Arī turpmāk gaidāmi augsti Latvijas preču eksporta pieauguma tempi, norāda FM  (2)

FM pārstāvji norādīja, ka 2021. gada augustā turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Pateicoties labvēlīgai ārējai videi un preču cenu kāpumam, Latvijas preču eksporta vērtība palielinājās par 32,3% jeb par 353 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2020. gada augustu, tādējādi sasniedzot 1446 miljonus eiro. Pasaules valstu ekonomikām atgūstoties no pandēmijas ierobežojumiem un augot izejvielu preču cenām pasaules tirgos, Latvijas preču eksporta vērtība uzrāda strauju pieaugumu kopš šā gada februāra. Tādējādi pirmajos astoņos mēnešos eksporta vērtība bija par 22,8% augstāka nekā 2020. gada attiecīgajā periodā.

Spēcīgo preču eksporta pieaugumu daļēji noteica zemā bāze pērnajā gadā, kad pandēmijas dēļ bija sarukuši globālie tirdzniecības apjomi, skaidroja FM pārstāvji. Tomēr preču eksporta vērtība ir augusi par 20%, salīdzinot arī ar 2019. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, kas nozīmē, ka Covid-19 pandēmija neradīja strukturālas problēmas preču eksportējošajās nozarēs un, atjaunojoties pasaules pieprasījumam, Latvijas eksportētāji ātri un veiksmīgi iekļāvās pasaules tirdzniecības plūsmās.

FM pārstāvji atzīmē, ka straujš preču eksporta pieaugums vērojams ne tikai Latvijā, bet praktiski visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Vienlaicīgi FM norāda, ka Latvija 2020. gadā bija viena no tām dažām ES valstīm, kura pat pandēmijas ierobežojumu apstākļos spēja nedaudz palielināt eksporta vērtību. Tas apliecina Latvijas eksportētāju konkurētspēju, spēju attīstīties sarežģītajos pandēmijas apstākļos un izmantot iespējas pasaules tirdzniecības atjaunošanās laikā, uzsvēra FM pārstāvji.

"Situācija ārējos tirgos saglabājas Latvijas preču eksportam labvēlīga – pasaules un Eiropas valstu ekonomiku izaugsme notiek pat straujākos tempos nekā sākotnēji gaidīts. Vienlaikus uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāji Eiropā ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus un signalizē par spēcīgu ekonomikas izaugsmi un augstu pieprasījumu nākamajos mēnešos. Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos gaidāmi augsti Latvijas preču eksporta pieauguma tempi," prognozēja FM pārstāvji.

Galvenais preču eksporta virzītājspēks gan šā gada augustā, gan astoņos mēnešos kopumā ir koksne un koka izstrādājumi – viena no lielākajam preču eksporta grupām, kas šā gada augustā veidoja 20% no kopējā preču eksporta. Salīdzinājumā ar pērnā gada augustu tā ir pieaugusi par 72,6%, izskaidrojot trešdaļu no kopējās eksporta izaugsmes. FM pārstāvji norādīja, ka koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums bija fiksēts visos lielākajos noieta tirgos – Skandināvijas valstīs, Baltijas valstīs, kā arī Vācijā. Tomēr noteicošā loma bija eksporta pieaugumam uz Apvienoto Karalisti, būtiski palielinoties garumā sazāģētu kokmateriālu un koksnes granulu eksportam.

Straujš eksporta pieaugums bija fiksēts arī minerālproduktu, kā arī metālu un to izstrādājumu eksportā, pavēstīja FM pārstāvji. Minerālproduktu eksporta vērtība pieauga par 80,7%, galvenokārt pateicoties lielākam naftas eļļu, dabasgāzes, kūdras un elektroenerģijas eksportam uz Lietuvu, kā arī uz citām ES dalībvalstīm. Savukārt, metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 66% salīdzinājumā ar pērnā gada augustu. Zīmīgi, ka arī šajā preču grupā eksporta kāpums bija diversificēts - dzelzs atkritumiem, plakanajiem dzelzs velmējumiem, tērauda izstrādājumiem, kā arī varam un tā izstrādājumiem, atzina FM pārstāvji.

Lielākā preču eksporta grupa – lauksaimniecības un pārtikas preces – šā gada augustā pieauga par 16,4%, ko veicināja augstāks eļļas augu sēklu un graudaugu eksports. FM prognozē, ka turpmākajos mēnešos redzēsim graudaugu, kā arī rapšu ražas ietekmi uz eksporta datiem.

"Pagājušajā gadā, pateicoties labai ražai, tieši graudaugi un rapsis veicināja kopējo preču eksporta pieaugumu. Savukārt šogad karstā laika dēļ vasarā graudaugu un rapšu raža, visticamāk, būs mazāka. Sausuma dēļ varētu būt pasliktinājusies ražas kvalitāte, tādējādi, visticamāk, nebūs pārspēts pērnā gada graudaugu eksporta vērtības rekords. Tomēr vājāku ražu varētu kompensēt graudaugu cenu pieaugums, kas pašreiz vērojams praktiski visos pasaules reģionos," skaidroja FM pārstāvji.

Viņi uzsvēra, ka preču eksporta kāpumu veicina arī izejvielu cenu pieaugums. To ietekmē pasaules ekonomikas atkopšanās, kā arī ieviestie ierobežojumi koronavīrusa Covid-19 izplatības mazināšanai, kas ir negatīvi ietekmējuši ražošanas jaudas un piegādes ātrumu. Tāpēc pašlaik piedāvājums atkopjas lēnāk nekā pieprasījums, radot cenu spiedienu atsevišķās nozarēs.

Savukārt, pārtikas cenu papildus ietekmē arī nelabvēlīgie laika apstākļi, skaidroja FM pārstāvji. Kopš gada sākuma pasaules biržās ir būtiski augušas koksnes, naftas, metālu, kā arī pārtikas cenas, atspoguļojoties arī Latvijas ražotāju un eksporta vienības cenās. Šā gada septiņos mēnešos eksporta vienības cena gan koksnei, gan naftas produktiem ir palielinājusies par 28%, bet metāliem par 31%.