Raugās eksporta virzienā, taču lielāko potenciālu saskata tieši Latvijā: 'Zelt' pieredze  (9)

Abi atzīst – lai gan eksportam, protams, vajadzētu būt nozīmīgam ienākumu avotam, tomēr uzņēmuma lielais un stratēģiskais mērķis ir nostabilizēties tieši Latvijas tirgū, gan paplašinot sadarbību ar šejienes tirdzniecības tīkliem, gan popularizējot smiltsērkšķu produktus kā neatņemamu veselīga dzīvesveida sastāvdaļu.

Mēģinās iepatikties francūžiem un beļģiem

Sadarbība ar franču uzņēmēju Davidu Ibēnsu (David Hubens) tika aizsākta šā gada vasarā, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (European Enterprise Network – EEN) piedāvātās iespējas. "Viņš bija vērsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) ar vēlmi atrast Latvijā tādu specifisku sadarbības partneri, kādi esam mēs. Šis kungs bija apmeklējis vairākus uzņēmumus un saimniecības, un vienas agrotūrisma ekskursijas laikā viņš bija ieradies arī pie mums," stāsta Eduards Vilks.

"Viņš ir uzsākošais uzņēmējs. Ikdienā ir ierēdnis ar ilgu darba stāžu, savas dzīves laikā ir kaut ko uzkrājis un tagad vēlas uzsākt pats savu biznesu, atklājot nelielu pārtikas veikaliņu tīklu Francijā, Beļģijā un Šveicē, kā arī izveidojot interneta veikalu. Un, lai īstenotu savus plānus, viņš meklē atbilstošu preču piegādātājus. Mums bija vairākas ļoti kolosālas tikšanās, kuru laikā viņš iepazīstināja arī ar savas dzimtas vēsturi. Izrādās, viņa vecvectēvam ir saknes Liepājā, kur viņš bija uzmeklējis vecvectēva īpašumu, kā arī turpat blakus noīrējis dzīvesvietu."

Pagaidām "Zeltleju" un franču uzņēmēja sadarbība ir pašā sākuma fāzē. Viņš ir iegādājies "ZELT" produkcijas paraugus – gan kosmētiku, gan pārtiku, gan veselības produktus –, speciāli viņam tika sagatavota un izsūtīta informācija par "ZELT" produkciju angļu un franču valodā, un tagad uzņēmējs nodarbojas ar mārketingu, tirgus izpēti un produktu virzīšanu. "Šis ir tikai pats sākums, un aktīvā sadarbības fāze acīmredzot mums vēl ir tikai priekšā. Ceru, ka viņa plāni īstenosies, veikaliņi taps un mūsu produkti būs patīkams papildinājums tajos. Tieši tik liela vai maza ir mūsu pašreizējā pieredze EEN programmas kontekstā," stāsta Eduards.

"Zeltleju" sadarbība ar LIAA līdz šim bijusi netieša. Piemēram, sadarbojoties ar citiem uzņēmumiem, kas piedalās dažādās LIAA programmās, "ZELT" produktu katalogi ir nonākuši vairākās starptautiskās izstādēs, tostarp arī Apvienotajos Arābu Emirātos. Tiesa, kā paskaidro Eduards, atdeves no šīm aktivitātēm pagaidām neesot, jo Austrumu tirgi ir sarežģīti un ar dažiem gadiem ir par maz, lai tur kaut ko panāktu, turklāt šis virziens arī neesot "Zeltleju" prioritāte.

"Mums ir pavisam citi mērķi. Primāri ir jānostabilizējas Latvijas tirgū un jābūt visos Latvijas veikalos, un paralēli ir jāatrod neliels, bet stabils eksporta kanāls. Šobrīd raugāmies Skandināvijas virzienā," atklāj "Zeltleju" saimnieks. "Esam noslēguši līgumu ar kādu aģentūru, kuras darbinieks ir Somijas pilsonis, kurš savukārt regulāri kontaktējas ar LIAA un citām iestādēm, kuras veido un attīsta dažādas biznesa struktūras. Šīs sadarbības ietvaros ir noteikta mūsu mērķauditorija, pagaidām notiek klientu apzināšana un uzrunāšana, attiecīgi nākamā stadija jau būs kontaktbirža, pēc tam – darījums. Tā visa rezultātā plānojam, ka jau šā gada beigās – tieši uz Ziemassvētkiem – uzsāksim eksportu uz Somiju. Tam ir visi priekšnosacījumi, un mēs esam cītīgi strādājuši, izveidojot pamatīgus noliktavas uzkrājumus."

Ar Skandināvijas tirgu "Zeltlejas" šobrīd saista vislielākās cerības. Franču sadarbības partneris ir savas uzņēmējdarbības sākumposmā, tādēļ panākumi vēl tikai priekšā, bet Somijā, Skandināvijā tiek komunicēts ar pastāvošu biznesu, kam ir ilggadējas tradīcijas, piebilst Eduards. "Protams, ļoti ceram, ka francūzim izdosies tas, ko viņš iecerējis. Un var gadīties, ka viņa aktivitāšu rezultātā mēs tiksim pamanīti arī no citu potenciālo sadarbības partneru puses Francijā, Beļģijā un Šveicē," viņš piebilst.

Šobrīd Latvijā "ZELT" produkcija ir pieejama apmēram 50 veikalos, tomēr uzņēmuma iespējas un smiltsērkšķu dārza kapacitāte ir daudz lielāka – savu klātbūtni "Zeltlejas" spētu nodrošināt arī 500 veikalos. "Mēs pagaidām esam mazs uzņēmums, bet ar lielu potenciālu," uzsver Eduards. "ZELT" smiltsērkšķu dārza platība ir 36 hektāri, tajā ir vairāk nekā 60 000 koku, un tas ir lielākais vienas šķirnes smiltsērkšķu dārzs Ziemeļeiropā, kurā tiek audzētas speciālas šķirnes ogas ar paaugstinātu eļļas saturu.

Pagaidām "ZELT" produkcija nav pieejama lielajos tirdzniecības tīklos – ne "Rimi", ne "Maxima", ne "Elvi" u. c. Uzsākt sadarbību ir mēģināts, bet pagaidām bez panākumiem – iekļūšana lielo pārtikas tirgotāju plauktos esot sarežģīta, pirms tur nonākt, ir jāpiedzīvo vairāki "kurvīši". Tiesa, ir arī pozitīva pieredze – viegli un patīkami uzsākta sadarbība ar "Sky" veikaliem, tiesa, Latvijā ir tikai četri "Sky".

Kā uzsver Elīna Cēsniece, uzņēmumam šobrīd ir ļoti aktuāla investīciju piesaiste, "Zeltlejas" ir aktīvos investoru un ieinteresētu sadarbības partneru meklējumos. Uzņēmums labprāt nodibinātu saikni gan ar individuāliem investoriem, gan investīciju fondiem, kuriem būtu interesants smiltsērkšķu audzēšanas un produktu ražošanas bizness.

Šobrīd "Zeltlejām" ir divi lieli par pašu līdzekļiem uzsākti projekti, kuros vēl ir daudz darāmā un kuriem būtu nepieciešami papildu ieguldījumi tālākai attīstībai. Pirmais projekts ir Smiltsērkšķu nams – gaiša, stiklota ēka līdzās smiltsērkšķu dārzam kā vieta, kur pulcēties, uzņemt viesus, gatavot ēst un rīkot izglītojošus pasākumus. Ēka jau ir apjumta, stiklota un izmantojama, taču pabeigta vēl nav. Otrs projekts ir e-komercijas platforma, kas jau veiksmīgi darbojas, taču arī te vēl ir daudz darāmā.

"Ar potenciālajiem investoriem esam gatavi apspriest dažādus sadarbības variantus. Uzreiz gan vēlos uzsvērt – runa nav par uzņēmuma pārdošanu, bet gan par sadarbības partneriem, kas vēlētos ieguldīt uzņēmumā ar labām iestrādēm un labām perspektīvām," saka Elīna Cēsniece.

"Mums būtu svarīgi, ka mūsu smiltsērkšķi ražo ātrāk, nekā Latvijas tirgus cilvēki spēj paņemt pretim, līdz ar to ir aktuāls jautājums par sabiedrības izglītošanu un imunitātes stiprināšanu. Uz visa šī pandēmijas fona – un ne tikai – cilvēkiem būtu vairāk jādomā par imunitāti, sportošanu. Un ļoti gribētos, lai vitamīni tiek mūsu cilvēkiem, lai ražotājiem, kas audzē dzērvenes, mellenes, smiltsērkšķus u. c., nebūtu jādomā par eksportu. Ja, piemēram, visi Jelgavas iedzīvotāji izlemtu, ka, rudenim sākoties, viņi C vitamīnu uzņems ar smiltsērkšķu sulu, nevis ar sintētiskiem preparātiem, tad mēs ar savu produkciju nespētu pat vienu tādu Jelgavu nodrošināt. Nemaz jau vairs nedomājot par eksportu," stāsta Elīna. Sabiedrības izglītošanas nolūkos "Zeltlejas" īsteno dažādas mārketinga aktivitātes, organizējot meistarklases, lekcijas, tematiskos svētkus, bet sabiedrība vēl tik ļoti to nepieņem.

Viņš piebilst, Latvijā šobrīd kopējā pieteikto smiltsērkšķu plantāciju platība sasniedz ap 3000 hektāru. Lielākoties audzētāju biznesu veido ogu audzēšana un izejmateriāla pārdošana eksportā. "Provizoriskie aprēķini liecina: ja smiltsērkšķu audzētājiem pavērtos izglītības iestāžu tirgus, viss tagadējais eksports būtu pilnībā jānogriež un jāpievēršas vietējā pieprasījuma nodrošināšanai. Tā būtu milzīga ietekme uz valsts iedzīvotāju veselību. Protams, eksports ir vajadzīgs, eksportā tiek pelnīta nauda, bet iekšējais patēriņš būtu ar ļoti pozitīvu efektu," saka uzņēmējs.