'Baltic Devon Mink': nozares slēgšanas gadījumā uzņēmumam nepieciešama kompensācija 50 miljonu eiro apmērā  (7)

Viņš skaidroja, ka no kopējiem zaudējumiem 25 miljonus eiro veidos tūlītējie zaudējumi, kas saistīti ar visām investīcijām, kas veiktas kompānijai piederošajā teritorijā. "Nav iespējams slēgt sektoru rīt, nākamnedēļ vai pēc pieciem gadiem un nesaņemt nekādu kompensāciju," uzsvēra van Ansems, piebilstot, ka, skatoties uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, piemēram, uz Dāniju un Nīderlandi, un veicot kopējo aprēķinu, valībai "Baltic Devon Mink" būtu jāizmaksā 50 miljoni eiro.

"Ja šāda summa tiek izmaksāta Dānijā, tad kāpēc ne šeit," retoriski vaicāja kompānijas īpašnieks.

Van Ansems sacīja, ka nozares slēgšana ir slikta ideja, jo šis ir veselīgs bizness, kuram ir augšupejošas tirgus tendences. Viņaprāt, nav loģiski atteikties no vesela sektora, balstoties vien uz ētiskiem un sajūtās balstītiem pieņēmumiem.

"Ja varam slēgt veselu industriju, tad tik pat labi varam arī slēgt citus lopkopības sektorus, tostarp liellopu gaļas nozari, cūkkopību un putnkopību," komentēja "Baltic Devon Mink" pārstāvis.

Tāpat viņš norādīja, ka aktīvistu grupa, kas virza Saeimā iesniegto iniciatīvu, jau savā nosaukumā ir "Dzīvnieku brīvība", nevis "Ūdeļu brīvība", kas liecina par to, ka arī turpmāk tā mēģinās apturēt dažādas dzīvnieku audzēšanas nozares.

Pēc van Ansema sacītā, ir maza iespēja, ka šī kustība apstāsies pie ūdeļu audzētājiem, un nākotnē tā sagādās problēmas arī citiem. Viņaprāt, kampaņa ir balstīta dezinformācijā par nozari, kā arī maldinošos faktos.

Vaicāts par citiem zaudējumiem, van Ansems norādīja, ka, ja runā par ūdeļu audzēšanu, tad kopumā nozare necietīs, jo ūdeles kažokādām turpinās audzēt, piemēram, Lietuvā, Krievijā un Polijā. Līdztekus, aizliedzot kažokzvēru audzēšanu Latvijā, valsts zaudēs visus ar sektoru saistītos nodokļu maksājumus, savukārt reģionālā ziņā tiks zaudētas vairāk nekā 100 darba vietas.

"Kompānijai, protams, tas nozīmē likvidāciju - ja esam ūdeļu audzētāji, bet ūdeles audzēt nevar, tad mums nav kompānijas, kas spēj nest ienākumus," secināja van Ansems.

Viņš arī iestarpināja, ka papildus Latvija zaudēs ievērojamu pārtikas atkritumu pārstrādāju, jo "Baltic Devon Mink" ražo gan ūdeļu barību pašpatēriņam, gan citām novietnēm Latvijā un Lietuvā. Ražošanas procesā kompānija piecu gadu laikā ir izmantojusi vairāk nekā 75 miljonus kilogramu Latvijas pārtikas atkritumu, tādējādi arī šajā ziņā valsts cietīs zaudējumus.

"Citiem vārdiem - pašlaik sabiedrība zina tikai par ūdelēm, kas atrodas būros, taču sabiedriskajā domā trūkst informācijas par situācijas kopainu jeb to, ko ūdeļu audzēšana patiesībā nozīmē reģionam un Latvijai kopumā," minēja kompānijas vadītājs.

Vaicāts par nozares sarunām ar deputātiem, "Baltic Devon Mink" pārstāvis skaidroja, ka zināms, ka pašlaik norit sarunas starp valdību un Latvijas Zvēraudzētāju asociāciju, taču kopumā uzņēmuma viedokli šajās sarunās, noteikti, nevaicās. Van Ansems norādīja, ka asociācija sarunās ir atvērta diskusijai, taču tā pauž nostāju, ka šādam aizliegumam nebūtu jābūt.

"Domāju, ka ir pavisam iespējams, ka šādu aizliegumu nepieņems, jo jau 2015. gadā notika diskusijas un pārdomas par nozares slēgšanu, taču beigu beigās kažokzvēru audzētājiem strādāt atļāva," piebilda van Ansems, atgādinot, ka toreiz nozare sniedza labus argumentus, lai tā varētu turpināt darbu un ar šādu pašu nostāju un argumentiem tiek strādāts arī pašlaik.

"Mēs neredzam iemeslu, lai ūdeļu audzēšana Latvijā nevarētu turpināties," iestarpināja uzņēmuma vadītājs.

Līdztekus, atsaucoties uz termiņu, līdz kuram būtu nepieciešams nozari izskaust, van Ansems pauda, ka pieci gadi nav pietiekams laiks, lai pieņemtu šādu lēmumu par nozares slēgšanu, jo kompānija ir veikusi nozīmīgas investīcijas gan pagājušajos gados, gan šogad. "Piecu gadu laikā veiktās investīcijas nespēs atmaksāties," atzīmēja van Ansems, uzskaitot, ka cita starpā pērn "Baltic Devon Mink" īpašumā veiktas investīcijas vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

"Tāpat piecu gadu laikā ir neiespējami pārstrukturizēt visu kompānijas darbību, lai tā spētu pastāvēt bez ūdeļu audzēšanas," atzina "Baltic Devon Mink" īpašnieks.

Viņš arī sacīja, ka nelielu sašutumu rada fakts, ka nepieciešams uzlabot dzīvnieku labturības prasības, ja nozari ir plānots slēgt. Lai arī "Baltic Devon Mink" ir vairāk nekā priecīgi ieguldīt dzīvnieku labturības prasību uzlabošanā un uzskata šo aspektu arī par vienu no savām galvenajām prioritātēm, veicot investīcijas, netika ņemts vērā, ka pēc pieciem gadiem durvis potenciāli nāksies slēgt. Kā minēja van Ansems, pēdējā pusgada laikā kompānija investējusi vairāk nekā 75 000 eiro, lai palielinātu ūdeļu krātiņus un to dzīvojamo platību. Pēc viņa sacītā, šīs investīcijas veiktas neatkarīgi no valdības rekomendācijām un uzstādījumiem.

Vaicāts par to, kas notiks ar pašlaik novietnē esošajiem 300 000 dzīvnieku, van Ansems neizslēdza, ka nāktos apsvērt to pārdošanu kaimiņvalstu kompānijām, ja tās izrādītu interesi, taču kopumā ir pāragri spriest par situācijas attīstības scenārijiem.

Savukārt, ja nozare netiks slēgta, kompānija plāno turpināt investīcijas dzīvnieku labturībā, darba apstākļu uzlabošanā darbiniekiem un vietējā kopienā. Tāpat paredzams, ka šogad "Baltic Devon Mink" finanšu gadu noslēgs ar peļņu, jo ūdeļādu cena tirgū patlaban ir ar augšupejošu tendenci. Tāpat pozitīva lēmuma gadījumā, paredzēts arī palielināt ūdeļu un darbinieku skaitu.

Jau ziņots, ka Saeimā 16. septembrī nodeva izskatīšanai komisijās vairāku Saeimas frakciju deputātu iesniegtos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra Latvijjā ierobežot kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas.

Likuma grozījumi paredz aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks būs kažokādu ieguve.

Likumprojektu sagatavoja deputāti no teju visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju - Krista Baumane (AP), Linda Medne (JKP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Atis Lejiņš (JV), Ilmārs Dūrītis (AP), Regīna Ločmele (S), Edgars Tavars (ZZS), Ramona Petraviča (PCL), Valērijs Agešins (S), Evija Papule (R) un Inguna Rībena.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Minētie grozījumi paredz zvēraudzēšanas nozares darbības pārtraukšanu Latvijā no 2026. gada 1.janvāra, tādēļ negatīvi ietekmēs esošos zvēraudzētājus. 2021. gada jūnijā Latvijā bija reģistrētas astoņas zvēraudzētavas.

Nozares nodokļu ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gan 2019., gan 2020. gadā bija negatīvi, proti, PVN atmaksas pārsniedza ieņēmumus no pārējiem nodokļiem.

Ņemot vērā pārejas periodu, parlamentārieši nesaskata būtisku ietekmi uz 2021., 2022., 2023. gada budžetiem.

Tikmēr Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa iepriekš norādīja, ka, ja tiks nolemts slēgt kažokzvēru audzēšanas nozari, tirdzniecība aizvien būs atļauta, un kažokādas un to izstrādājumus uz Latviju vedīs no citām valstīm, kur labturības noteikumiem uzmanība pievērsta netiek un tā vispār netiek kontrolēta.

"Kā jebkurā nozarē - ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums," secināja asociācijas valdes locekle. Nozares specialisti esot vienisprātis, ka, aizliedzot kažokzvēru audzēšanu Latvijā, ieguvēji būs uzņēmēji, kam dzīvnieku labturība neinteresē vispār.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Baltic Devon Mink" pieder Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam "Van Ansem Participaties B.V." un kā tā patiesie labuma guvēji norādīti šīs valsts pilsoņi Johaness un Nikolass van Ansemi. Kopumā van Ansemu ģimenei pieder kažokzvēru audzētavas Latvijā, Polijā, Rumānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

Uzņēmums 2020. gadā strādāja ar 1,401 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 4,5 reizēm mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt "Baltic Devon Mink" zaudējumi samazinājās vairāk nekā septiņas reizes - līdz 417 532 eiro.

Kompānija reģistrēta 2006. gadā, un tās pamatkapitāls ir 32 334 756 eiro.