"Steel Pro" vadītājs atzina, ka gāzes cenu kāpums viņa kompānijai nāk par labu, jo uzņēmēji saprot situāciju, un visiem vēl svaigi atmiņā ir 2008.gada cenu kāpums.
Ja cenas nesabremzēsies, pāreja uz alternatīvu biomasas apkuri būs neizbēgama, uzskata Gromovs.
Viņš akcentē, ka šķelda turklāt ir viens no energoresursiem, kas ļauj samazināt ogļskābās gāzes (CO2) izmešus, ko Eiropā uzņemtais zaļais kurss paredz kā prioritāti.
"CO2 izmešu daudzums šķeldai, salīdzinot ar gāzi, ir divas līdz trīs reizes zemāks. Taupot līdzekļus, taupīsim arī planētu," norāda Gromovs.
"Steel Pro" to saredz kā iespēju attīstīties Eiropā, jo dažu mēnešu laikā spēj saražot pārvietojamas lieljaudas katlumājas, ko var savienot jau ar esošu gāzes apkures sistēmu.
Vācijas "Gaspool" biržā dabasgāzes cena šā gada oktobrī sasniedza 63,66 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 5,6 reizēm vairāk nekā šajā periodā 2020.gadā. Dabasgāzes nākotnes darījumu cenas TTF biržā oktobra sākumā sasniedza jaunu rekordu, pārsniedzot 100 eiro ar MWh. Patlaban gan tās sākušas samazināties.
Dabasgāzes kā kurināmā cenas pieaugums skar visas Eiropas valstis, tostarp Latviju, atstājot būtisku ietekmi uz siltumenerģijas ražošanas izmaksām. Balstoties uz esošām dabasgāzes tirgus tendencēm un prognozēm, dabasgāzes cena tirgū varētu mazināties 2022. gada pavasarī, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Uzņēmums "Steel Pro" reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 15 000 eiro. Pērn "Steel Pro" strādāja ar 2,94 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 18% vairāk nekā 2019.gadā, un nopelnīja 27 340 eiro. Uzņēmuma īpašnieki pastarpināti ir Jurijs Adamovičs un Gromovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
