums. Piemēram, akūta pusvadītāju trūkuma dēļ daudzi globālie auto ražotāji ir paziņojuši par ražošanas samazināšanu vai rūpnīcu slēgšanu uz laiku. Sarežģījumi un kavēšanās ir arī transportēšanā. Ekonomikas izaugsme mazina bezdarbu, kā rezultātā ražotājiem kļūst grūtāk atrast darba rokas. Šis apstākļu kopums dzen uz augšu cenas. Agri vai vēlu redzēsim, ka preču pieprasījums atslābs augsto cenu priekšā un/ vai ražošanas puses investīcijas atspoguļosies lielākās ražošanas jaudās. Tomēr arvien skaidrāks kļūst tas, ka tas nenotiks ātri. Šim klāt vēl nāk nesenais energoresursu cenu lēciens, kas smagāk skar tieši nozares, kuru ražošanā ir nepieciešams liels enerģijas patēriņš," vērtē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Finanšu ministrijā norāda, ka Eiropas Komisijas apkopotā ekonomiskās konfidences indeksa vērtība Eiropas Savienībā pēc šā gada jūlijā sasniegtās rekordaugstās atzīmes augustā un septembrī nedaudz ir kritusies, tomēr joprojām saglabājas ļoti augsta. Turpretī Latvijas ekonomikā noskaņojums septembrī samazinājās zem ilgtermiņa vidējās atzīmes, uzņēmējiem paredzot sarežģījumus rūpniecības, pakalpojumu, mazumtirdzniecības un citās nozarēs. Līdzīgs noskaņojums valda arī starp Latvijas apstrādes rūpniekiem, turpmākajos mēnešos sagaidot nelielu samazinājumu pasūtījumu skaitā un saražotajos apjomos pandēmijas saasināšanās un augošo cenu iespaidā.

"Latvijas rūpniecība joprojām aug, bet globālā vide kļūst mazāk labvēlīga. Turpinās jau leģendārās piegādes ķēžu spazmas. Arī nākotnes kopējā pieprasījuma bilde veidojas ne tik labvēlīga kā šī gada pavasarī. Taču apstrādes rūpniecība ir un būs viena no sekmīgākajām nozarēm ekonomikā šobrīd," prognozē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Latvijas rūpniecībā šogad turpinās labas izaugsmes periods, ko veicina spēcīgs ārējais pieprasījums, taču izejvielu, transporta un citas ražošanas izmaksas šogad aug ievērojami straujāk nekā ražošanas apjomi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada augustā salīdzinājumā ar 2020. gada augustu apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi ir auguši par 7,9 %, tomēr pēdējos mēnešos pieauguma tempi ir kļuvuši lēnāki. Kopš pērnā gada decembra ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā ir auguši vien par 3 %, bet ražotāju cenas šajā periodā ir palielinājušās par 17 %, un ražotāju cenu gada inflācija Latvijā jau tuvojas 20 %.

Straujš cenu kāpums un relatīvi mērens ražošanas apjomu pieaugums šobrīd ir vērojams ne tikai Latvijā. Piemēram, pasaules tirdzniecībā fiziskie tirdzniecības apjomi nav auguši kopš šī gada marta. Pieprasījums globālajā rūpniecībā joprojām ir ļoti spēcīgs, taču ražošanas pusē, it īpaši atsevišķās nozarēs, brīvu jaudu nav daudz. Situāciju vēl vairāk pasliktina pudeles kakli un pārrāvumi globālajās ražošanas, un piegādes ķēdēs, kā arī lokāli Covid-19 uzliesmojumi un ar tiem saistītie ierobežojumi atsevišķās Dienvidaustrumāzijas valstīs. Ierobežotais piedāvājums un spēcīgais pieprasījums ir izraisījis strauju izejvielu, transporta un pēdējās nedēļās arī dabasgāzes, elektrības, kā arī citu energoresursu cenu kāpumu pasaulē, Eiropā un Latvijā. Tā rezultātā uzņēmēju aptaujās izejmateriālu pieejamība arvien biežāk tiek minēts kā būtisks izaugsmi ierobežojošs faktors.

Augustā līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos Latvijā pieaugums fiksēts gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakašnozarēs. Augustā salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijā visstraujāk augusi auto detaļu (+42,7 %), ķīmisko vielu (+40,4 %), apģērbu (+25,9 %), mēbeļu (+25,8 %), ka arī dažādu iekārtu (+10,7 %) ražošana. Tāpat augustā par 6,7 % palielinājusies koka izstrādājumu ražošana un par 1,3 % kāpusi arī pārtikas produktu ražošana. Savukārt kritums vērojams papīra ražošanā (-16,9 %) un iekārtu izstādīšanā (-7,3 %).

Līdzīgi kā šī gada pirmajā pusē, arī gada nogalē Latvijas rūpniecības attīstība pamatā būs atkarīga no ārējiem faktoriem. Šobrīd nav pamata domāt, ka situācija globālajās ražošanas un piegādes ķēdēs varētu strauji uzlaboties, un, visticamāk, preču pieprasījums pasaulē pārsniegs ražošanas iespējas vismaz līdz nākamā gada pirmajai pusei. Tas nozīme, ka ražotāju cenu kāpums turpināsies un uzņēmēji arvien biežāk būs spiesti nodot izmaksu pieaugumu patērētājam augstāku cenu veidā. Tam, protams, būs arī sekas. Inflācijas kāpums ierobežos gan patērētāju pieprasījumu, gan arī valstu un centrālo banku iespējas atbalstīt ekonomikas izaugsmi ar monetārās bāzes ekspansiju, un apjomīgiem budžeta deficītiem. Tas nozīmē, ka inflācija arvien vairāk kļūst par būtisku risku ekonomikas izaugsmei. Tomēr ražotājiem šis joprojām ir iespēju laiks. Pēc manām prognozēm, Latvijas apstrādes rūpniecības pieaugums šogad pārsniegs 7 %, un spēcīgs ārējais pieprasījums saglabāsies vismaz līdz nākamā gada vidum.

Laikā, kad augošais vīrusa gadījumu skaits Latvijā liek bažīgāk skatīties uz vairāku pakalpojumu nozaru sniegumu, apstrādes rūpniecībai vasara ir noslēgusies spēcīgi. Turklāt skats uz rudeni pagaidām ir diezgan optimistisks. CSP dati rāda, ka augustā ražošanas apjomi pieauga par 7.9% (kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sasniedza visu laiku augstāko līmeni. Savukārt nozares apgrozījums augustā ir kāpis par 27%. Apgrozījums aug ievērojami straujāk augsto cenu dēļ. Ražotāju cenas par 18.5% pārsniedz iepriekšējā gada līmeni.

Visstraujākais izlaides kāpums augustā bija vērojams automobiļu, piekabju un puspiekabju, kā arī ķīmisko vielu un produktu ražošanā – par vairāk nekā 40%. CSP ziņo, ka strauji augusi arī farmaceitisko produktu ražošana. Mēbeļu un apģērbu ražotāji savu izlaidi kāpināja par aptuveni 26%. Kopējo sniegumu ievērojami atbalstīja arī koksnes produktu ražošanas pieaugums par nepilniem 7%. Pārtikas rūpniecība un gatavo metālizstrādājumu ražošana, kas kopā ar kokapstrādi veido apstrādes rūpniecības lielāko nozaru top 3, arī nedaudz pārsniedza pērnā gada rezultātu. Tomēr ne visas apakšnozares spēja audzēt apjomus. Būtiskākais kritums tika reģistrēts metālu ražošanā un papīra un tā izstrādājumu ražošanā, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā.

Lai gan pieprasījums pēc pakalpojumiem daudzviet pasaulē pamazāk sāk atgriezties, pieprasījums pēc precēm joprojām ir ļoti liels. Ražotāji iespēju robežās ir atjaunojuši ražošanas jaudu noslodzi, lai reaģētu uz pieprasījuma bumu. Tomēr pieprasījums joprojām skrien pa priekšu piedāvājumam daudzās preču grupās. Visā pasaulē vērojams dažādu izejvielu un ražošanas komponenšu trūkums. Piemēram, akūta pusvadītāju trūkuma dēļ daudzi globālie auto ražotāji ir paziņojuši par ražošanas samazināšanu vai rūpnīcu slēgšanu uz laiku. Sarežģījumi un kavēšanās ir arī transportēšanā. Ekonomikas izaugsme mazina bezdarbu, kā rezultātā ražotājiem kļūst grūtāk atrast darba rokas. Šis apstākļu kopums dzen uz augšu cenas. Agri vai vēlu redzēsim, ka preču pieprasījums atslābs augsto cenu priekšā un/vai ražošanas puses investīcijas atspoguļosies lielākās ražošanas jaudās. Tomēr arvien skaidrāks kļūst tas, ka tas nenotiks ātri. Šim klāt vēl nāk nesenais energoresursu cenu lēciens, kas smagāk skar tieši nozares, kuru ražošanā ir nepieciešams liels enerģijas patēriņš.

Latvijas ražotāju noskaņojums par nākotnes attīstību, kas tiek mērīts CSP un Eiropas Komisijas aptaujās, joprojām ir diezgan optimistisks. Tas liek domāt, ka arī turpmāk varam sagaidīt ražošanas apjomu kāpumu. Tomēr optimisms rudens sākumā ir mazinājies no vasarā redzētajiem desmitgades augstumiem. Gaidāms, ka lielais izaicinājumu saraksts, ar ko ražotājiem jāsaskaras, nedaudz piebremzēs nozares pieauguma tempu. Par materiālu un/ vai iekārtu trūkumu ziņo aptuveni 18% Latvijas ražotāju – tas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējos piecos gados. Tomēr lielākais izaicinājums ir darbaspēka pieejamība, ko min aptuveni 23% apstrādes rūpniecības uzņēmumu. Tomēr jāsaka, ka pie mums situācija nav tik saspīlēta kā citur. Piemēram, Vācijā ar materiālu trūkumu saskaras aptuveni 70% ražotāju, bet ar darbaspēka nepietiekamību – vairāk nekā ceturtā daļa.

Augustā Latvijas rūpniecības auga par 3,7% pret pērnā gada augustu salīdzināmās cenās, kad nozari skāra pandēmijas otrais vilnis. Apstrādes un ieguves rūpniecības apakšnozarēs augustā turpinājās stabila izaugsme, taču būtisks kritums fiksēts elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomos. Tajā pašā laikā kopš šā gada sākuma strauji aug naftas, energoresursu un ražošanas izejvielu cenas, kā rezultātā aug arī ražošanas izmaksas, kas ietekmē ražoto galaproduktu cenas.

Straujākā izaugsme starp rūpniecības apakšnozarēm bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+13,7%), ko nodrošina apstrādes rūpniecības izaugsme, saglabājoties augstam pieprasījumam pēc ieguves rūpniecībā ražotiem produktiem. Tiesa, ieguves rūpniecība veido vien 3% devumu kopējā Latvijas rūpniecībā.

Lielākajā rūpniecības apakšnozarē – apstrādes rūpniecībā – kopš šā gada aprīļa turpinās strauja izaugsme pret pērno gadu, augustā tai pieaugot par 7,9%. Tostarp lielāko devumu izaugsmē nodrošināja kokrūpniecība, pieaugot par 6,7%, kas skaidrojams ar joprojām augsto pieprasījumu pēc kokmateriāliem gan vietējā tirgū, gan ārpus valsts robežām. Līdz ar kokrūpniecību, par 25,8% auguši arī ražoto mēbeļu apjomi.

Par 42,7% augusi arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, kas skaidrojams ar pērnā gada zemo bāzi, kā arī ar ražošanas izlaides palielinājumu šogad. Augustā ražošanas apjomu pieaugums ir arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu izlaidē (+40,4%), iespējams, joprojām iedzīvotājiem pastiprināti lietojot dezinfekcijas līdzekļus un dažādus farmaceitiskos piederumus. Pieaugot apģērbu mazumtirdzniecībai, arī apģērbu ražošana pieauga par 25,9%, ko ietekmē gan vēsāki laikapstākļi, gan mācību sezonas sākums. Savukārt pārtikas rūpniecībā augustā pirmo reizi kopš aprīļa fiksēts 1,3% pieaugums. Turpretī ražošanas apjomu samazinājums papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (-16,9%), strauji pieaugot kokmateriālu cenām. Kopš šā gada janvāra metālu ražošanā ir samazinājums pret pērnā gada attiecīgo periodu, augustā samazinājumam sasniedzot 29,6%. Par 7,3% saruka arī iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apjomi, ko var ietekmēt specifisku elektronikas detaļu trūkums tirdzniecībā.

Tajā pašā laikā elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi saruka par 31,3% pret pērnā gada augustu, kas ir straujākais samazinājums novērojumu vēsturē. Līdzīgi kā pērn, arī šogad augustā fiksēti zemi hidroelektrostacijās saražotie elektroenerģijas apjomi. Taču lielāko ietekmi veido zemie koģenerācijas staciju saražotie apjomi. Pēdējo reizi tik zems kopējās elektroenerģijas saražoto apjomu rādītājs novērots tikai 2013. gadā.

Kopš šā gada sākuma ik mēnesi pieaug ražošanas izmaksas, augustā sasniedzot 18,3% pieaugumu pret pērnā gada attiecīgo periodu, astoņu mēnešu griezumā veidojot 8,3% palielinājumu. Sadārdzinājumu ietekmējuši tādi faktori kā augošās naftas cenas pasaulē, ražošanas izejvielu trūkums un to cenu pieaugums. Arī izmaksas par elektroenerģiju šā gada augustā bija augstākas nekā pērn, paredzot arī turpmāku sadārdzinājumu līdz ar tarifu pieaugumu. Iestājoties vēsākiem laikapstākļiem, pieaug siltumenerģijas patēriņš, kur arī plānots ievērojams tarifu sadārdzinājums. Ņemot vērā minētos faktorus, gaidāms arī turpmāks ražošanas izmaksu pieaugums.

Eiropas Komisijas apkopotā ekonomiskās konfidences indeksa vērtība Eiropas Savienībā pēc šā gada jūlijā sasniegtās rekordaugstās atzīmes augustā un septembrī nedaudz ir kritusies, tomēr joprojām saglabājas ļoti augsta. Turpretī Latvijas ekonomikā noskaņojums septembrī samazinājās zem ilgtermiņa vidējās atzīmes, uzņēmējiem paredzot sarežģījumus rūpniecības, pakalpojumu, mazumtirdzniecības un citās nozarēs. Līdzīgs noskaņojums valda arī starp Latvijas apstrādes rūpniekiem, turpmākajos mēnešos sagaidot nelielu samazinājumu pasūtījumu skaitā un saražotajos apjomos pandēmijas saasināšanās un augošo cenu iespaidā.

Latvijas rūpniecība joprojām aug, bet globālā vide kļūst mazāk labvēlīga. Turpinās jau leģendārās piegādes ķēžu spazmas. Arī nākotnes kopējā pieprasījuma bilde veidojas ne tik labvēlīga kā šī gada pavasarī. Taču apstrādes rūpniecība ir un būs viena no sekmīgākajām nozarēm ekonomikā šobrīd.

Šī gada augustā apstrādes rūpniecības izlaide pret pērnā gada augustu pieauga par 7,9%. Tas ir mērījums pret brīdi, kad pandēmijas pirmā viļņa ietekme jau bija pārvarēta, tātad atspoguļo nozares ilglaicīgas izaugsmes turpināšanos. Sezonāli izlīdzinātajos datos augusta apjoms ir jauns neatkarības ēras ražošanas rekords, par 28% pārsniedzot 2015. gada vidējo līmeni.

Augustā labi klājies lielākajai daļai nozaru, pieaugums gada griezumā ir gandrīz visur. Kritums par 16,9% ir papīra izstrādājumu ražošanā, šogad kopumā lēni augošā nozarē, šādi mazi pārsteigumi vasarās mēdz gadīties "nestandarta" atvaļinājuma grafiku dēļ. Ilgstoša un dziļa aktivitātes samazināšanās ir bijusi remonta un iekārtu uzstādīšanas nozarē, tādējādi augustā tā jau gandrīz izgājusi (-7,3%), nozarei varētu būt palīdzējusi aviosatiksmes atjaunošanās.

Pieaugums augustā pēc 10 mēnešu pauzes atgriezās pārtikas rūpniecībā (+1,3%), tās nākotnes prognozes ir labākās kāda ir bijusi 15 gadu laikā, pateicoties investīciju projektiem. Labi tempu tur kokrūpniecība (+6,7%), šai nozarei gan tuvākajā laikā draud vienkārši labi laiki līdzšinējo brīnumaini labo laiku vietā. Atsevišķu produktu līdz šim fantastiski augstās cenas jau samazinās, klienti sāk atlikt pirkumus. Tālredzīgi nozares spēlētāji ar to rēķinājās, liela avārija nav gaidāma.

Izcili labi rādītāji ir vairākās nozarēs, kuras mēdz dēvēt par augsti tehnoloģiskajām. Visas rūpniecības nozares ir tehnoloģiskas un dažkārt koksnes apstrāde prasa vairāk saprašanas un ieguldījumu nekā, teiksim, elektronikas montāža. Taču pieaugums par vairāk nekā 40% ķīmiskajā rūpniecībā un autobūvē vienalga priecē. Ļoti labi rezultāti ir arī mašīnbūves nozarēs kopumā. Latvija turpina pamazām izaugt no tai ilgstoši raksturīgās nenoliedzami vecmodīgās nozaru struktūras. Ir grūti godīgi klasificēt nozares pēc to tehnoloģiju līmeņa Latvijas apstākļos, bet skaidrs, ka no vietējām izejvielām un tirgiem mazāk atkarīgajām nozarēm, attīstības ilglaicīgās perspektīvas ir labākas. Tāpēc arvien mazāk svarīgs apstāklis nākotnes prognozēšanā kļūs Latvijas dažu pēdējo gadu ne visai iepriecinošais vidējais izaugsmes temps, kurš maldinoši tiek saukts par "potenciālo".

Tuvākajā nākotnē straujā kāpuma un veselīgo strukturālo pārvērtību stāstu var pabojāt pasaules ekonomikas nemierīgi nelīdzsvarotais stāvoklis. Arī Latvijas rūpniecība saskaras ar vispārzināmajām globālo piegādes ķēžu grūtībām. Elektronikas rūpniecībā komponentu trūkums draud ievērojami samazināt ražošanu jau tuvākajā nākotnē. Uzņēmumiem ar stiprām bilancēm ir iespējams uzkrāt komponentes, ko Latvijas elektronikas divi vadošie uzņēmumi ir darījuši. Taču arī viņiem vienalga var parādīties sarežģījumi nākamā gada pirmajā pusē. Tehnoloģiski sarežģītā ražošanā perfekti izstrādātus plānus var izjaukt pat vienas niecīgas komponentes trūkums, kura kādā brīdī var nebūt nopērkama ne par kādu cenu, kā diemžēl šobrīd gadās.

Grūtības ar komponentu piegādi un gatavo preču transportēšanu nav radušās tāpēc, ka būtu mazinājusies to ražošanas jauda vai transporta sistēmu caurlaidība, tas vismaz nav galvenais iemesls. Galvenais spriedzes iemesls ir pārāk lielais pieprasījums. Piemēram, ASV mazumtirdzniecības apjoms ir apmēram par piektdaļu augstāks nekā pirms pandēmijas. Tas arī ieskicē risinājumu – pakalpojumu nozaru atjaunošanās valstīs, kuru apzinīgie iedzīvotāji ir vakcinējušies, kā arī ekonomikas stimulēšanas pasākumu piebremzēšana.

Bažu caurvītas cerības pārgurušajām preču nozarēm sniedz arī līdzšinējā Ķīnas izaugsmes modeļa iespējamās beigas. Šī valsts ilgstoši ir patērējusi apmēram pusi no atsevišķu industriālo metālu, cementa un citu izejvielu pasaules pīrāga, šķiet, ka tagad tās negausīgā celtniecības nozare ir aizrijusies ar pārprodukciju. Jābažījas par to, vai pārmaiņas nenotiek par strauju, atsevišķi mājokļu attīstītāji jau piedāvā pat 30% atlaides, tas var izraisīt domino efektu un investīciju krahu.

Taču pagaidām cenu spiediens turpinās. Kopējais izejvielu indekss S&P GSCI šķita stabilizējies, tas laikā no maija līdz septembra vidum svārstījās ap vienu punktu. Taču kopš 20. septembra tas ir pieaudzis par 6,1%, sasniedzot augstāko punktu kopš 2014. gada oktobra. Vidējās izejvielu cenas joprojām ir apmēram par desmito daļu zemākas nekā caurmērā 2011-2014. gada periodā. Kritiska problēma ir gāzes cenas. Latvijas rūpniecībā gāzi tieši jeb ražošanas procesā izmanto maz, >9/10 LV patērētās dabas gāzes izmanto siltuma un/vai elektrības ražošanai, taču mūsu ražotājus ietekmē augošās elektrības cenas un sadarbības partneru grūtības.

Pieprasījuma apstākļi pasaulē joprojām labi, taču ekonomikas cikla vēju virziens mainās. "Citibank" rēķinātie eirozonas un ASV ekonomisko pārsteigumu indeksi ir krietni zem nulles. Fondu biržās ir stabili lejupejoša kustība kopš 6. septembra, pasaules kopējam indeksam noplokot par 4,8%. Eirozonas rūpniecības PMI septembrī ir samazinājies par 2,8 punktiem līdz 58,6, kas gan joprojām ir augsts līmenis. Visstraujāk - par 4,8 punktiem samazinās jauno pasūtījumu indekss. Šis indikators joprojām ir diezgan labvēlīgs, taču graujoši nelabvēlīgi ražotājiem ir izejvielu izmaksu un to piegādes laiku indeksi. Pasaules rūpniecības PMI septembrī stabilizējās pēc krituma kopš maija, tas ir tikai mēreni augstā līmenī (54.0), jo nelabvēlīga ir situācija Ķīnā.

Šī gada atlikušajos mēnešos nelabvēlīgāka var kļūt arī vietējā vide. Latvijas ekonomikā arī gaidāms jaunu ierobežojumu un/vai pieaugošas vīrusa izplatības radītu baiļu efekts. Tāpēc gaidāms, ka 4. ceturksnī IKP samazināsies salīdzinājumā ar iepriekšējo. Taču Delta viļņu pieredze citās valstīs vēsta, ka šis periods būs skarbs, taču ne ļoti ilgs. Mērena lejupslīde gada nogalē ir nevainojami savietojama ar IKP pieaugumu 2021. gadā par apmēram 5%, kā paredz jaunākās sabiedriskā un privātā sektora prognozes.